Vērtējot 2021. gadā paveikto visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka Aizsardzības ministrija īpaši aktualizēja nepieciešamību nodrošināt valstij un sabiedrībai svarīgu funkciju darbības nepārtrauktību dažādos apstākļos, stiprinot sadarbību ar nozaru ministrijām, pašvaldībām un komersantiem, sekmējot noturību pret jebkāda veida krīzēm.
Šogad turpinājās Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes izstrādātais mācību cikls pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, lai stiprinātu pašvaldību spēju un gatavību reaģēt krīzes situācijās, tostarp arī militāro draudu gadījumā. Tāpat Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla “Namejs 2021” ietvaros tika pārbaudīta ne tikai aizsardzības nozares, bet arī valsts pārvaldes institūciju, vairāku pašvaldību un privāto uzņēmumu gatavība militārām un hibrīdkrīzēm, kā arī veicināta izpratne par nepieciešamajām darbībām un sadarbību krīzes laikā.
Tāpat stājās spēkā vairāki Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi likumos, kuru mērķis ir nodrošināt valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā (grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, “Nacionālās drošības likumā”, “Mobilizācijas likumā”). Šie likumu grozījumi pilnveido normatīvo regulējumu, kas ļautu veidot noturību pret jebkāda veida krīzēm un, lai jebkādos apstākļos tiktu nodrošinātas valsts pamatfunkcijas, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju pamatvajadzības.
Visa gada garumā Aizsardzības ministrija turpināja informēt sabiedrību par sagaidāmo rīcību krīzes situācijās un popularizēt bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”. Lai veicinātu Latvijas sabiedrības zināšanas par rīcību krīzes situācijās, kā arī sekmētu ieinteresētību par visaptverošu valsts aizsardzību un “72 stundu” konceptu, Aizsardzības ministrija īstenoja informatīvo kampaņu “Mierīgs, jo gatavs”.
Lai radītu iespēju bērniem un jauniešiem iegūt viņu vecumam atbilstošas zināšanas, prasmes un iemaņas valsts aizsardzībā, apgūstot valsts aizsardzības mācību vai darbojoties Jaunsardzē, šogad ir stājies spēkā Aizsardzības ministrijas sagatavotais un virzītais “Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums”. Sekmīgi turpinās arī valsts aizsardzības mācības ieviešana vidējā izglītībā, lai jau no 2024./2025. mācību gada tā kļūtu par obligātu mācību priekšmetu, ko skolēni apgūtu divu gadu laikā – 10. un 11. klasē. Šobrīd valsts aizsardzības mācību pilotprojekta ietvaros apgūst 97 izglītības iestādēs – 4175 10. klašu izglītojamie un 1184 11. klašu izglītojamie.
Veicinot jauniešu iesaisti valsts aizsardzībā, šā gada 1.jūlijā nodibināta Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola, kas šobrīd atrodas Kandavas Lauksaimniecības Tehnikuma telpās. Pirmie 30 audzēkņi mācības profesionālajā vidusskolā uzsāka jau 1. septembrī, lai nākamo četru gadu laikā, līdztekus vispārizglītojošo priekšmetu apgūšanai, iegūtu jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju. Mācības profesionālajā vidusskolā tiek veidotas pēc “piedzīvojuma” principa, iekļaujot praktiskās nodarbības profesionālajā militārajā jomā, pārgājienus un nometnes ar lauka kaujas iemaņu apguvi.
Veiksmīgai visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai arī 2022. gadā plānots turpināt mācību ciklu pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, kā arī stiprināt starpinstitucionālo sadarbību. Savukārt starp izaicinājumiem būs kvalificētu jaunsargu instruktoru piesaiste un sagatavošana valsts aizsardzības mācības ieviešanai, kā arī detalizētāka regulējuma izstrāde attiecībā uz kārtību, kādā izvērtējami iespējamie riski, kas izriet no ārvalstu tiešo investīciju iesaistīšanas mākslīgā intelekta, robotikas, kiberdrošības, kvantu un kodoltehnoloģijas, nanotehnoloģijas un biotehnoloģijas nozarēs, kas var ietekmēt valsts drošību.
