Ar sociālo eksperimentu noskaidro rīdzinieku gatavību krīzes situācijām

Sabiedrība
Sargs.lv
Image
Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija

Ārkārtas situācijas var būt dažādas, tāpēc ir būtiski veicināt sabiedrības izpratni par individuālās un kolektīvās aizsardzības jautājumiem jeb to, kā rīkoties krīzes situācijās. Aizsardzības ministrijas kampaņas Mierīgs, jo gatavs” ietvaros tika veikts sociālais eksperiments, lai noskaidrotu, cik zinoši ir sastaptie rīdzinieki par rīcību krīzes situācijās. Ministrija ir apkopojusi aptaujāto atbildes, kā arī sniedz ieteikumus, kā sagatavoties ārkārtas situācijai.

Sociālais eksperiments kalpoja par zināmu indikatoru, palīdzēja novērtēt pašreizējo situāciju un iedzīvotāju zināšanu līmeni. Tajā atklājās ne vien specifiski jautājumi, bet arī formējas kopaina par problēmām šīs tēmas kontekstā.

Uz jautājumu, vai zināt, kas ir pirmie rīcības soļi brīdī, kad sāk skanēt trauksmes sirēna, visi aptaujātie atbildēja apstiprinoši, norādot, ka ieslēgtu televizoru vai radio, kā arī meklētu informāciju interneta portālos vai sociālajos tīklos, būtībā – meklētu pieejamos komunikācijas kanālus. Neliela daļa aptaujāto tomēr arī norādīja, ka nezina, kas ir pirmais, ko šādās situācijās darīt, kā vienu no minējumiem izsakot, ka būtu jādodas uz kādu drošāku vietu.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks komentē: “Dzirdot trauksmes sirēnas vai paziņojumus skaļruņos, ir jāieslēdz Latvijas Televīzija vai Latvijas Radio. Ja ir interneta pieeja, tad cilvēki ir aicināti informāciju meklēt arī atbildīgo dienestu – Aizsardzības ministrijas, Valsts policijas, Latvijas armijas, Veselības ministrijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Iekšlietu ministrijas sociālo tīklu platformās. Būtiski ir meklēt informāciju pārbaudītos un uzticamos informācijas nesējos, lai nerastos situācijas, kad dalāmies ar viltus ziņām.”

Savukārt par to, kas būtu jāliek ārkārtas gadījuma somā, atbildes nebija tik viennozīmīgas. Kā prioritārās lietas, ko ņemtu līdzi krīzes gadījumā, jaunieši nosauca – mobilās ierīces, lādētājus un pārtiku, ūdeni, ūdensnecaurlaidīgu apģērbu. Gados vecāki aptaujātie gan norādīja, ka somā būtu jāņem līdzi primārās nepieciešamības lietas, ja gadījumā arī nav pieejama elektrība – ūdeni, medikamentus, sērkociņus, sveces, pārtiku, kas nebojājas.

Ārkārtas gadījumu soma satur lietas, kas cilvēkam vai ģimenei būs nepieciešamas krīzes gadījumā. Būtībā ir četras pamatkategorijas, kas būtu jāiekļauj savā somā – dokumenti un informācija, pārtika un ūdens, siltums un gaisma, kā arī citas praktiskas lietas.
Image
Foto: Aizsardzības ministrija

Kad paņemam līdzi savus personu apliecinošos dokumentus, jāpieraksta tuvinieku telefona numurus uz lapiņas, jāpaņem nelielu naudas summu mazāku nominālu vērtībās. Svarīgi atcerēties ir par pārtiku un ūdeni, kur izvēlamies pārtikas vienības ar ilgu derīguma termiņu un augstu kaloriju saturu, ko var lietot bez termiskas apstrādes, ūdeni plastmasas pudelēs vismaz trim dienām, daudzfunkcionālu saliekamo nazi, neplīstošus traukus un parūpēties par sausā spirta krājumiem un ideālā gadījumā – sausā spirta plītiņu.

Siltums un gaisma – svarīgi paņemt līdzi siltu apģērbu, segu vai guļammaisu, kā arī sveces, sērkociņus, lukturīti un baterijas. Būtiski ir arī padomāt par elektrības avotiem kā power bank, lādētāju.

Citas svarīgas lietas, ko iekļaut somā, ir medikamenti, dezinfekcijas līdzekļi, pirmās palīdzības aptieciņa, rakstāmpiederumi un citas lietas, kas ir detalizēti uzskaitītas bukletā “Kā rīkoties krīzes gadījumā”. Pieturēšanās pie bukletā minētās informācijas neļaus aizmirst par kādu būtisku somas sastāvdaļu,” komentē aizsardzības ministrs.

20% sociālajā eksperimentā aptaujāto rīdzinieku ir lasījuši un zina, kur meklēt, bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”. Visi aptaujātie jaunieši atzina, ka tieši skolā ir uzzinājuši par šo bukletu, savukārt vairāki gados vecāki cilvēki gan norādīja, ka nezina par šāda materiāla eksistenci.

 “Buklets ir vien 16 lapu materiāls, kur uzskatāmi ar attēlu palīdzību un detalizētiem aprakstiem ir apkopota visa informācija, ko ir nepieciešams zināt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, lai justos ne vien droši par savu sagatavotību krīzes gadījumā, bet arīdzan par savas ģimenes un tuvinieku. Ir prieks dzirdēt, ka jaunieši tieši savās skolās uzzina un lasa šo bukletu, kas rada pārliecību, ka jaunieši par tēmu ir informēti un var būt mierīgi krīzes situācijās,” pauž A. Pabriks. 

Ikviens iedzīvotājs tiek aicināts iepazīties ar bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” – www.sargs.lv/lv/buklets-ka-rikoties-krizes-situacija, kā arī pārbaudīt savas zināšanas ar īpaši kampaņai sagatavota testa starpniecību, lai uzzinātu, par kurām jomām šobrīd ir pietiekami zināšanu un kurās tās būtu jāstiprina – https://72.sargs.lv.  

Lai veicinātu Latvijas sabiedrības zināšanas par rīcību krīzes situācijās, kā arī sekmētu ieinteresētību visaptverošos valsts aizsardzības jautājumos, Aizsardzības ministrija uzsākusi informatīvo kampaņu Mierīgs, jo gatavs”. Tās laikā plānots aktualizēt dažādus ar krīzes situācijām saistītus jautājumus, to skaitā arī konceptu 72 stundas”. Kampaņas ietvaros īpašu uzmanību plānots pievērst bērnu un jauniešu auditorijai, kas jau pastarpināti tiek iepazīstināta ar valsts drošības jautājumiem, bet no 2024. gada apgūs valsts aizsardzības mācību vispārējās izglītības ieguves laikā. Vairāk informācijas par kampaņu, rīcību krīzes situācijās, kā arī iesaisti valsts aizsardzības attīstībā iespējams atrast militāro ziņu portālā www.sargs.lv.

Dalies ar šo ziņu