72h: Nākotnē iedzīvotāju apziņošanā apdraudējuma gadījumā varētu iesaistīt mobilo sakaru operatorus

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Apziņošana
Foto: pixabay.com

Līdz šim Latvijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests savu visplašāk pazīstamo trauksmes apziņošanas sistēmu – trauksmes sirēnas – ieslēdzis tikai vienu reizi 2005. gadā, kad Valmierā eksplodēja maģistrālais dabasgāzes vads. Tiesa, jau toreiz nācās atzīt, nepilnības iedzīvotāju brīdināšanas un apziņošanas sistēmā, jo, lai arī sirēnas strādāja, informācija pie iedzīvotājiem par to, kas viņiem būtu jādara, nonāca novēloti. Dienestā atzīst – lai arī nepilnības tikušas novērstas, pēdējo gadu tehniskais progress iedzīvotāju brīdināšanas sistēmā kā centrālo spēlētāju varētu iesaistīt mobilo sakaru operatorus.

Trauksmes sirēnas

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Ivars Nakurts intervijā portālam “Sargs.lv” stāsta – pašlaik spēkā esošās agrīnās brīdināšanas sistēmas pamatā balstās uz diviem elementiem - trauksmes sirēnām un tām sekojošiem paziņojumiem radio, televīzijā un citos medijos.

To, vai ieslēgt sirēnas, katastrofas vai apdraudējuma situācijās izvērtē par attiecīgo apdraudējumu vadošā institūcija (reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs) un vajadzības gadījumā vēršas VUGD. Dienests attiecīgi sagatavo informāciju, nosūta to plašsaziņas līdzekļiem, lai pēc sirēnu ieslēgšanas tie varētu operatīvi apziņot iedzīvotājus.

Šāda sistēma Latvijā pastāv jau vairākus gadus. Pirmo un pagaidām vienīgo reizi tā tikusi iedarbināta 2005. gadā, kad netālu no Valmieras uzsprāga maģistrālā dabasgāzes caurule.

“Kā jau parasti notiek ar lielām katastrofām, arī toreiz negadījums notika brīvdienā, turklāt  nakts laikā. Saskaņā ar noslēgto līgumu, toreiz VUGD sagatavoja informāciju un nosūtīja to pārraidīšanai vietējai radiostacijai, un pēc mirkļa tika ieslēgtas sirēnas. Taču radio studijā nebija nodrošināta cilvēku klātbūtne, lai šo informāciju varētu pārraidīt ēterā. Toreiz cilvēki bija neizpratnē, jo tikai apmēram pēc stundas atbildīgie dienesti radio ēterā skaidroja par notikušās situācijas apstākļiem un informācijas pārraidīšanas problēmām,” stāsta pulkvežleitnants I. Nakurts.

Pēc šī gadījuma VUGD mainīja apziņošanas kārtību, paredzot atgriezeniskās saiknes principu informācijas pārraidē. Proti, līdz ko informācija ir saņemta par sirēnas ieslēgšanas nepieciešamību un informācijas pārraidīšanu iedzīvotājiem, attiecīgajam medijam jānosūta atpakaļ informācija VUGD, ka tā ir saņemta un medijs to nekavējoties izplatīs. Taču arī šādos gadījumos apziņošana mēdz ievilkties.  “Ja mediji mums ilgi neatbild, mēs viņiem zvanām. Tādējādi šis process no 15 minūtēm var izstiepties līdz 30 minūtēm un ilgākam laikam,” atzīst VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks.

Tajā pašā laikā viņš saka – lai arī šī apziņošanas sistēma mēdz būt smagnēja, tā aizvien ieņem nozīmīgu lomu valsts civilās aizsardzība sistēmā.

Nākotnē centrālā vieta mobilajiem sakariem

Līdztekus televīzijai, radio un sirēnām, nesenā Covid-19 pandēmijas krīze pierādīja, ka par nozīmīgiem agrīnās brīdināšanas veicējiem ir kļuvuši mobilo sakaru operatori. Šis apziņošanas kanāls arī nākamajos gados kļūs aizvien nozīmīgāks. Kā perspektīvu to atzīst arī pulkvežleitnants I. Nakurts, tomēr piebilst – būtiski, kādas tehnoloģiskās iespējas varēs piedāvāt mobilo sakaru operatori, lai apziņotu savus klientus, tajā skaitā viesabonēšanā esošo ārzemniekus.

“Populārākais apziņošanas veids būtu, izmantojot īsziņas, taču SMS sagatavošana un nosūtīšana aizvien ir ilga pat mobilajiem operatoriem un var aizņemt no dažām stundām līdz pat dienām, atkarībā no apziņojamo iedzīvotāju skaita."
VUGD
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks
pulkvežleitnants Ivars Nakurts

Ja gaidāmā katastrofa ir ar lēnu attīstības raksturu, piemēram, plūdi vai vētra, ko iespējams laicīgi monitorēt un pēcāk par to ziņot iedzīvotājiem, tad šādu sistēmu var izmantot, tomēr daudz perspektīvāka būtu tā sauktais “šūnas apraides risinājums”, kādu jau izmanto Lietuva, Rumānija, Nīderlande u.c. valstis.

“Tas ir līdzīgi kā ar SMS, bet izmanto citu apraides kanālu. Tādējādi mēs varētu uz apdraudēto ģeogrāfisko apgabalu nosūtīt ziņojumu ko cilvēkiem darīt un kā rīkoties, un to būtu iespējams īstenot dažu minūšu laikā. Savukārt šis ziņojums nonāk tikai tiem lietotājiem, kuri atrodas šajā zonā. Arī citos liela apjoma apdraudējumos, piemēram, kā tas bija Covid-19 pandēmijas laikā, būtu iespējams efektīvi un ātri veikt brīdināšanu un apziņošanu visā Latvijas teritorijā. Tādējādi mobilo sakaru lietotāji saņemtu informāciju tālrunī visā Latvijā,” viņš skaidro.

Pašlaik VUGD uzsācis pētījumu, lai noskaidrotu, kāds būtu efektīvākais un izmaksu ziņā samērojamākais risinājums mobilo sakaru operatoru iesaistei civilajā aizsardzībā.

Kā rīkoties iedzīvotājiem?

Ja nu tomēr pēkšņi atskan trauksmes sirēnas, cilvēkiem steidzami ir jāieslēdz radio vai televīzija, kur jābūt ziņojumiem – kāda veida katastrofa notikusi, kāds apdraudējums gaidāms un ko darīt iedzīvotājiem. Viņu uzdevums, pēc pulkvežleitnanta I. Nakurta teiktā, ir sekot šiem norādījumiem un tos izpildīt.

“Tiks ziņots, kas tas ir par apdraudējumu – vai tā ir ķīmiskas vielas noplūde, bīstams ugunsgrēks vai cita katastrofa. Atbilstoši tam arī jārīkojas. Ja tā būs tā sauktā “izstieptā un prognozējamā katastrofa”, paziņojumi nāks biežāk. Šajos paziņojumos parasti būs ietverta informācija, kad gaidāms nākamais paziņojums un norādījumi, ko darīt iedzīvotājiem, piemēram, evakuēties no mājām, vai nē. Ja jāevakuējas, tad, sekos informācija, kādi ir drošie virzieni un kur ir pulcēšanās vietas tiem, kuriem nav personīgā transporta,” viņš skaidroja.

VUGD pārstāvis gan uzsver – nesenā Covid-19 pandēmija pierādījusi, ka aizvien izplatītāka problēma ir viltus ziņas un puspatiesības, tāpēc iedzīvotājiem maksimāli jāuzklausa un jāvadās tikai no oficiālo iestāžu sniegtajām ziņām. Covid-19 gadījumā tā bija Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs.

“Nekādā gadījumā cilvēki nedrīkst izplatīt puspatiesības, viltus ziņas un nepārbaudītus faktus. Šādi cilvēki traucē glābšanas dienestiem veikt savu darbu, vēl vairāk sējot paniku sabiedrībā. Demokrātija nenozīmē  visatļautību. Demokrātija nozīmē, ka cilvēkam ir uzdevumi un pienākumi. Ja ir iestādes, kuras ir atbildīgas par iedzīvotāju glābšanu, viņu pienākums ir sekmēt citu cilvēku dzīvību glābšanu, jo primārais visos glābšanas darbos ir un būs cilvēks,” viņš sacīja.

Image
72 stundas
Publicitātes foto
Publicitātes foto

Dalies ar šo ziņu