Ziņas, ka Polija un Slovākija piegādās Ukrainai iznīcinātājus “MiG-29”, no kuriem daži, kā ziņots, ir jau piegādāti, liecina par atkāpšanos no ilgstošās nostājas, kas līdz šim bija pretojusies Kijivas aicinājumiem palīdzēt Ukrainai ar kaujas lidmašīnām. Lai gan šis ziedojums tiks atzinīgi novērtēts Ukrainā, tas var radīt politiskus jautājumus, kas Rietumiem jārisina, lai maksimāli palielinātu ieguvumus un mazinātu riskus no šī jaunākā Ukrainas aizsardzības stiprināšanas soļa, vēsta “Defense News”.
Paredzams, ka Polija piegādās četrus “MiG-29” iznīcinātājus, taču Slovākija – 13. Paredzams, ka šajā skaitā ir iekļauti iznīcinātāji, kuri nespēj funkcionēt pilnvērtīgi, tāpēc tie tiks izmantoti rezerves detaļu iegūšanā.
Iznīcinātāji noderēs Ukrainas gaisa spēkiem, kuriem pēc gada karā pašlaik ir vairāk pilotu nekā darba kārtībā esošu lidmašīnu. Iznīcinātāji palīdzēs turpināt gaisa operācijas, kā arī atbalstīs jebkuru sauszemes ofensīvu, ko ukraiņi plāno veikt pavasarī un vasarā.
🔴 4 STÍHAČKY #MIG29s SME ÚSPEŠNE ODOVZDALI UKRAJINSKÝM BRATOM V ZBRANI.
— Ozbrojené sily Slovenskej republiky (@ozbrojenesily) March 23, 2023
🔴 WE SUCCESSFULLY HANDED OVER 4 #MIG29s FIGHTERS TO UKRAINIAN BROTHERS 🫡 @GeneralStaffUA @KpsZSU #WeAreNATO pic.twitter.com/Y5ZfpgveXe
Taču, ņemot vērā pašreizējos skaitļus, paredzētie ziedojumi, visticamāk, neatstās nedz izšķirošu ietekmi uz situāciju kaujas laukā, nedz būtiski mainīs stratēģiskos aprēķinus vai nelīdzsvarotību starp Krievijas un Ukrainas gaisa spēku spējām. Tā vietā šī lēmuma lielākā tūlītējā ietekme ir politiskā ziņā.
Gatavība nosūtīt iznīcinātājus un citu svarīgu militāro tehniku vēlreiz apliecina Polijas, Slovākijas un citu mazāku NATO valstu ietekmīgo lomu starptautiskā atbalsta veicināšanā Ukrainai. Lai gan lielākā militārās palīdzības sniedzēja ar milzīgu starpību ir ASV, kam seko Lielbritānija, daudzas Austrumeiropas valstis ir sniegušas lielāku palīdzības daļu procentos no sava iekšzemes kopprodukta. Tas atspoguļo to, cik nopietni viņi uztver Krievijas draudus, kā arī solidaritāti ar ukraiņiem, ar kuriem Austrumeiropas valstīm ir īpaši ciešas sociālās, kultūras un ekonomiskās saites.
Liels ieguvums ir tas, ka šo iznīcinātāju iespējamā pielietošana ir tūlītēja, jo ukraiņu piloti pārzina šos iznīcinātājus.
Ar šo politiski drosmīgo soli Varšavas un Bratislavas vadītāji, iespējams, cer stimulēt plašāku starptautisku rīcību, solidarizējoties ar Ukrainu. Šis lēmums pastiprina diplomātisko un iekšzemes spiedienu uz citām valdībām. Mēs jau esam redzējuši, kā Lielbritānijas paziņojums par “Challenger 2” tankiem iedvesmoja lielākus ziedojumus no Vācijas, ASV un citiem.
Citi NATO sabiedrotie tagad tiks pakļauti pastiprinātam spiedienam vai nu piedāvāt Ukrainai savas, Rietumos konstruētas lidmašīnas (kā to aicina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vairākkārt lūgdams pēc Amerikā ražotajiem iznīcinātājiem “F-16”), vai arī piegādāt PSRS laikā ražotos “MiG” iznīcinātājus Rietumvalstu ieročiem.
Pēc Varšavas lēmuma Lielbritānijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka viņi būtu gatavi izvietot savas lidmašīnas Polijā, lai aizpildītu jebkādas pagaidu nepilnības pretgaisa aizsardzībā, kas radušies no “MiG-29” iznīcinātāju nodošanas Ukrainai.
