Krievijas iebrukums Ukrainā norit jau gandrīz 11 mēnešus, taču šie mēneši ir nesuši ne mazums pārsteigumu. Ukraina ne tikai turpina cīnīties, bet ir pārgājusi pretuzbrukumā, savukārt izlielītā krievu armija cietusi smagus zaudējumus. Nespēja izpildīt izvirzītos uzdevumus un plašais zaudējumu apmērs Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam šī kara laikā vairākkārt lika mainīt par “speciālās militārās operācijas” (kā Krievijas izraisīto karu Ukrainā mēdz dēvēt Kremlī) komandierus. Ja visaptverošā iebrukuma sākumā netika plaši afišēti konkrēti personāži, kuri būtu atbildīgi par agresijas īstenošanu, tad pēc V. Putinam tik personīgi dārgā Krimas tilta saspridzināšanas Krievijas propagandas mediji atklāti norādīja, ka grožus pār operāciju savās rokās ņems ģenerālis Sergejs Surovikins. Tiesa, viņš nebija nedz pirmais, kurš ticis norīkots kā atbildīgais par iebrukuma vadību, nedz arī pēdējais, kas šajā amatā nomainīts, nespējot sasniegt agresorvalsts izvirzītos mērķus. Tagad pēc ilgākas pauzes šajā amatā atgriezies Krievijā plaši kritizētais, bet sākotnējais iebrukuma autors un pirmais komandieris – Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs. “Sargs.lv” nolēma izpētīt, kuri ģenerāļi ir bijuši atbildīgi par Krievijas karu Ukrainā, kādas ir bijušas viņu lielākas sakāves, kuras kalpojušas par to, lai Kremļa diktators viņus pēcāk padzītu no ieņemamā amata.