Kas ir krievu ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš pārņem vadību Krievijas karā Ukrainā?

A. Dvorņikovs komandēja Krievijas spēkus Sīrijā no Krievijas intervences oficiālā sākuma 2015. gada septembrī līdz 2016. gada jūlijam. No 2016. gada 20. septembrī viņš komandēja Dienvidu militāro apgabalu. 2020. gada 23. jūnijā V. Putins paaugstināja viņu armijas ģenerāļa pakāpē, kas ir otra augstākā pakāpe Krievijas armijā un ko nav ieguvis neviens cits militāro apgabalu komandieris. A. Dvorņikovs ir Krievijas augstākais militārā apgabala komandieris, kas ir pārāks par abiem pārējiem Ukrainas iebrukumā iesaistītajiem militāro apgabalu komandieriem, un ir iespējamais kandidāts (kopā ar Gaisa un kosmosa spēku komandieri, armijas ģenerāli Sergeju Vladimiroviču Surovikinu), lai nomainītu Valēriju Gerasimovu Krievijas ģenerālštāba priekšnieka amatā.

A. Dvorņikova karjeras ceļš nav nekas neparasts Krievijas augstāko ģenerālleitnantu vidū. Viņa paaugstināšanas ceļš no pulka komandiera līdz militārā apgabala komandierim bija tipisks. Krievijas virsnieki parasti ar katru paaugstinājumu amatā maina militāros apgabalus, kā to darīja arī A. Dvorņikovs - pārvietojās pa mūsdienu Dienvidu, Austrumu un Centrālo militāro apgabalu ekvivalentiem, līdz sāka komandēt Dienvidu militārajā apgabalā.

Arī A. Dvorņikova pieredze, komandējot Krievijas karaspēka izvietošanu Sīrijā un tās laikā vēršoties pret civiliedzīvotājiem, pati par sevi nebija unikāla vai liecinoša par īpašām prasmēm. Daudzi Rietumu plašsaziņas līdzekļi pievērsa uzmanību A. Dvorņikova pieredzei Sīrijā un uzsvēra, ka viņa vadībā Krievija mērķtiecīgi vērsās pret civiliedzīvotājiem. Visi pašreizējie Krievijas militāro apgabalu komandieri, kā arī Krievijas Gaisa un kosmosa spēku, Gaisa desanta spēku un Militāri politiskās pārvaldes komandieri ir vismaz vienu reizi dienējuši Sīrijā kā Krievijas spēku Sīrijā štāba priekšnieki vai komandieri. Šķiet, ka Krievijas militārā politika ir bijusi rotācijas kārtībā mainīt augstākos virsniekus, kas dienēja Sīrijā, un pēc tam tālākai paaugstināšanai amatā izvēlēties tikai tos, kas ir dienējuši Sīrijā.

Image

A. Dvorņikovam faktiski ir mazāka pieredze Sīrijā nekā daudziem viņa laikabiedriem, jo viņš kā komandieris Sīrijā nodienējis vien 10 mēnešus. Salīdzinājumam, Rietumu militārā apgabala komandieris ģenerālpulkvedis Aleksandrs Žuravļevs un Austrumu militārā apgabala komandieris ģenerālpulkvedis Aleksandrs Čajko katrs Sīrijā pabija divas dienesta tūres, kuru kopējais ilgums bija attiecīgi 24 un 20 mēneši.

Viena A. Dvorņikova neparastā prasme, iespējams, izriet no viņa īpašās pieredzes jaunu komandstruktūru izveidē sarežģītās koalīcijas apstākļos, jo viņš bija pirmais Krievijas komandieris Sīrijā. A. Dvorņikovs izveidoja Krievijas sākotnējo komandstruktūru Sīrijā no Krievijas intervences sākuma 2015. gada septembrī. A. Dvorņikovs ir daudz rakstījis par pieredzi, kas gūta, vadot Krievijas operācijas Sīrijā. Viņš arī publicēja retrospekciju un vairākus rakstus pēc atgriešanās Krievijā. 2016. gada martā viņš uzsvēra, cik svarīgi ir izveidot vienotu vadības un kontroles struktūru Krievijas padomniekiem, Krievijas gaisa spēkiem un dažādiem konvencionālajiem un nekonvencionālajiem spēkiem.

A. Dvorņikova Sīrijas pieredze var palīdzēt viņam integrēt sagrautos Rietumu, Austrumu un Centrālo militāro apgabalu elementus, Ramzana Kadirova vadītos Čečenijas spēkus un Doņeckas un Luhanskas Tautas republiku pārstāvju kaujiniekus, kas var kalpot kā papildspēki.

Viņa pieredze, pārraugot Sīrijas diktatora Bašara al Asada lojālo spēku ofensīvu, kuras rezultātā tika atgūta Alepo, visticamāk, arī deva viņam lielāku izpratni par modernās pilsētvides kara vadīšanu nekā viņa pēctečiem Sīrijā. Alepo bija viena no asiņainākajām kampaņām Sīrijas pilsoņu karā, un, visticamāk, tā bija galvenais avots, no kura Krievija nesen guva pieredzi par modernajām kaujām pilsētās. A. Dvorņikovs netika speciāli izvēlēts komandēšanai, jo viņam bija pieredze kaujās pilsētās. Pirmkārt, viņš sāka komandēt Dienvidu militāro apgabalu 2016. gadā, vairākus gadus pirms V. Putina iecerētā iebrukuma Ukrainā. Turklāt, ja V. Putins vai V. Gerasimovs būtu īpaši izraudzījušies komandēšanai virsnieku ar kaujas pieredzi pilsētās, būtu bijis daudz loģiskāk iecelt A. Dvorņikovu par atbildīgo kaujās Kijivā.

A. Dvorņikovs kopš okupācijas sākuma ir komandējis Krievijas operācijas Mariupolē. Iespējams, ka viņš piemēroja daudzas no Sīrijā gūtajām mācībām, taču viņa veiktā pilsētvides karadarbība Mariupolē nebija ievērības cienīga ne panākumu, ne ātruma, ne arī upuru skaita ziņā.

A. Dvorņikovs ir likumsakarīga militārā apgabala komandiera izvēle vadīt pašreizējās Krievijas operācijas Ukrainā, jo viņš arī līdz šim vadīja vienu no galvenajām Krievijas operāciju zonām. A. Dvorņikova komandiera pieredze no 2016. līdz 2022. gadam nodrošina viņam vislielākās zināšanas par operācijām Ukrainas austrumos, jo viņš šajā periodā pārraudzīja lielā mērā iesaldēto konfliktu Donbasā un ir tiešais galveno Krievijas spēku komandieris šajā reģionā - 8. apvienotās armijas un Krievijas pastarpināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku spēku komandieris.

Image

A. Dvorņikovs komandē Donbasu un dienvidu asis kopš pašreizējā Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī, un viņa vadītie spēki ir guvuši lielākos panākumus kara sākotnējā periodā. Ja V. Putins būtu izvēlējies citu virsnieku, lai komandētu vispārējos kara centienus tagad, kad viņš tos ir sašaurinājis, koncentrējoties tieši uz A. Dvorņikova atbildības zonu, viņam gandrīz noteikti būtu nācies atbrīvot A. Dvorņikovu no komandiera amata. Ņemot vērā, ka A. Dvorņikova komandiera darbs nebija sliktāks, bet dažos aspektos pat labāks par viņa zemāka ranga kolēģu sniegumu, šāds lēmums būtu bijis patiešām dīvains.

Kremļa novēlotā viena galvenā komandiera iecelšana Ukrainā automātiski neatrisinās Krievijas komandvadības, loģistikas un morāles problēmas, un A. Dvorņikova priekšā ir vairākas notiekošas operācijas, kas var pārsniegt viņa kontroles pilnvaras.

Krievijas armijas līdzšinējā pieeja kara vadībā Ukrainā acīmredzot bija tāda, ka trīs militāro apgabalu komandieri (dienvidu, rietumu un austrumu) neatkarīgi vadīja savas virzīšanās asis, kas noveda pie nesaskaņotām uzbrukuma operācijām. Karadarbības apvienošana austrumos un dienvidos pati par sevi novērš daļu no šīs problēmas, neatkarīgi no tā, kurš pārņem vadību.

A. Dvorņikovam, visticamāk, būs grūti integrēt vienības, kas pārvietotas no Rietumu uz Austrumukrainu, notiekošajās operācijās, kuras līdz šim veica Dienvidu militārā apgabala karaspēks viņa tiešā pakļautībā. ASV Kara izpētes institūts visa kara laikā ir novērojis, ka Dienvidu militārais apgabals ir bijis visefektīvākais Krievijas apgabals, pateicoties tā vienotai komandvadībai, augstajai gatavībai un pirms kara veikto lielo militāro vingrinājumu skaitam. Pārējo Krievijas apgabalu vienībām, kas pirms iebrukuma tika apvienotas kopā un kurām bija maz laika, lai izveidotu vienotas struktūras un praktizētu augstas klases konvencionālo karadarbību.

No Kijivas un Ukrainas ziemeļaustrumiem izvestās bojātās Krievijas vienības turpina izvietot uz Izjumas asi un, iespējams, beidzot tiks pārvietotas uz Donbasu. Maz ticams, ka šīs vienības darbosies labāk tikai tāpēc vien, ka tās vada A. Dvorņikovs kā galvenais komandieris.  Patiesībā A. Dvorņikovam, visticamāk, nāksies saskarties ar ievērojamām grūtībām, integrējot šīs vienības notiekošajās operācijās.

Image

A. Dvorņikovs kopš 2016. gada septembra komandē Dienvidu militāro apgabalu. Viņš 1978. gadā 18 gadu vecumā pabeidza Usūrijas Suvorova militāro skolu. 1978. gadā A. Dvorņikovs dienēja par tagadējā Krievijas austrumu kara apgabala komandieri. No 1991. līdz 1994. gadam A. Dvorņikovs bija padomju spēku Vācijā norīkotā motorizēto strēlnieku bataljona komandiera vietnieks un pēc tam arī komandieris. No 1995. līdz 2000. gadam A. Dvorņikovs bija Maskavas militārā apgabala (kas 2010. gadā tika apvienots ar pašreizējo Rietumu militāro apgabalu) štāba priekšnieks un pēc tam nezināma motorizēto strēlnieku pulka komandieris.

Pēc tam viņš līdz 2003. gadam bija cita Ziemeļkaukāza militārā apgabala (tagad Dienvidu militārā apgabala sastāvdaļa) motorizētā strēlnieku pulka štāba priekšnieks un komandieris, un šajā laikā viņš, visticamāk, piedalījās Otrajā Čečenijas karā. No 2005. līdz 2008. gadam A. Dvorņikovs bija 36. armijas (tagadējā Austrumu militārā apgabala sastāvdaļa) komandiera vietnieks un pēc tam štāba priekšnieks. No 2008. līdz 2010. gadam A. Dvorņikovs komandēja Tālo Austrumu militārā apgabala 5. Sarkanā karoga apvienoto bruņoto spēku armiju. No 2010. līdz 2012. gadam A. Dvorņikovs bija Austrumu militārā apgabala komandiera vietnieks, pēc 2012. gada aprīļa līdz 2015. gadam - Centrālā militārā apgabala štāba priekšnieks.