Šobrīd mūsu uzmanības centrā ir Krievijas un diktatora, kara noziedznieka Vladimira Putina iebrukums Ukrainā, bet V. Putins ir aizņemts arī ar Krievijas klātbūtnes veicināšanu Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Militārie un civilie līderi šo situāciju uzskata par vēl vienu, lai gan ne tik tiešu draudu Rietumu drošībai, skaidro portāls “Military.com”.
V. Putina stratēģija Tuvajos Austrumos un Āfrikā ir vienkārša un veiksmīga, proti, viņš meklē drošības alianses ar autokrātiem, apvērsumu līderiem un citiem, kurus ASV un Eiropa ir atstūmušas vai atstājušas novārtā, vai nu to asiņaino pārkāpumu dēļ, vai konkurējošo Rietumu stratēģisko interešu dēļ.
Pagājušajā mēnesī Krievijas aizsardzības ministrs Sīrijā demonstrēja kodolieročus nest spējīgus bumbvedējus un hiperskaņas raķetes virs Vidusjūras, kas ir daļa no drošības partnerības, kuras ietvaros Kremlis draud sūtīt Sīrijas kaujiniekus uz Ukrainu.
Sudānā varu sagrābušās huntas līderim, kas ir pārņēmis varu šajā Austrumāfrikas valstī, ir jauna ekonomiska alianse ar Kremli, kas atdzīvina Krievijas sapņus par jūras spēku bāzi Sarkanajā jūrā.
Saskaņā ar ASV amatpersonu teikto Mali valdība ir jaunākā no vairāk nekā desmit ar resursiem bagātajām Āfrikas valstīm, kas noslēgušas līgumu ar Kremļa algotņiem no bēdīgi slavenās “Vagner” grupas.
Taču, ņemot vērā, ka V. Putinam jau tagad ir pilnas rokas, cīnoties ar daudz vājākās Ukrainas armijas sīvo pretestību, eksperti viņa ekspansionistiskos mērķus Tuvajos Austrumos un Āfrikā uzskata par potenciālu ilgtermiņa apdraudējumu, nevis par pašreizējiem draudiem Eiropai vai NATO aliansei.
Lai sasniegtu savus stratēģiskos mērķus, Krievija nodrošina konvencionālos militāros spēkus vai Kremļa sabiedrotos algotņus, kas aizsargā bieži vien no varas izstumto līderu režīmus. Pretī šie līderi atmaksā Krievijai vairākos veidos: ar naudu vai dabas resursiem, ietekmi viņu lietās un Krievijas kaujinieku izvietošanas vietām. Šīs alianses palīdz īstenot V. Putina ambīcijas atgriezt Krievijas ietekmi tās agrākajās Aukstā kara robežās.
Krievijas jaunās drošības partnerattiecības palīdz Krievijai arī diplomātiski. Kad šomēnes ANO Ģenerālā asambleja nosodīja V. Putina iebrukumu Ukrainā, Sīrija pievienojās Krievijai, balsojot “pret”, un tās Āfrikas valstu valdības, kas ir noslēgušas drošības līgumus ar Krievijas algotņiem, atturējās.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs piektdien paziņoja, ka Krievija ievedīs savervētos kaujinieku no Sīrijas, lai cīnītos Ukrainā. Šie draudi galvenokārt tika uzskatīti par iebiedēšanas taktiku, un ASV amatpersonas apgalvo, ka Ukrainā nav novērotas sīriešu klātbūtnes pazīmes. Daži drošības eksperti apgalvo, ka Krievijas algotņi izmanto Mali kā pieturvietu, lai izvietotos Ukrainā, taču ASV amatpersonas šos ziņojumus nav apstiprinājušas.
Februāra vidū Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, ka Rietumi vairs nevar ignorēt konkurenci par ietekmi Āfrikā, kur Ķīna tērē miljardiem infrastruktūras projektiem, lai nodrošinātu tiesības uz derīgajiem izrakteņiem, bet Krievija nodrošina drošību ar Kremļa sabiedroto algotņu palīdzību.
Iespējams, visdrosmīgākais piemērs, kā Krievija īsteno savu globālo ietekmi, bija pagājušajā mēnesī, kad tā nosūtīja aizsardzības ministru Sergeju Šoigu uz Damasku, lai pārraudzītu Krievijas lielākās militārās mācības Vidusjūrā kopš Aukstā kara, tieši laikā, kad Krievijas bruņotie spēki veica pēdējos sagatavošanās darbus uzbrukumam Ukrainai.
Mācības, kurās piedalījās 15 karakuģi un aptuveni 30 lidmašīnas, bija iecerētas, lai demonstrētu Krievijas armijas spēju apdraudēt ASV lidmašīnu trieciengrupu Vidusjūrā.
Krievijas Hmeimeimas gaisa spēku bāze Sīrijas Vidusjūras piekrastē kopš 2015. gada septembra ir kalpojusi par galveno bāzi, no kuras Krievija veic uzbrukumus Sīrijā. Krievijas uzbrukumi Sīrijā, kas nolīdzināja ar zemi senas pilsētas un miljoniem bēgļu nosūtīja uz Eiropu, ļāva prezidenta Bašara al Asada brutālajai valdībai pēc postošā pilsoņu kara atgūt kontroli pār lielāko daļu valsts teritorijas.
"Hmeimeimas bāze tagad ir neatņemama Krievijas aizsardzības stratēģijas sastāvdaļa ne tikai Tuvajos Austrumos, bet visā pasaulē,′' teica Ibrahims Hamidi, sīriešu žurnālists un Londonā bāzētā laikraksta “Asharq al-Awsat” vecākais diplomātiskais redaktors Sīrijas jautājumos.
Arī Āfrikā Krievija ir atvērta sadarbībai ar līderiem, kas pazīstami ar antidemokrātisku rīcību un cilvēktiesību pārkāpumiem. Krievijas iebrukuma Ukrainā priekšvakarā Kremļa amatpersonas Maskavā tikās ar militārās huntas virsnieku, kas sagrāba varu Sudānā.
Izolēts no Rietumiem, ģenerālis Mohameds Hamdans Dagolo sirsnīgi atbildēja uz Krievijas uvertīru par jaunu, uz ekonomiku vērstu aliansi. Pēc atgriešanās mājās ģenerālis M. Dagolo paziņoja, ka Sudāna būtu gatava ļaut Krievijai uzbūvēt savu sen cerēto jūras spēku bāzi Sudānas ostā pie Sarkanās jūras.
Saskaņā ar Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra datiem no 2015. līdz 2021. gadam Krievijas algotie apsardzes spēki septiņas reizes palielināja savu klātbūtni visā pasaulē, un pagājušajā gadā tie darbojās 27 valstīs. Ievērojamākā no tām ir Vāgnera grupa, kuru ASV un ES uzskata par Krievijas armijas aizstājēju, bet Kremlis noliedz tās pastāvēšanu.
No Lībijas līdz Madagaskarai “Wagner Group” un citām valstīm piešķirtie drošības līgumi nodrošina Krievijai piekļuvi derīgo izrakteņu resursiem, izvietošanas vietām un nozīmīgām pozīcijām, kas apdraud Rietumvalstu ietekmi.
Decembrī ASV un Eiropa pauda satraukumu par ziņām Mali, ka “Wagner Group” ar šīs valsts valdību ir parakstījusi drošības līgumu par 10 miljoniem ASV dolāru mēnesī. Eksperti apgalvo, ka “Wagner” izmantoja vietējo neapmierinātību ar neveiksmēm, ko izraisīja gadiem ilgā Francijas vadītā izvietošana Subsahāras reģionā, vēršoties pret ekstrēmistu grupējumiem.
