Vairāki simti britu karavīru, kuri pašlaik dien Igaunijā izvietotajā NATO kaujas grupā, līdz Ziemassvētkiem atgriezīsies mājās, ziņo Lielbritānijas laikraksts “The Times”, tādējādi Igaunijā esošais britu karaspēka lielums tiks samazināts aptuveni uz pusi. Kā norāda Lielbritānijas Aizsardzības sekretārs Bens Volless, šie karavīri bija papildspēki, kas šī gada sākumā, kad Krievija iebruka Ukrainā, tika nosūtīts uz Igauniju jau papildus tur izvietotajam kontingentam. Taču no jaunā gada Igaunijā joprojām būs aptuveni 900 britu karavīru, tāpat kā NATO kaujas grupā Igaunijā esošais kontingents no Dānijas un Francijas bruņotajiem spēkiem.
Savukārt kāds cits avots laikrakstam “The Times” norādījis, ka “daudzām Eiropas nācijām” šķiet, ka britu armija ir pārspīlējusi ar NATO austrumu flanga saistībām, savukārt cits viedoklis ir, ka šie spēki tomēr tiks iezīmēti kā brigādes lieluma spēki un nepieciešamības gadījumā dosies uz Igauniju, nevis pastāvīgi bāzēsies valstī.
Izskan arī viedoklis, ka Krievija pašas uzsāktajā karā Ukrainā, kas nu jau turpinās septiņus mēnešus, ir novājināta tiktāl, ka tā nerada iebrukuma draudus ne Igaunijā, ne abās pārējās Baltijas valstīs. Tomēr vēsture liecina, ka Krievijas līderis V. Putins līdz šim nav ievērojis “rietumu stila” loģiku, un militārās neveiksmes Ukrainā, iespējams, varētu novest pie atslogošanas citos virzienos.
Kā vēsta medijs, Lielbritānijā drīzumā atgriezīsies 700 karavīru, kuri Igaunijā ieradās šī gada februārī.
“NATO kaujas grupas Igaunijā papildinājums jau sākotnēji bija ieplānots kā pagaidu variants. Tomēr mūsu apņemšanās NATO, reaģējot uz Krievijas nelegālo iebrukumu Ukrainā, paliek pilnīga,” saka Bens Volless.
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Igaunijā, kas atrodas Tapas militārajā bāzē aptuveni stundas brauciena attālumā no Tallinas, tur izvietota kopš 2017. gada sākuma. To vada Apvienotā Karaliste, taču kaujas grupā uz regulāras rotācijas pamata dien karavīri arī no Dānijas un Francijas.
Tikmēr Latvijā izvietotajā NATO kaujas grupā dien vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm – Ziemeļmaķedonijas, Albānijas, Čehijas, Spānijas, Itālijas, Islandes, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Kanādas, kas ir vadošā valsts Latvijā izvietotajam NATO bataljonam.
Igaunijas valdība iepriekš bija cerējusi, ka valstī uz nenoteiktu laiku būs vismaz 2000 britu karavīru, ko vajadzības gadījumā papildinās vēl “daži simti” personāla.
Daļēja britu militārā kontingenta izvešana nozīmē arī bruņu transportlīdzekļu pārvietošanu, piemēram, 65 tonnas smagā “Challenger 2” kaujas tanku izvešanu.
Taču no jaunā gada Igaunijā joprojām būs aptuveni 900 britu karavīru, tāpat kā NATO kaujas grupā Igaunijā esošais kontingents no Dānijas un Francijas bruņotajiem spēkiem.
Taču izmaiņas sagaida arī pašu britu armiju. Plānots, ka tuvākajā laikā Lielbritānijas bruņotie spēki saruks līdz aptuveni 72 500 cilvēkiem, kas, kā izsakās eksperti, ir mazākais skaitlis kopš Napoleona laikiem.
Vienlaikus jaunā Apvienotās Karalistes premjerministre Liza Trasa apgalvo, ka līdz desmitgades beigām valsts aizsardzības tēriņi pieaugs līdz 3 procentiem no IKP, un ka kopumā aizsardzības joma tiks stiprināta.
Tikmēr Aizsardzības sekretārs Bens Volless, kurš pats ir Skotu gvardes atvaļināts kapteinis, jau iepriekš skaļi iestājies par aizsardzības tēriņu palielināšanu, jo līdz šim tie ir tikai sistemātiski mazināti.
Tajā pašā laikā tiek plānots, ka jau nākamgad Igaunijā tiks atklāt NATO divīzijas štābs. Tas gan nenozīmē, ka NATO divīzija pastāvīgi bāzēsies Igaunijā, bet gan, ka netālu atradīsies ātrās reaģēšanas vienība, kas vajadzības gadījumā ieradīsies atbalstīt Igaunijā jau izvietotos militāros spēkus. Turklāt pašas Igaunijas Aizsardzības spēkos ir divas ar smago tehniku aprīkotas kājnieku brigādes. Tāpat Igaunijas Emari gaisa spēku bāzē, tāpat kā Lietuvas Šauļu bāzē, tiek turpināta NATO Baltijas gaisa patrulēšanas operācija, kurā uz rotācijas pamata par Baltijas valstu gaisa telpas drošību gādā NATO valsti iznīcinātāji.
