Krievijas genocīda Ukrainā mērķis bija iznīcināt Ukrainas valstiskumu un izskaust ukraiņu identitāti. Tā vietā tas paātrināja valsts derusifikāciju. Sešu mēnešu laikā kopš iebrukuma sākuma Ukrainas atbalsts derusifikācijai ir kļuvis par patiesi valstisku fenomenu, sasniedzot rekordaugstu līmeni. Šī kara laika tendence strauji maina gadsimtiem ilgušo rusifikāciju un tieši grauj Vladimira Putina sapņus par jaunu Krievijas impēriju, vēsta domnīca "Atlantic Council".
Putina noziedzīgajam karam ir patiesi vēsturiska ietekme uz Ukrainas sabiedrību. Iebrukums ir piespiedis miljoniem ukraiņu bēgt uz valsts rietumiem, kur viņi ir vai nu meklējuši patvērumu, vai devušies tālāk uz Eiropas Savienību. Tas ir izraisījis vēl nepieredzētu dažādu valstu sajaukšanos, kas veicina solidaritātes un nacionālās integrācijas sajūtas. Nesen veiktās sabiedriskās domas aptaujas konsekventi liecina, ka visu valsts reģionu ukraiņu viedokļi par nacionālo identitāti, valodu, attiecībām ar Krieviju un nākotnes ģeopolitiskajiem mērķiem sakrīt. Viens no nacionālajiem jautājumiem, par kuru ukraiņi šobrīd ir visvairāk vienoti, ir nepieciešamība pēc derusifikācijas.
Vēl viens nacionālo integrāciju veicinošs faktors ir simtiem tūkstošu ukraiņu mobilizācija dienestam valsts armijā, no kuriem daudzi ir nosūtīti uz frontes reģioniem austrumos un dienvidos. Tāpat arī Ukrainas lielie brīvprātīgo spēki ir izvietoti visā valstī.
Tajā pašā laikā krievu valoda joprojām tiek plaši lietota ikdienas dzīvē visā Ukrainā. Valodas maiņa ir lēns process, un krievvalodīgie parasti kļūst bilingvāli, pirms pilnībā pārņem ukraiņu valodu. Jaunākie dati liecina, ka 85% iedzīvotāju mājās lieto gan ukraiņu, gan krievu valodu, bet tikai 13% Ukrainas iedzīvotāju lieto tikai krievu valodu.
Šķiet, ka etniskā reidentifikācija notiek straujāk, jo 92% Ukrainas iedzīvotāju nesen veiktā aptaujā sevi uzskata par etniskajiem ukraiņiem. Šis skaitlis Ukrainu padarītu par trešo vishomogēnāko valsti Eiropā pēc Portugāles un Polijas. Tajā pašā laikā tajā pašā aptaujā tikai 5% Ukrainas iedzīvotāju atzinuši sevi par etniskajiem krieviem, kas ir pārsteidzošs kritums salīdzinājumā ar 22% 1989. gada padomju tautas skaitīšanā un 17% 2001. gada tautas skaitīšanā.
Pirmajās Ukrainas neatkarības desmitgadēs sabiedrības viedoklis par ukraiņu nacionālistu grupām bieži vien bija ļoti sašķelts. Tas sāka mainīties pēc 2014. gada Eiromaidana revolūcijas, kad 41% iedzīvotāju pauda pozitīvu viedokli par OUN (Ukrainas nacionālistu organizācija) un UPA (Ukrainas nemiernieku armija). Kopš 2022. gada februāra iebrukuma šis rādītājs ir strauji pieaudzis līdz 81%.
Ukraiņi tagad ir mazāk noskaņoti nošķirt Kremli no parastajiem krieviem. Pēc iebrukuma Krimā un Ukrainas austrumos 2014. gadā lielākā daļa ukraiņu vainoja Krievijas vadību. Tomēr tagad viņi lielākoties uzskata, ka par pašreizējo iebrukumu atbildīgs ir gan Kremlis, gan Krievijas iedzīvotāji. Rezultātā to ukraiņu skaits, kuri pauž pozitīvu viedokli par krieviem, ir strauji samazinājies no 47% 2018. gadā līdz tikai 3% šobrīd.
Viss, sākot ar aptauju datiem un beidzot ar anekdotiskiem pierādījumiem, liecina par pārliecinošu Krievijas sabiedrības atbalstu iebrukumam Ukrainā. Miljoniem ukraiņu, kuru radinieki dzīvo Krievijā, ir personīga pieredze, kad viņu ģimenes locekļi vai nu atbalsta karu, vai arī apsūdz viņus melos par iebrukuma šausmām.
Pārsteidzoši ir arī tas, ka pirmajos sešos iebrukuma mēnešos lielākā daļa civiliedzīvotāju upuru ir tie paši krievvalodīgie ukraiņi valsts dienvidos un austrumos, kurus Putins apgalvo, ka aizsargās. Desmitiem tūkstošu cilvēku tika nogalināti tikai Mariupolē vien, bet desmitiem citu pilsētu un ciematu ir pārvērsti drupās.
Ņemot vērā slaktiņa apmērus, nav pārsteidzoši, ka 89% ukraiņu uzskata, ka Kremlis Ukrainā īsteno genocīdu. Gandrīz deviņi no desmit ukraiņiem uzskata, ka Krievija cenšas iznīcināt Ukrainas valsti un ukraiņu nacionālo identitāti, bet puse uzskata Krieviju par fašistisku režīmu.
Oficiālā līmenī ir aizliegtas atklāti prokremliski noskaņotas politiskās partijas un prokremliski plašsaziņas līdzekļi. Krievijas Pareizticīgo baznīca Ukrainā ir uz miršanas sliekšņa, jo tikai 4% ukraiņu šobrīd ir tās locekļi. Salīdzinājumā ar 54%, kuri sevi uzskata par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas locekļiem. Ukrainas valdība nesen noteica sankcijas patriarham Kirilam un septiņiem vadošajiem garīdzniekiem par viņu lomu iebrukumā.
Ukraiņu skolēni vairs nemācās krievu valodu un literatūru. Kultūras derusifikācijas process ietver arī pieminekļu likvidēšanu tādiem krievu literātiem kā Puškins un Dostojevskis, kā arī tūkstošiem ielu un vietu nosaukumu maiņu visā valstī.
Pieminekļi krievu un ukraiņu draudzībai, kā arī Krievijas un Padomju Savienības vēsturei tiek pārdēvēti vai nojaukti. Kijivā ir pārdēvēts ievērojams piemineklis, kas veltīts Krievijas un Ukrainas draudzībai, bet pilsētas ikoniskā pieminekļa "Dzimtene" padomju ģerbonis tiks aizstāts ar Ukrainas. Odesā notiek debates par to, vai noņemt pieminekli Krievijas ķeizarienei Katrīnai Lielajai.
Neatkarīgi no tā, cik ilgi karš turpināsies, jau tagad šķiet skaidrs, ka gala rezultāts būs derusifikācija un eiropeizēta Ukraina. Tieši to Vladimirs Putins cerēja novērst. Krievijas diktatora genocīda invāzija ir gan noziegums, gan tāda mēroga kļūda, kādai nav līdzīgas mūsdienu Eiropas vēsturē.
