Lai gan Krievija pirmo reizi nelikumīgi iebruka Ukrainā jau 2014. gadā, par to saņemot pretim pret bruņojuma un dubultā pielietojuma tehnoloģiju importa embargo, vismaz 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, apejot aizliegumu, turpinājušas piegādāt ieročus un iekārtas Krievijai, vēsta britu laikraksts “The Telegraph’” .
Kopējais piegāžu apjoms no Eiropas valstīm šajā laikā veidojis 350 miljonus eiro.
Lielākā daļa, jeb 78% piegāžu 273 miljonu eiro apmērā šajā laikā Krievijai nodrošinājusi Francijas un Vācija.
Attiecīgi Francijas aizsardzības nozares eksports uz Krieviju veidoja 152 miljonus eiro, bet Vācijas - 121,8 miljonu eiro.
Nedaudz mazāka mēroga piegādes laikā pēc nelikumīgās Krimas okupācijas Krievijai nodrošinājušas arī citas valstis, piemēram, Itālija - 22,4 miljonu eiro apmērā, Austrija - 18,5 miljonu eiro apmērā, Bulgārija - 16,5 miljonu eiro apmērā, Čehija - 14,3 miljonu eiro apmērā, bet Lielbritānija - 2,4 miljonu eiro apmērā.
“The Telegraph” rakstā minētais liek domāt, ka arī pašreizējo sankciju apstākļos būs personas un kompānijas, kas meklēs ceļus, kā apiet kopš 24.februāra ieviestas sankcijas, lai Krievijā nonāktu, piemēram, tai nepieciešamās augstās tehnoloģijas.
Daļa no “The Telegraph” minētajām valstīm iestājas pret tālākām sankcijām pret Krieviju, kas attiektos uz Krievijas energoresursu piegādi ES. Saskaņā ar aprēķiniem, patlaban eiropieši Krievijai par energoresursiem maksā aptuveni vienu miljardu eiro dienā. Caur šiem maksājumiem tiek netieši tiek atbalstīta tālākā karadarbība Ukrainā.
