Krievijas autoritārais vadonis Vladimirs Putins pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām ir devis rīkojumu savas valsts kodolspēkiem izsludināt paaugstinātu trauksmi, taču pagaidām nekas neliecina, ka lielākā daļa Krievijas kodolspēku patiešām ir paaugstinātā gatavībā, ziņo domnīca “Atlantic Council”.
Skaidrs ir tas, ka Putina pagājušajā nedēļā pa televīziju pārraidītais rīkojums bija paredzēts, lai paziņotu ASV, NATO un Rietumiem, ka jāatturas no atbalsta Ukrainai. Lai gan ASV un tās sabiedrotajiem līdz šim ir veiksmīgi sanācis nepārspīlēt ar atbildes reakciju, tomēr V. Putins, visticamāk, turpinās draudēt ar kodolieroču izmantošanu.
Maskava jau gadiem ilgi ir padarījusi kodolieročus par savas militārās doktrīnas centrālo elementu. Liela kara gadījumā Krievijas Federācija ir paudusi gatavību draudēt ar "deeskalējošu" kodoltriecienu, lai sasniegtu savus mērķus. Šim nolūkam Putins krīzes laikā ir licis skaidri saprast, ka viņš var draudēt (vai, galējos gadījumos, veikt) agrīnu nestratēģisku kodolpunktu triecienu, cerot izbeigt konfrontāciju ar Kremlim izdevīgiem nosacījumiem.
Atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm Krievija ir paudusi gatavību spert šādu soli pat tad, ja krīze ir tās pašas izraisīta. Šīs stratēģijas pamatā ir Krievijas taktisko kodolgalviņu arsenāls, kas ir gatavs kaujas apstākļiem. Vēl vairāk satraucoši ir tas, ka šie Krievijas ieroči gandrīz desmit pret vienu pārsniedz Amerikas Savienoto Valstu līdzīgu ieroču arsenālu.
Šāda līmeņa kodolspēku nostādnes ir bijušas redzamas arī agrāk. Krimas iebrukuma un nelikumīgās aneksijas laikā 2014. gadā V. Putins lielījās, ka vēlas atgādināt krieviem (un līdz ar to arī Rietumiem), ka "Krievija ir viena no vadošajām kodolvalstīm" un "ar mums labāk nespēlēties". Lai gan viņš nekad nepaaugstināja kodoldrošības trauksmi, vēlāk viņš teica, ka apsverot iespēju to darīt.
Visticamāk, šī paaugstinātā gatavības pakāpe - tāpat kā Putina nepārprotamie draudi viņa runā pirms iebrukuma un nesenās Krievijas stratēģisko spēku mācības - ir paredzēta, lai atturētu NATO no tiešas iejaukšanās Ukrainā. Gan ASV, gan alianse nav izrādījušas vēlmi tieši iesaistīties konfliktā, un V. Putina paziņojums par Krievijas kodoldrošības trauksmi ir paredzēts, lai pārliecinātos, ka tā tas arī paliks.
Ar šiem kodoldraudiem viņš cenšas sēt šķelšanos aliansē un panākt, lai Baltais nams atkāpjas. Taču Rietumu pasākumi, lai palīdzētu Ukrainai, ir bijuši dramatiski. Vācija ir apņēmusies palielināt savus aizsardzības izdevumus par simts miljardiem eiro, un, neraugoties uz iepriekšējo aizliegumu sūtīt ieročus aktīvā kara zonai, Vācija kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir paziņojusi par ieroču sūtījumiem. Pat Turcija, kas iepriekš izrādīja nevēlēšanos ierobežot Krievijas pārvietošanos caur Bosfora un Dardaneļu šaurumiem, tagad ir gatava slēgt šos ceļus dažiem Krievijas karakuģiem.
Iespējams, Putins liek uz to, ka rīcība runā skaļāk nekā vārdi un ka kodoldrošības trauksme varētu efektīvāk iebiedēt Rietumu līderus, lai tie samazinātu atbalstu Ukrainai. Neraugoties uz šo kodolšantāžu, NATO ir jāturpina būt spēcīgai. Putins nevēlas karot kodolkaru ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tāpat kā Amerikas Savienotās Valstis nevēlas karot kodolkaru ar Krieviju. ASV ir kodolenerģētiskā lielvara, un kodolapmaiņa ar Pentagonu V. Putinam radītu nepieņemamas sekas. Uz jautājumu, vai Rietumiem būtu jāuztraucas par kodolkara iespējamību, ASV prezidents Džo Baidens atbildēja ar saprātīgu un apņēmīgu "nē". ASV Stratēģiskā pavēlniecība pievienojās šim viedoklim, norādot, ka ASV saglabā "atbilstošu nostāju", lai atturētu Krieviju.
Tomēr ir svarīgi šos draudus uztvert nopietni. Parasti Krievijas taktiskās kodolgalviņas tiek uzglabātas centralizēti, un kaujas galviņas netiek izvietotas uz stratēģiskajiem bumbvedējiem. Šī paaugstinātā gatavības trauksme varētu ļaut Krievijas spēkiem veikt tādus pasākumus kā kaujas galviņu savienošana ar saviem bumbvedējiem vai tuvās un vidējās darbības rādiusa raķetēm, kas jau ir izvietotas tuvu frontes līnijai (piemēram, tuvā darbības rādiusa ballistiskās raķetes “SS-26” vai vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas “S-400”).
Pagājušās nedēļas trauksmes dēļ varētu tikt izvietotas vai izkliedētas arī dažas stratēģiskās piegādes sistēmas, piemēram, ballistisko raķešu zemūdenes (SSBN) vai mobilās starpkontinentālās ballistiskās raķetes (ICBM). Šonedēļ saņemtie ziņojumi par Krievijas mācībām, kurās iesaistītas zemūdenes un mobilās ICBM izvietošana, atbilst šim modelim. Tomēr šīs mācības nav pilnīga Krievijas kodolspēku mobilizācija.
Augsta ranga ASV Aizsardzības ministrijas amatpersona norādīja, ka nav novērotas "pamanāmas muskuļu kustības", kas liecinātu par Krievijas kodolspēku paaugstinātu kaujas gatavību, un šīs nedēļas mācības šo ainu pilnībā nemaina. Lai gan Amerikas Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem būtu jāturpina uzmanīgi sekot līdzi šādiem pasākumiem, tiem būtu jāuztver šie draudi kā daļa no V. Putina taktikas.
Protams, ja Putins nonāks arvien izmisīgākā kara situācijā, viņš var apsvērt iespēju izmantot mazjaudas kodolieročus kaujas laukā Ukrainā, lai novērstu savus zaudējumus. Vašingtonai, cieši konsultējoties ar NATO sabiedrotajiem, būtu jāsāk izstrādāt plāns šāda veida uzbrukuma atturēšanai.
Taču šajā agrīnajā kara posmā V. Putina kodoldrošības brīdinājums gandrīz noteikti ir izdomāts blefs, kura mērķis ir iebiedēt ASV un tās sabiedrotos un partnerus. Tā vietā Rietumiem būtu jāturpina apņēmīgi atbalstīt Ukrainas tautu tās cīņā par brīvību.
