Krievija ne tikai cieš milzīgus zaudējumus kaujas laukā, bet arī tās spēja nodrošināt savu bruņoto spēku apgādi cietusi milzu triecienu. Tas noticis pateicoties ASV un tās sabiedroto noteiktajām ekonomiskajām sankcijām, ziņo ASV medija “The Drive” izdevums “War Zone”.
Kopš 24. februāra, kad sākās karš pret Ukrainu, Krievija ir zaudējusi tūkstošiem ieroču sistēmu, piemēram, tankus, bruņutransportierus, pretgaisa aizsardzības sistēmas, helikopterus, lidmašīnas, kuģus un daudzus citus ieročus, kas ir iznīcināti, sabojāti vai pārtverti, liecina "Oryxspioenkop" dati.
Viens no piemēriem, kā ziņo Krievijas plašsaziņas līdzekļi, ir nākamās paaudzes gaisa agrīnās brīdināšanas un kontroles (AEW&C) lidmašīna "A-100 Premier". Tā attīstība ir apstājusies elektronisko komponentu, piemēram, mikroshēmu, piegādes kavēšanās dēļ, ko izraisīja Krievijai noteiktās sankcijas.
Augsta ASV aizsardzības jomas amatpersona, kura runāja, ievērojot anonimitātes nosacījumu, sīkāk nevēlējās precizēt, kuras sistēmas un cik smagi ietekmē sankciju noteiktās piegādes ķēdes problēmas. Tomēr sankcijas saasina iepriekšējās Krievijas piegādes ķēdes problēmas, teica amatpersona.
Saskaņā ar Ukrainas vēstniecības Vašingtonā 16. aprīlī sagatavoto "Kara biļetenu", ar kuru dalījās “The War Zone”, Krievija izlieto savus raķešu krājumus. Minētajā "Kara biļetena" numurā tika apgalvots, ka "vairāk nekā 20 Krievijas militāro uzņēmumu bija spiesti pilnībā vai daļēji apturēt savu darbību detaļu un komponentu trūkuma, kā arī cenu pieauguma sankciju dēļ". Šo uzņēmumu vidū ir pētniecības un ražošanas uzņēmums “Vimpel”, kas ražo lidmašīnu raķetes, un vienīgais Krievijas uzņēmums, kas ražo tankus, “Uralvagonzavod”, kas ir lielākais šāda veida uzņēmums pasaulē.
“Uralvagonzavod”, kas cita starpā ražo Krievijas galveno kaujas tanku “T-72”, saskaras ar pieaugošām aizdevumu procentu likmēm, pieaugošām materiālu un komponentu (tostarp bruņutērauda) cenām, ziņo Kara pētījumu institūts.
Demokrātijas aizsardzības fonda (Institute for Defense of Democracies) pētījumu vadītājs un analītiķis Džons Hārdijs ir skeptiski noskaņots par apgalvojumiem, ka sankciju dēļ tuvākajā laikā gaidāma ietekme uz Krievijas karadarbību.
"Rietumu sankcijas turpinās graut Krievijas aizsardzību un ar to saistītās nozares, piemēram, kavējot Krievijas raķešu ražošanu un satelītu programmas, taču es esmu skeptiski noskaņots pret apgalvojumiem, ka sankcijas, kas ietekmē Krievijas aizsardzības rūpniecības bāzi, būtiski ierobežos Krievijas spēju turpināt karu, vismaz tuvākajā laikā," sacīja Dž. Hārdijs
Iepriekšējās sankcijas, kas tika noteiktas Krievijai pēc tās iebrukuma Ukrainā 2014. gadā, nav izrādījušās pilnībā efektīvas.
"Disclose" ziņoja, ka, lai gan ASV un sabiedrotie izdarīja spiedienu uz Francijas prezidentu Fransuā Olandu, lai atceltu 2015. gadā plānoto divu "Mistral" klases desantkuģu pārdošanu Krievijai, tomēr turpmākās Francijas valdības, kas darbojās vispirms prezidenta F. Olandu un pēc tam prezidenta E. Makrona pilnvaru laikā, izmantoja Eiropas embargo mehānismu nepilnības, proti, faktu, ka eksporta aizliegums nevarēja stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu.
Tā rezultātā visi līgumi, kas parakstīti pirms lēmuma par embargo ieviešanu, varēja turpināties. Turklāt iekārtas tika eksportētas ar garantiju, citiem vārdiem sakot, Francijas ražotāji bija apņēmušies veikt jebkādus remontdarbus vairākus gadus pēc piegādes, ja vien Francija nebūtu apturējusi to eksporta licenci.
Francijas bruņotie spēki noraidīja apgalvojumu, ka tie būtu pārkāpuši 2014. gada ES sankcijas.
"Runājot par militārā aprīkojuma eksportu, Francija stingri ievēro savas starptautiskās saistības, tostarp Ieroču tirdzniecības līgumu un ES kopējo nostāju, 14. martā "Twitter" paziņoja Francijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Ervē Grandžāns. "Atsevišķu līgumu, kas parakstīti pirms 2014. gada, izpilde tika atļauta saskaņā ar to, ka tas noslēgts pirms Krimas okupācijas."
E. Grandžāns piebilda, ka 2021. gada ziņojums parlamentam "liecina, ka kopš 2014. gada aprīkojuma piegāžu apjoms Krievijai ir pastāvīgi samazinājies, 2020. gadā tuvojoties nullei. Tas ir šo līgumu secīgas slēgšanas rezultāts." Pēc E. Grandžāna teiktā, kopš 2014. gada nav noslēgts neviens jauns līgums ar Krieviju.
Ukrainā sagūstītajās Krievijas kara tehnikas vienībās ir atrastas dažādas Francijā ražotas komponentes. Francija nav vienīgā valsts, kuras komponenti ir atrasti Krievijas militārajās tehnikā.
Good news -> The #France's aerospace company #Thales allegedly halts its #military supplies to #Russia. But the bad news is that the Thales targeting systems are installed on the Russian battle tanks T-72 which are attacking #Ukraine now. pic.twitter.com/CnL6pAVu41
— Victor Kovalenko (@MrKovalenko) April 8, 2022
Piemēram, 2017. gadā notriektā Krievijas bezpilota lidaparātā tika atrastas detaļas no vairākiem Rietumu uzņēmumiem, vēsta laikraksts "Washington Post", atsaucoties uz organizācijas "Conflict Armament Research" ziņojumu.
"Dzinējs nāca no Vācijas uzņēmuma, datoru mikroshēmas navigācijai un bezvadu sakariem izgatavoja ASV piegādātāji. Kāds britu uzņēmums piegādāja kustību uztveršanas mikroshēmu. Citas detaļas nāca no Šveices un Dienvidkorejas," teikts ziņojumā.
Lai gan ASV un Ukraina apgalvo, ka pašreizējās sankcijas ietekmē Krievijas spēju atjaunot kara materiālu krājumus, tās bruņotie spēki turpina postīt Ukrainas pilsētas. Krievija nesen Ukrainas austrumos un dienvidos ir iepludinājuši papildu 11 bataljonu taktiskās grupas, pirmdienas rītā žurnālistiem sacīja augsta ranga ASV aizsardzības resora amatpersona.
Tāpēc, lai gan Ukrainai labā ziņa ir tā, ka sankcijas, šķiet, ir skārušas V. Putina kara mašīnu, pat Kijivai nākas atzīt, ka tam nebūs tūlītējas ietekmes kaujas laukā.
"Ņemot vērā Krievijas munīcijas un bruņutehnikas krājumus, kā arī vecmodīgo kara vadīšanas stilu, mēs nevarētu sagaidīt tūlītēji pozitīvu sankciju ietekmi uz karadarbību," pirmdienas pēcpusdienā "The War Zone" sacīja Ukrainas aizsardzības eksperts.
