Baltkrievijas līderim Aleksandram Lukašenko būs ļoti grūti izkļūt no situācijas, kas izveidojusies līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzskata Polijas vēsturnieks, bijušais vēstnieks Baltkrievijā Lešeks Šerepka. Kaut arī A. Lukašenko cenšas pārliecināt pasauli, ka nepiedalās šajā agresijā, starptautisko tiesību normas skaidri pasaka – ja tiek dota atļauja agresoram izmantot savas valsts teritoriju militārām operācijām, tad automātiski šī valsts tiek pielīdzināta uzbrucējam.
Visticamāk, A. Lukašenko domāja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā būs īslaicīgs karš, kurā Ukrainai nebūs nekādu izredžu uz glābiņu, un pēc kara Minska varēs no Maskavas saņemt bonusus par lojalitāti – dabagāzi, finanšu palīdzību, atlaides aizdevumiem un citus labumus. Taču A. Lukašenko nebija gatavs tam, ka karš būs tik asiņains un ilgtermiņā ar milzīgu upuru skaitu.
Pēc 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un īstenotās vardarbības, lai paliktu pie varas, A. Lukašenko upurēja lielu daļu no savas politiskās varas un neatkarības, jo bez Krievijas atbalsta pēdējā pusotra gada laikā viņš nebūtu spējis noturējis savu amatu.
Eksperts uzskata, ka A. Lukašenko ir izteiktāks padomju cilvēks un krievu pasaules apoloģēts nekā V. Putins, līdz ar to, ja Baltkrievijas līderis nonāktu Maskavā un tur saņemtu neierobežotu varu, iespējams, viņš rīkotos stingrāk, nekā tas šodien redzams no Krievijas puses.
Ja Ukraina beigs karadarbību no spēka pozīcijām, tad A. Lukašenko atkal mēģinās “spēlēt spēli” ar Rietumiem, jo šodien viņš saka vienu, rīt pavisam ko citu, tāpēc baltkrievu tautai nav jēgas viņam ticēt. Turklāt Krievijas problēmas, īpaši, ja tās padziļināsies, paver jaunas iespējas Baltkrievijas iedzīvotājiem.
Ja Ukraina saglabās suverenitāti, tad A. Lukašenko mēģinās noturēties, postulējot, ka viņam izdevies saglabāt neatkarību, neizlejot asinis. “Baltkrieviem izvēle, protams, nav no patīkamākajām. Bet tagad jūs paši varat skatīties un izmantot brīdi, kad tieši tautas kolektīvā griba ar atbilstošu rīcības vienotību kļūs par noteicošo vēsturisko spēku,” teica L.Šerepka.
Mediju telpā izskan informācija, ka Ukrainā šobrīd darbojas vai izveides procesā ir vairākas baltkrievu bruņotas grupas, no kurām vismaz divu mērķis ir Baltkrievijas atbrīvošana.
Vienu no grupām veidojot Baltkrievijas virsnieki, kuri valsti atstājuši represiju dēļ. Jāatzīmē, ka arī pašā Baltkrievijā vērojama partizānu kustība, kas īsteno dažādas aktivitātes, lai liktu šķēršļus Krievijas militārās tehnikas transportēšanai caur Baltkrievijas teritoriju uz Ukrainu, piemēram, baļķus uz sliedēm, pārvilktas stieples, bojātas pārmijas. Mediji vēsta, ka pagājušajā nedēļā tikai Gomeļā vien par šādu rīcību aizturēti vairāki desmiti dzelzceļa darbinieku.
