Aktuāli

Polija paziņo, ka būtu gatava tās teritorijā izvietot ASV kodolieročus

Ārvalstīs
Polijas Gaisa spēku iznīcinātāji F-16
Foto: AP/Scanpix

Polija paziņojusi, ka būtu “atvērta” ASV kodolieroču izvietošanai valstī, kā arī atzinīgi vērtētu Eiropā dislocēto amerikāņu karavīru skaita palielināšanu par 50%, aicinot uz stingrāku rīcību pret Krieviju saistībā ar tās izraisīto karu Ukrainā, atsaucoties uz svētdien Polijas valdošās partijas līdera Jaroslava Kačiņska ziņoto, raksta britu laikraksts “Daily Mail”.

Ja Polija patiesi nolemtu uzņemties atbildību par amerikāņu kodolgalviņu uzņemšanu valstī, tā būtu ievērojama eksalācija jaunajā aukstajā karā ar Krieviju, ko diktators Vladimirs Putins, visticamāk, uztvertu kā provokatīvu.

Iebrukums, ko V. Putins nodēvējis par "īpašu militāru operāciju", lai demilitarizētu savu kaimiņvalsti, ir būtiski vairojis bažas par drošību NATO Austrumu flanga valstīs.

Tiesa, alianse ir reaģējusi uz Krievijas draudiem, palielinot savu klātbūtni reģionā, kā arī pagājušajā mēnesī paziņojot par vēl četru daudznacionālo kaujas grupu izveidošanu Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā, tomēr, kā vācu laikrakstam “Welt am Sonntag” norādīja Polijas premjerministra vietnieks Jaroslavs Kačiņškis, “Polija atzinīgi vērtētu, ja amerikāņi nākotnē palielinātu Eiropā izvietoto karavīru skaitu no 100 000 līdz 150 000, pamatojoties uz arvien pieaugošo Krievijas agresiju.”

"Ja amerikāņi mums lūgtu Polijā glabāt ASV kodolieročus, mēs būtu tam atvērti. Tas būtiski palielinātu Maskavas atturēšanu. Tāpat no 75 000 Eiropā izvietotajiem karavīriem, vismaz 50 000 būtu jāizvieto NATO Austrumu flanga valstīs, kas robežojas ar Krieviju – Baltijas valstīs un Polijā. Tas būtu skaidrs signāls Maskavai: NATO vadība tagad atrodas arī austrumos,” sacīja J. Kačiņškis, kas publicēta arī Polijas valdošās partijas “Likums un taisnīgums” mājaslapā, norādot, ka bez kodolieročiem, Polija valstī vēlētos redzēt arī lielu NATO operatīvo pavēlniecību.

Pašreiz gan amatpersona vien izteikusies, ka Polija neiebilstu par kodolieroču izvietošanu valstī, un tas pašlaik netiek apsvērts.

Pirms Krievijas karaspēka pārvietošanās uz Ukrainu, Eiropā atradās aptuveni 80 000 ASV karavīru.

J. Kačiņskis arī izcēla Vāciju un Franciju, apgalvojot, ka to “spēcīgie aizspriedumi ir par labu Maskavai.”

“Esmu ļoti neapmierināts ar Vācijas valdības uzvedību, bet Polija nav apmierināta ar Vācijas lomu Eiropā. Šī valsts varētu piegādāt vairāk ieroču, kā arī izteikties par labu naftas embargo noteikšanai Eiropas Savienībā (ES). Gadu gaitā Vācijas valdība nevēlējās redzēt, ko Krievija dara Putina vadībā, un rezultātu mēs redzam šodien,” viņš norādīja.

Vācija ir ļoti atkarīga no Krievijas naftas piegādēm, no kuras tā iegūst trešdaļu resursa.

"Mēs nevaram turpināt pastāvīgi atbalstīt tādu valsti kā Krievija, maksājot tai miljardus. Tas ir nepieņemami no politiskā un morālā viedokļa. Tam ir jābeidzas, un Vācijai beidzot ir jāieņem skaidra nostāja šajā jautājumā,” sacīja J. Kačiņskis.

Četrās citās Eiropas valstīs jau ir izvietoti amerikāņu kodolieroči.

No gaisa palaižamās taktiskās atombumbas ASV gaisa spēki glabā divās bāzēs Itālijā, kā arī pa vienai bāzei Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē un Turcijā.

ASV kodolieroči līdz 2001. gada tik izvietoti arī Grieķijā, savukārt Apvietotā Karaliste šos ieročus uzņēmusi no 1949. līdz 2006. gadam.

Kodolieroči tiek glabāti speciālās glabātavās, kas tiek apsargātas, un tos var izvietot nacionālie gaisa spēki. Savi kodolieroči ir arī Lielbritānijai un Francijai.

Septiņas citas Eiropas valstis – Čehija, Dānija, Grieķija, Ungārija, Norvēģija, Polija un Rumānija ir daļa Kodolieroču operāciju atbalsta ar gaisa taktiku (SNOWCAT) grupas un spēj sniegt gaisa atbalstu.

Dalies ar šo ziņu