Lai būtu labāk sagatavota konfliktiem t.s. “pelēkajā zonā”, Krievija tuvākajos gados plāno izveidot īpašas pretgaisa aizsardzības vienības, kuras spēs operēt neatkarīgi no citu spēku vienību atbalsta, ikgadējā pārskatā par drošības izaicinājumiem 2021. gadā secina Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests. Lai arī eksperimentālā režīmā šāda vienība dažus gadus Krievijas armijā jau eksistē, lielākais izaicinājums jaunu komplektēšanā ir cilvēkresursu trūkums. Šo faktu gan Krievija līdz šim veiksmīgi slēpusi.
Pretgaisa aizsardzības vienību konceptu Krievija izstrādāja jau 2018. gadā, vadoties no ASV, Ķīnas un citu valstu pieredzes. Jau šobrīd Krievijas Sauszemes spēkos un starp jūras kājniekiem ir neliels skaits šo speciālistu, kuri veic dažādu izlūkošanas operāciju jeb “mazu taktisko epizožu” uzdevumus. Šīs vienības regulāri tiek testētas arī Krievijas militāro mācību laikā – gan mācībās “Vostok 2018,” gan “Tsentr 2019”, kā arī pērnā gada vērienīgajās mācībās “Kavkaz 2020”. Šobrīd šī eksperimentālā vienība ir Uļjanovskā bāzētā 31. pretgaisa aizsardzības vienība 31. Gvardes gaisa desanta brigādē.
Igaunijas izlūkdienests norāda – jaunās pretgaisa aizsardzības-desantnieku vienības, kuras, atbalstot galvenos spēkus, operēs atsevišķi gluži kā partizānu cīņās aiz ienaidnieka līnijām, labi iederas šajā jaunajā “pelēkās zonas” karadarbības modelī.
Uzbrukumu novietojuma termins “pelēkā zona” kļuva populārs pēc 2014. gada Krimas aneksijas, un tā ir konceptuāla vieta starp pilnīgu neiesaistīšanos un atklātu karu, kurā pilnībā iesaistās valstu bruņotie spēki. Kamēr karš nav uzsākts pilnībā, “pelēkās zonas” aktivitātes starp pretinieku valstīm ir gandrīz ikdienišķas.
Pagaidām uguns atbalstu eksperimentālajai pretgaisa aizsardzības vienībai sniedz kaujas helikopteri “Mi-28N”, taču paredzams, ka ar jaunajiem, speciāli pretgaisa vienībai paredzētajiem helikopteriem Krievija varētu iepazīstināt jau tuvāko piecu gadu laikā. Tāpat Krievija drīzumā plāno pilnveidot visu esošo armijas tehnisko parku, uzlabojot bruņu transporta kaujas un aizsargspējas, papildinot to ar amfībijām.
Pašlaik gan dažas no šīm tehniskās attīstības programmām atliktas dažādu apstākļu, tai skaitā Rietumu sankciju, ietekmē. Tikmēr publiskajā telpā ir daudz pretrunīgas informācijas par jauno vienību izveidi, ieskaitot spekulācijas par to lielumu un apbruņojumu. Pašreizējā informācija gan liecina, ka tās diez vai pilnībā tiks izveidotas līdz 2025. gadam, jo šis process nav vienkāršs.
Karavīru iztrūkums dienestā ir Krievijas bruņoto spēku neefektīvās cilvēkresursu politikas un arī pašu karavīru motivācijas trūkuma rezultāts. Tāpat samazinājies studēt gribošo skaits valsts militārajās akadēmijās, pat prestižākajās, līdz ar to nākotnē cilvēkresursu problēma būs vēl izteiktāka, ietekmējot arī virsnieku sastāvu.
