Pat Covid pandēmija un ieilgusī ekonomiskā un sociālā krīze nav atturējusi Krieviju no militāro spēju stiprināšanas un tālākas bruņošanās. Februāra sākumā tika izziņots, ka arī šoruden Krievija kopā ar Baltkrieviju Baltijas valstu robežu tuvumā rīkos vērienīgas militārās mācības “Zapad 2021”. Tām pastiprinātu uzmanību pievērš arī Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests, paredzot – šajā laikā, visticamāk, palielināsies arī Krievijas gaisa spēku lidojumu aktivitāte virs Baltijas jūras, un papildu karakuģu ienākšana reģiona ūdeņos.
Igaunijas izlūkdienests savā ikgadējā ziņojumā norāda – lai arī par to publiski tika noklusēts, Krievijas bruņotos spēkus Covid-19 pandēmija skārusi smagi – saslimušo un mirušo vidū ir arī daudzi vienību komandieri un ģenerāļi. Taču tas nav būtiski ietekmējis Krievijas bruņoto spēku spējas un militārās attīstības plānus nākotnē, piemēram, lielākās militārās mācības “Kavkaz 2020” pērnā gada septembrī notika pilnā apmērā, tajās piedaloties ap 80 000 karavīru. Covid dēļ tikai tradicionālās kodolieroču mācības tika pārceltas par diviem mēnešiem un norisinājās 2020. gada decembrī, nevis rudenī, kā bija plānots.
Arī šogad Krievija plāno turpināt savas militārās aktivitātes, tai skaitā kopā ar kaimiņu valstīm. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau paziņojis, ka šoruden ar Krieviju rīkos kopīgās vērienīgas militārās mācības “Zapad 2021”, kurās tradicionāli tiek testēta militārās tehnikas un kaujas vienību gatavība.
Kā uzsver Igaunijas izlūkdienests – arī Igaunija kā NATO dalībvalsts nevar ignorēt šo notikumu, jo mācību laikā pie Baltijas valstu robežām tiek izvietoti desmitiem tūkstošu karavīru.
Vēl viens neparedzams šī gada mācību aspekts – Ķīnas iespējamā dalība mācībās, kas notiktu pirmo reizi. Ķīna gan iepriekš jau piedalījusies kopīgās mācībās “Vostok” 2018. gadā, tāpēc būtu interesanti uzzināt tās pamatojumu dalībai “Zapad 2021” un lomu militārajās operācijās pret NATO Eiropā.
Tomēr pašreizējā situācija gan liecina, ka Krievijas un Ķīnas militārā sadarbība tuvākajā laikā nenostiprināsies, jo Ķīna pagaidām neizrāda lielu iniciatīvu un vēlmi to darīt, secina Igaunijas izlūkdienesta eksperti.
Tāpat pēdējo divu gadu laikā Kaļiņingradas apgabalā izveidots jauns tanku pulks un motorizēto strēlnieku divīzija. Tā pēdējo septiņu gadu laikā ir jau sestā jaunizveidotā vienība pie Krievijas un Rietumu robežas. Savukārt gar Somu līča piekrasti Krievija izvietojusi 120 km rādiusa krasta aizsardzības raķešu sistēmas “Bal”.
Savukārt līdzšinējā Krievijas retorika kodolieroču jautājumā liecina – vārdi nesaskan ar darbiem. Jau ziņots, ka 2019. gadā Krievijas prezidents V. Putins vēstulē vairākām valstīm, tostarp NATO, ierosināja Eiropā neizvietot vidējas darbības raķešu sistēmas. Tajā pašā laikā pati Krievija jau kopš 2017. gada savā Eiropas daļā aprīkojusi vairākus bataljonus ar jaunajām vidējās darbības rādiusa raķešu sistēmām “9M729”, kas saskaņā ar NATO klasifikāciju pazīstamas kā “SSC-8”. Šis solis arī noveda pie Tuvā un vidējā rādiusa raķešu aizlieguma līguma (“INF Treaty”) sairšanas, un NATO vairākkārt uzsvērusi – Krievijas starptautiskā uzvedība jautājumos par kodolieroču attīstību un izmantošanu ir destabilizējoša un bīstama.
Tikmēr pašu Krieviju bažīgu dara ASV pretraķešu sistēmas “Aegis Ashore” klātbūtne Eiropā, jo tā nevēlas izmainīt šo spēku un draudu samēru. Savukārt NATO atturēšanas politika paredz, ka tai nav nodoma izvietot Eiropā sauszemes kodolraķetes, norādījis alianses ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs.
Tāpat Baltijas gaisa telpā regulāri tiek pārtvertas Krievijas lidmašīnas, kuras lido bez ieslēgtiem uztveršanas signāliem. Turklāt Baltijas gaisa telpā patrulējošo NATO spēku iznīcinātāji arvien biežāk sastopas ar klaji provocējošām darbībām no Krievijas militāro lidmašīnu puses.
