Mācības Kaukāzs 2020: pirmie secinājumi

VIEDOKLIS I 30.10.2020
Sargs.lv/icds.ee drošībaKrievijamācības
Krievija
Foto: Foto: AFP/Scanpix

“Pretuzbrukuma izspēle, izmantojot modernus ieročus.” Šādiem vārdiem šoruden rīkotās Krievijas mācības “Kaukāzs 2020” īsumā apraksta Igaunijas Starptautiskā drošības un aizsardzības centra (International Centre for Defence and Security) analītiķis Sergejs Sukhanins. No vienas puses, šīs mācības uzskatāmas par Krievijas ārpolitikas fiasko, jo tajās atteicās piedalīties daudzas uzrunātās partnervalstis. No otras puses – tajās izkristalizējās pašas Krievijas izpratne par to, kas ir tās galvenie militārie sabiedrotie.  

Šī gada 26. septembrī beidzās piecas dienas ilgušās mācības “Kaukāzs 2020”, kurā iespējamo pretinieku sakāva Krievijas, Armēnijas, Baltkrievijas, Ķīnas, Mjanmas un Pakistānas veidotās koalīcijas 80 000 karavīru. “Kaukāzs 2020” bija 2020. gada lielākās Krievijas mācības, kurās iesaistīja 250 kaujas tanku, 450 citu bruņutehnikas vienību un 200 artilērijas sistēmu.

Krievija gan cerēja mācības padarīt daudz plašākas, iesaistot Indijas, Azerbaidžānas, Irānas, Sīrijas, Turcijas, Mongolijas, kā arī Krievijas atbalstīto separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas spēkus ar mērķi pierādīt Krieviju kā spēcīgu starptautisko starpnieku Eirāzijā. Tiesa, Azerbaidžāna, Indijas un Serbija mācībās piedalīties atteicās – pirmās divas Covid-19 apsvērumu dēļ, Serbija – formālas neitralitātes politikas dēļ.

Gatavošanās mācībām sākās jau krietni iepriekš. Jūnija vidū Krievijas Prezidents Vladimirs Putins pavēlēja izsludināt paaugstinātu gatavību Dienvidu kara apgabalā un īstenot militārās mācības. Jūlijā aptuveni 10 000 karavīru tika iesaistīti mācībās Volgorodas, Rostovas un Astrahaņas apgabalu poligonos, Dagestānā, Krimā, Abhāzijā un Dienvidosetijā. 21. augustā šajās pašās teritorijās notika vēl vienas mācības, kurās tika iesaistīti aptuveni 6000 karavīru.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins uzsvēra, ka mācībās tiek izspēlēti tikai aizsardzības scenāriji un ka galvenais mācību uzdevums ir Dienvidu kara apgabala vienību gatavības uzturēšana, savukārt mācību mērķis – attīstīt pretterorisma spējas.

Mācību “Kaukāzs 2020”  bija iespējams analizēt piecus būtiskus aspektus. Pirmkārt, mācībās tika izmantota pieredze, kas iegūta agrāk reģionālos un lokālos konfliktos. Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs atzīmēja – moderno bruņoto konfliktu pieredze, tai skaitā Sīrijā un Arābu valstīs tika izmantota kā mācību plānošanas bāze.

Mācībās bija vērojama jauna Krievijas Bruņoto spēku formācija – tā sauktais “mobilais ešelons”, ko atbalsta gaisa un uguns atbalsta sistēmas. Sīrijas un Lībijas pieredze mācības lika lielāku uzsvaru pievērst cīņai ar droniem un spārnotajām raķetēm.

Otrkārt, uzsvars tika likts uz bezpilota aparātu izmantošanu. Mācību laikā intensīvi tika izmantoti “Forpost”, “Orlan-10” un “Eleron-3” droni.

Krievijas medijos pieejamā informācija liecina, ka šī ir pirmā reize, kad Krievijas Bruņotie spēki izmantojuši t.s. “dronu spietu” (swarm of drones) pret mācību pretinieka spēkiem.

Treškārt, īpašu lomu mācībās spēlēja kara flote. Atšķirībā no mācībām “Ocean Shield 2020” augustā, kara flote nespēlēja centrālo lomu “Kaukāzs 2020” laikā. Tā vietā aptuveni 20 kuģi un patruļlaivas Melnajā jūrā izspēlēja scenārijus, kuros Krasnodaras teritorijā tiek mēģināts piegādāt ieročus starptautiskajiem teroristu grupējumiem.

Ceturtkārt, mācībās tika izvērsts liels skaits pretraķešu un pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400, “BUK” un “Pantsir-S”, lielākoties Ašlukas poligonā. Papildus sauszemes sistēmām, pretgaisa aizsardzības uzdevumus pildīja arī jūras platformas – kreiseris “Moskva”, korvetes “Vyshniy Volochek” un “Orekhovo-Zuyevo”, kā arī pieci raķeškuģi.

Piektkārt, mācību laikā uzsvars tika likts uz precīzās munīcijas triecieniem, lielākoties no Melnās jūras flotes, izmantojot “Kalibr”, “Bal” un “Bastion” sistēmas.

Vismaz vienā gadījumā “Kilo” klases dīzeļelektriskā zemūdene, kuras pamatuzdevums ir pretkuģu un pretzemūdeņu operācijas, palaida “Kalibr” spārnoto raķeti, iznīcinot mērķi 185 km attālumā iekšzemē.

Kopumā jāsecina, ka Krievijas mēģinājumi mācību laikā gūt diplomātisko uzvaru izdevās tikai daļēji – no vienas puses Krievijai izdevās savākt iespaidīgus koalīcijas spēkus, tai skaitā mūžam neitrālo Turkmenistānu. Tajā pašā laikā Serbijas atteikšanās piedalīties mācībās ir uztverts kā svarīgs signāls, kas liecina par Krievijas ietekmes mazināšanos Balkānos. Indijas atteikšanās piedalīties (oficiāli Covid-19 dēļ, bet visdrīzāk tomēr Pakistānas un Ķīnas iesaistes dēļ) ir vēl viens pierādījums Krievijas ierobežotajai diplomātiskajai ietekmei.

Otrkārt, mācību fināls skaidri parādīja, kuras valstis Krievija uztver par galvenajiem militārajiem sabiedrotajiem. Kopā ar Krievijas spēkiem galējo triecienu “pretiniekam” deva armēņu un ķīniešu vienības. Treškārt, oficiālie izteikumi par mācību “aizsardzības raksturu” drīzāk jāraksturo kā “pretuzbrukuma” raksturs, it īpaši mācību noslēguma fāzē.