Pabriks: Daļēja Krievijas sankcionēšana atbalstāma jau šobrīd

Viedoklis 19.02.2022

Sargs.lv

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Sankciju ieviešana ir kolektīvs lēmums, bet, ņemot vērā, ka Krievijas eskalācija turpinās, daļēja sankcionēšana būtu atbalstāma jau šobrīd, tā pēc Minhenes drošības konferences norādīja aizsardzības ministra Artis Pabriks. Viņš arī uzsvēra – ja Krievija turpinās savu agresivitāti, NATO turpinās pastiprināt savu klātbūtni tās Austrumu flangā.

Aizsardzības ministrs atzīmēja – ir pagājis vairāk nekā mēnesis kopš Krievijas izteiktā ultimāta Rietumu sabiedrībām un Ukrainai. Agresija pret Ukrainu pie tās robežām pieaug, bet ir pilnīgi skaidrs – Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav izdevies sagraut Rietumvalstu vienotību un mazināt to atbalstu Ukrainai.

“Pret Ukrainu tiek vērstas dažāda veida provokācijas gan dienās, gan naktīs, kas ir Ukrainas teritorijas bombardēšana, kiberuzbrukumi pret ukraiņu institūcijām, kā arī apmelojumi pret, ka Ukraina it kā grasās iebrukt vai nu Doņeckas, vai Luhanskas t.s. republikās. [..] Ja Krievija šo agresīvo ceļu turpinās, NATO turpinās pastiprināt savu klātbūtni pie Krievijas tuvu esošajās valstīs, tostarp Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā, kamēr ASV savu klātbūtni Eiropā kopumā,” uzsvēra A. Pabriks.

Viņš atzīmēja – pašlaik vairāki tūkstoši Amerikas Savienoto Valstu karavīri ir ieradušies gan Polijā, gan Rumānijā, un, ja pieaugs Krievijas īstenotā eskalācija, tad gatavībā ir vēl gandrīz deviņi tūkstoši ASV karavīru, kurus var pārvietot uz Eiropu.

Tikmēr Baltijas valstīm, piemēra, Igaunijai atbalstu sniegusi gan Lielbritānija, Lietuvā ieradušies papildus vienības no Vācijas, savukārt Latvijā šobrīd atrodas ASV vienība, kuras sastāvā ir arī 22 kaujas helikopteri “AH-64 Apache” un citas militārās tehnikas vienības. Lai arī vienība Latvijā ieradusies uz militārajām mācībām, ja būs nepieciešams, tās ir gatava uzturēties arī ilgāk.

Vienlaikus norisinās arī sarunas ar Latvijas galvenajiem sabiedrotajiem – Kanādu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā sakarā par dažāda veida iespējamo sadarbību. Ministrs arī atzīmēja – uz Latviju attiecas ne tikai NATO 5.pants, bet mums arī tiks sniegta papildus atbalsts, tostarp, iespējams, finansiālā militārā palīdzība no ASV budžeta.

Piedaloties valsts prezidenta delegācijā sarunā ar ASV viceprezidenti K.Harisu un pārējiem Baltijas valstu līderiem, aizsardzības ministrs skaidri norādījis – Krievijas radītais militārais apdraudējums Eiropas drošībai ir ilgtermiņa problēma, kas nemazināsies pat tad, ja tagadējais saspīlējums ap Ukrainu mazinās. Līdz ar to ir nepieciešama lielāka ASV iesaiste Baltijā, turpinot gan finansiālu, gan militāru atbalstu Baltijas valstu drošības stiprināšanā.

Savukārt, runājot par iespējamo pretdarbību Krievijas iebrukuma Ukrainā gadījumā, A. Pabirks sacīja, ka Latvija un pārējie NATO sabiedrotie uz Ukrainu negrasās sūtīt savus karavīrus. Tajā pašā laikā šāda scenārija gadījumā paredzētas ļoti stingras ekonomiskās un politiskās sankcijas gan pret indivīdiem, gan Krievijas bankām, gan daudziem citiem sektoriem.

“Šādas sankcijas Krievijai varētu ļoti sāpēt, un no tā ciestu gan Krievijas ekonomika, gan Krievijas vadošās aprindas. Es domāju, ka tas būs gana labs iemesls, lai Krievija vēlreiz pārdomātu, vai tā patiesi grib spert šādu soļus spert uz priekšu. Sabiedroto starpā ir vienotas izpratne, un Eiropas Savienības, ASV un Lielbritānijas līmenī notiek cieša koordinācija, lai Krievija saņemtu vienotu un stingru atbildi. Skaidrs, ka ir jāvērtē visi iespējamie atturēšanas instrumenti – gan ekonomiski, gan militāri, turklāt šai pieejai jābūt vienotai. Sankciju ieviešana, protams, ir kolektīvs lēmums, bet, ņemot vērā, ka eskalācija turpinās, daļēja sankcionēšana būtu atbalstāma jau šobrīd,” norādīja aizsradzības ministrs.

Klāstot par Minhenes drošības konferenci kopumā, viņš sacīja, ka tajā norisinās dažāda veida dialogi gan par to, kā stiprināt Eiropu, gan kā atbildēt Krievijai, tostarp diskusijas par to, kāds jauns bruņojums un plāni paredzēti Rietumiem. Ministrs atzīmēja – šī Minhenes konference visnotaļ ieies vēsturē ar to, ka tā notiek vienos no grūtākajiem apstākļiem, kādi pieredzēti pēdējo 30 gadu laikā. Tāpat šī būs tā konference, kurā Krieviju nepārstāv neviens politiķis.

agresija