Latvijai jābūt gatavai arī tādam scenārijam, ka migrantu plūsmas meklēs vājāko robežas punktu nokļūšanai Eiropas Savienības (ES) teritorijā, neskatoties uz to, ka valsts atrodas ģeogrāfiski tālāk no migrantu potenciālajiem galamērķiem, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētniece Evija Djatkoviča.
Runājot par Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu, pētniece pauda nostāju, ka Latvijas kaimiņvalsts mēģina nosēdināt pie saruna galda ES un skaļākos sankciju atbalstītājus, jo uz Baltkrievijas gatavību dialogam ir norādījusi gan Minska, gan Maskava.
Djatkovičas ieskatā, daudzām sektorālajām ekonomiskajām sankcijām, ko ES ieviesa vasarā, lēnām vajadzētu sākt strādāt un līdz ar to pieaug spiediens uz Baltkrievijas ekonomiku. Pētniece uzsvēra, ka sankcijas tika veidotas tā, lai ierobežotu jaunu tirdzniecības līgumu slēgšanu, taču tās neattiecās uz sadarbības formātiem, kas noslēgti agrāk. Pēc Djatkovičas paustā, ap šo laiku vecie līgumi varētu noslēgties, tādēļ, iespējams, notiek mēģinājums pārskatīt ES ierobežojumu politiku.
Djatkoviča norādīja arī uz labu ziņu, proti, ka Vācija šajā situācijā ir Baltijas valstu un Polijas pusē, jo daudzi migranti tieši atklājuši, ka galamērķis ir Vācija. Pētniece pieļāva, ka, iespējams, tiks arī pārskatīta pieeja attiecībā uz žoga būvniecības finansiālu atbalstu.
Pētnieces ieskatā, nevar izslēgt, ka Krievija šajā kontekstā spēlē pati savu spēli - ja uz Polijas-Baltkrievijas robežas notiks militāras sadursmes, kas aizsāktas kā provokācija, Krievija varētu "nākt palīgā" Baltkrievijai nodrošināt situācijas kontroli. Djatkoviča pieļāva, ka varētu tikt ievesti papildspēki, faktiski nostiprinot Krievijas militāro klātbūtni Baltkrievijā.
Viņas ieskatā, par šo zināmā mērā liecina Vācijas kancleres Angelas Merkeles nesenais zvans Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, lai aprunātos par iespējām, kā Krievija varētu ietekmēt notikumus uz ES ārējās robežas.
LETA jau rakstīja, ka Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
