Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas apliecinājušas, ka nekāda veida pārkāpuma procedūras pret Latviju, Lietuvu un Poliju šobrīd netiek gatavotas. Tā, komentējot vakar izskanējušo informāciju par iespējamu EK pieprasījumu Latvijai, Lietuvai un Polijai grozīt likumus, pamatojoties uz kuriem nelegālie imigranti, kas cenšas nelikumīgi šķērsot robežu, tiek atstumti atpakaļ Baltkrievijā, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš uzsver – šobrīd galvenā prioritāte ir Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas aizsardzība pašreizējos hibrīdkara apstākļos, nosakot papildus sankcijas pret Lukašenko režīmu, tai skaitā arī sankcionējot aviolīnijas, kuras iesaistītas migrācijas organizācijā. Tāpat pašreizējā situācijā atrasta līdzsvarota pieeja drošības uzturēšanā pie valsts robežas ar Baltkrieviju un cilvēktiesību ievērošanā pret pierobežā esošajiem migrantiem.
Ministrs skaidro, ka pēc vakar izskanējušās informācijas, ka EK varētu pieprasīt Latvijai, Lietuvai un Polijai grozīt likumus, kas saistās ar migrantu atstumšanu no bloka ārējām robežām, Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā, ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lelde Līce-Līcīte sazinājās ar ES iekšlietu komisāres Ilvas Jūhansone biroju, un arī pats ministrs sazinājās ar Eiropas Komisijas amatpersonām, lai pārbaudītu šīs informācijas precizitāti.
Ministrs norāda, ka komisijas atbildīgās amatpersonas apliecināja – nekāda veida pārkāpuma procedūras pret Latviju, Lietuvu un Poliju šobrīd netiek gatavotas.
Viņš uzsver, ka šobrīd būtiskākā prioritāte ir papildu sankciju noteikšana pret Lukašenko režīmu un ne tikai. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tā saucamo trešo valstu aviolīniju, kas iesaistītas migrācijas un hibrīdkara organizācijā, sankcionēšanas, par ko Ārlietu padome diskutēs nākamajā pirmdienā. Ministrs gan piebilst, ka šis process var aizņemt laiku, jo jāņem vērā ne tikai politiski, bet arī juridiski aspekti.
Vienlaikus joprojām ES tiek risināts jautājums par līdzekļiem, kas paredzēti ārējo robežu infrastruktūrai. Cieši sadarbojoties ar ES dalībvalstīm un institūcijām, Latvija kopā ar Poliju un Lietuvu aktīvi strādā, lai skaidrotu un informētu par situāciju uz robežas ar Baltkrieviju.
“Saprotu šī jautājuma jūtīgumu, kā arī tā pamatotību, bet bažām nav pamata,” saka ministrs.
Tomēr, pieņemot, ka EK sāk pārkāpumu procedūru pret kādu no dalībvalstīm jebkādā jomā – vai tās būtu iekšlietas vai lauksaimniecība, vai transports, E. Rinkēvičs norāda, ka ir noteiktas procedūras, kā valstis var pamatot to, kādēļ konkrēts lēmums vai juridisks akts netiek pieņemts. Ja tomēr komisija turpina procedūru, vienmēr pastāv iespēja komisijas lēmumu apstrīdēt Eiropas Savienības tiesā. Par šiem ar komisijas aktiem saistītajiem jautājumiem atbild Tieslietu ministrija, pārstāvot Latviju arī Eiropas Savienības tiesā. Savukārt Ārlietu ministrija Latvijas valsti pārstāv Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Ministrs arī atgādina, ka pirms neilga laika Eiropas Cilvēktiesību tiesā tik iesniegta prasība par to, ka netiek ievērotas atsevišķas migrantu cilvēktiesības. Šajā saistībā tika pieņemts Eiropas Cilvēktiesību pagaidu noregulējums, kurā tika atzītas valsts tiesības aizsargāt savu robežu.
Ārlietu ministrs arī norāda, ka spriedze aug arī pašas Baltkrievijas sabiedrībā. Migranti, kurus Lukašenko režīms ļoti atbalstījis, tiem palīdzot nokļūt Baltkrievijā, viņus pēcāk spiežot pāri šīm robežām, šajā starpposmā pulcējas Baltkrievijas metro stacijās, lidostās, tirdzniecības centros. Šis jautājums jau pārrunāts ar Eiropas Ārlietu dienestu, kā arī atkārtoti tiks apspriests Ārlietu padomē.
Ministrs norāda, ka Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt migrantu repatriāciju uz izcelsmes valstīm, kaut vai no Baltkrievijas sūtot lidmašīnas un apmaksājot tās.
Viņš arī piebilst, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vakar Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, pārrunājot arī Baltkrievijas realizēto hibrīdkaru.
Viņš arī pauž viedokli, ka migrācijas krīzi un hibrīdkaru iespējams apturēt, ja Maskava Minskai pasaka, ka pietiek. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele šajā jautājumā vakar sazinājās ar Krieviju.
“Manuprāt, pašas Krievijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk iesaistīties šīs situācijas risināšanā,” rezumē ārlietu ministrs.
