E. Rinkēvičs: Pārkāpumu procedūras no EK pret Latviju, Lietuvu un Poliju netiek gatavotas

Viedoklis
Sargs.lv
Image
bilde
Foto: Evija Trifanova/LETA

Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas apliecinājušas, ka nekāda veida pārkāpuma procedūras pret Latviju, Lietuvu un Poliju šobrīd netiek gatavotas. Tā, komentējot vakar izskanējušo informāciju par iespējamu EK pieprasījumu Latvijai, Lietuvai un Polijai grozīt likumus, pamatojoties uz kuriem nelegālie imigranti, kas cenšas nelikumīgi šķērsot robežu, tiek atstumti atpakaļ Baltkrievijā, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš uzsver – šobrīd galvenā prioritāte ir Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas aizsardzība pašreizējos hibrīdkara apstākļos, nosakot papildus sankcijas pret Lukašenko režīmu, tai skaitā arī sankcionējot aviolīnijas, kuras iesaistītas migrācijas organizācijā. Tāpat pašreizējā situācijā atrasta līdzsvarota pieeja drošības uzturēšanā pie valsts robežas ar Baltkrieviju un cilvēktiesību ievērošanā pret pierobežā esošajiem migrantiem.

Ministrs skaidro, ka pēc vakar izskanējušās informācijas, ka EK varētu pieprasīt Latvijai, Lietuvai un Polijai grozīt likumus, kas saistās ar migrantu atstumšanu no bloka ārējām robežām, Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā, ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lelde Līce-Līcīte sazinājās ar ES iekšlietu komisāres Ilvas Jūhansone biroju, un arī pats ministrs sazinājās ar Eiropas Komisijas amatpersonām, lai pārbaudītu šīs informācijas precizitāti.

Ministrs norāda, ka komisijas atbildīgās amatpersonas apliecināja – nekāda veida pārkāpuma procedūras pret Latviju, Lietuvu un Poliju šobrīd netiek gatavotas.

“Protams, ka EK vērtē visu veidu likumu atbilstību Eiropas Savienības normām. Notiek dialogs un diskusijas, kas skar ne tikai šo jautājumu. Skaidrs gan, ka šobrīd nekas tāds netiek plānots,” stāsta E. Rinkēvičs.

Viņš uzsver, ka šobrīd būtiskākā prioritāte ir papildu sankciju noteikšana pret Lukašenko režīmu un ne tikai. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tā saucamo trešo valstu aviolīniju, kas iesaistītas migrācijas un hibrīdkara organizācijā, sankcionēšanas, par ko Ārlietu padome  diskutēs nākamajā pirmdienā. Ministrs gan piebilst, ka šis process var aizņemt laiku, jo jāņem vērā ne tikai politiski, bet arī juridiski aspekti.

Vienlaikus joprojām ES tiek risināts jautājums par līdzekļiem, kas paredzēti ārējo robežu infrastruktūrai. Cieši sadarbojoties ar ES dalībvalstīm un institūcijām, Latvija kopā ar Poliju un Lietuvu aktīvi strādā, lai skaidrotu un informētu par situāciju uz robežas ar Baltkrieviju.

“Saprotu šī jautājuma jūtīgumu, kā arī tā pamatotību, bet bažām nav pamata,” saka ministrs.  

Tomēr, pieņemot, ka EK sāk pārkāpumu procedūru pret kādu no dalībvalstīm jebkādā jomā – vai tās būtu iekšlietas vai lauksaimniecība, vai transports, E. Rinkēvičs norāda, ka ir noteiktas procedūras, kā valstis var pamatot to, kādēļ konkrēts lēmums vai juridisks akts netiek pieņemts. Ja tomēr komisija turpina procedūru, vienmēr pastāv iespēja komisijas lēmumu apstrīdēt Eiropas Savienības tiesā. Par šiem ar komisijas aktiem saistītajiem jautājumiem atbild Tieslietu ministrija, pārstāvot Latviju arī Eiropas Savienības tiesā. Savukārt Ārlietu ministrija Latvijas valsti pārstāv Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Ministrs arī atgādina, ka pirms neilga laika Eiropas Cilvēktiesību tiesā tik iesniegta prasība par to, ka netiek ievērotas atsevišķas migrantu cilvēktiesības. Šajā saistībā tika pieņemts Eiropas Cilvēktiesību pagaidu noregulējums, kurā tika atzītas valsts tiesības aizsargāt savu robežu.

“Manuprāt, Iekšlietu ministrija atradusi ne tikai juridisku, bet arī praktisku samērīgumu starp robežas aizsardzību un cilvēktiesībām. Ja robežsargi redz, ka cilvēkiem tiešām nepieciešams atbalsts vai palīdzība medicīnisku iemeslu dēļ vai citos gadījumos, kā dēļ cilvēkiem ir jāļauj iekļūt, tad Latvijas valsts tā arī rīkojas. Domāju, šajos apstākļos ir atrasts rīcības līdzsvars. Skaidrs, ka būs dažādi viedokļi ne tikai Eiropas Parlamentā, Eiropas gaiteņos, bet arī Latvijā, kur uzskata, ka jārīkojas citādāk. Tomēr esam vienisprātis – Latvijas un ES ārējās robežas aizsardzība pašreizējā hibrīdkara apstākļos ir augstākā prioritāte,” viņš saka.

Ārlietu ministrs arī norāda, ka spriedze aug arī pašas Baltkrievijas sabiedrībā. Migranti, kurus Lukašenko režīms ļoti atbalstījis, tiem palīdzot nokļūt Baltkrievijā, viņus pēcāk spiežot pāri šīm robežām, šajā starpposmā pulcējas Baltkrievijas metro stacijās, lidostās, tirdzniecības centros. Šis jautājums jau pārrunāts ar Eiropas Ārlietu dienestu, kā arī atkārtoti tiks apspriests Ārlietu padomē.

Ministrs norāda, ka Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt migrantu repatriāciju uz izcelsmes valstīm, kaut vai no Baltkrievijas sūtot lidmašīnas un apmaksājot tās.

“Cilvēki tiešām cieš. Viņi ir apmānīti un, iespējams, tikai novēloti sapratuši, cik nepatīkamā situācijā nonākuši, jo kāds Minskā vēlējās paspēlēt hibrīdkaru, cerot, ka tādā veidā ES sankcijas, kas ieviestas gan represiju dēļ, gan lidmašīnas nolaupīšanas sakarā, tiks mīkstinātas vai atceltas,” norāda E. Rinkēvičs.

Viņš arī piebilst, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vakar Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, pārrunājot arī Baltkrievijas realizēto hibrīdkaru.

“Tika panākta vienošanās, ka pret Lukašenko režīmu tiks vērstas ne tikai ES sankcijas, bet Eiropas Savienība un ASV strādās pie jaunu sankciju noteikšanas. ES un ASV kopīgas sankcijas, kuras atstāj iespaidu arī uz finanšu sektoru, aptver daudz plašāku spektru nekā tad, ja tā būtu tikai ES rīcība. No ASV tā saucamajām sekundārajām finanšu sankcijām baidās visi, ieskaitot Krieviju, Ķīnu un citas valstis, jo tās rada lielāku ietekmi uz dažāda veida kompānijam vai iesaistīto personu spēju veikt jebkādus finanšu norēķinus," skaidro amatpersona.

Viņš arī pauž viedokli, ka migrācijas krīzi un hibrīdkaru iespējams apturēt, ja Maskava Minskai pasaka, ka pietiek. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele šajā jautājumā vakar sazinājās ar Krieviju.

“Mūsu visu interesēs ir nodrošināt robežu drošību un darīt visu, lai arī Maskavā saprastu – cena, kas pirmdien, cerams, būs piektais sankciju raunds, un faktiski tiek gatavots jau sestais tieši saistībā ar hibrīdkaru pret Baltkrieviju, ir augsta. Cerams, ka Maskava būs gana saprātīga, lai ietekmētu Minsku un neeskalētu situāciju. Ņemot vērā to, kas notiek Afganistānā un ka arī tur veidojas diezgan liela iespējamība jauniem migrācijas viļņiem, neviens nevar garantēt, ka migranti caur Centrālāziju neiekļūs pašā Krievijā,” saka ārlietu ministris, piebilstot – tāpat iespējams, ka cilvēki, kuri Baltkrievijā nonākuši izmisumā, arī var izdomāt doties uz Krieviju.

“Manuprāt, pašas Krievijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk iesaistīties šīs situācijas risināšanā,” rezumē ārlietu ministrs.

Dalies ar šo ziņu