Lai stāvētu pretī mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām un sazvērestības teorijām, Latvijas tautai jāstiprina kopīgā imunitāte kritiski domāt. Tas prasa mērķtiecīgu un ilglaicīgu izglītības sistēmu, kurā jāapvienojas gan valsts un nevalstiskajam sektoram, gan arī indivīdiem. Tāpēc Saeimas nesen pieņemtais valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums ir solis pareizā virzienā. Tas ir mūsdienīgs risinājums patriotisma un valstiskās apziņas stiprināšanai. Tā konferencē, kas veltīta barikāžu atceres 30. gadadienai "X stunda. Barikādēm 30”, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidents uzsver – 1991. gada barikāžu laiks bija lūzuma punkts, jo bija skaidrs, ka Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atzīšana ir tikai laika jautājums. Tāpēc viņš aicina neļaut tā laika skaudro realitāti aizēnot “gļēviem mītiem” – ka neatkarību atjaunojām, tikai dziedot vien. Tieši tāpat kā bija jāsargā 1918. gadā Neatkarības karā izcīnītā neatkarība, arī 1990. gada 4. maijā atjaunotā valsts neatkarība bija jāaizstāv Barikādēs. To paveica tautas drosme un stiprā valstsgriba.
Prezidents atzina, ka drošības situācija pasaulē mainījusies, tāpēc arī NATO jāpārorientējas, lai spētu radīt drošību dalībvalstīm jaunajā ģeopolitiskajā situācijā. Arī Latvijai aktīvi jāietekmē jaunās stratēģijas “NATO 2030” izstrāde un ieviešana, turklāt šajā vīzijā ir jābūt precīzi ietvertai izpratnei par drošības apdraudējumiem arī mūsu reģionā – ne tikai pret klasiskiem militāriem apdraudējumiem, bet arī asimetriskajiem draudiem – kiberdrošību, klimata pārmaiņām, cīņu ar nākotnes pandēmijām. Latvijas interesēs ir stiprināt NATO kopumā, īpaši tās Eiropas pīlāru.
Kā norāda Egils Levits – barikāžu laiks pierādīja, ka mūsu spēks balstās pārliecībā. Ja šodien sabiedrības valstsgribu cenšas mazināt tādas negatīvas izpausmes kā mērķtiecīga dezinformācija, viltus ziņas un sazvērestības teorijas, tai jāliek pretī patiesa informācija, un jāaudzē kopīgā imunitāte pret iracionalitāti un tumsonību. Prezidenta ieskatā jāstiprina sabiedrības spēja kritiski domāt, racionāli argumentēt, godprātīgi diskutēt, saredzēt pasauli, kāda tā ir.
Tas prasa mērķtiecīgu un ilglaicīgu pilsoniskās izglītības sistēmu, kurā jāapvienojas gan valsts, gan nevalstiskajam sektoram un kurā jāpiedalās arī pilsoņiem. Tāpēc mūsu visu interesēs ir – lai pēc iespējas vairāk pilsoņu būtu apguvuši nepieciešamās vērtības un valstisko apziņu, uz kā balstās mūsu demokrātiskā Latvijas valsts iekārta.
Uzrunas noslēgumā viņš pateicās visiem, kuri pirms 30 gadiem bija barikādēs un nosargāja valsti. Viņš arīdzan pateicās tiem, kuri juta līdzi un deva savu pienesumu vienā vai otrā veidā, lai barikādes noturētos kritiskajās dienās. Viņš atzīmēja, ka šo cilvēku dēļ pēc 30 gadiem mēs dzīvojam brīvā demokrātiskā, nacionālā Latvijas valstī, akcentējot, ka "jūsu veikums mums šodien ir atskaites punkts un piemērs".
Jau ziņots, ka atzīmējot 30 gadus, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, šomēnes norisinās vairāki atceres pasākumi, tai skaitā arī konference "X stunda. Barikādēm 30". Tajā ar saviem atmiņu stāstiem piedalās tā laika aktīvie barikāžu dalībnieki, Latvijas Tautas fronte, bijušie valdības un Augstākās padomes pārstāvji, atskatoties uz 1991. gada janvāra notikumiem un izvērtējot to nozīmi šodien.
1991. gada janvāra barikādes ir un paliks unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.
