AM parlamentārā sekretāre: Valsts aizsardzības mācībā tiek apgūtas dzīvē noderīgas prasmes

Jaunsardze
Sargs.lv
Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Jaunsardzes centrs

Būdama četru bērnu mamma, aicinu vecākus nebaidīties, jo prasmes, ko jauniešiem sniegs valsts aizsardzības mācība (VAM), būs neatsverams ieguvums gan vairāku kritiski svarīgu kompetenču, gan arī fiziskās sagatavotības ziņā. Tā “Latvijas Radio 1” raidījumā “Ģimenes studija”, diskutējot par valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās, norāda Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece. Viņai piekrīt arī vairāku skolu direktori, kuru vadītajās izglītības iestādēs skolēni šo mācību kā izvēles priekšmetu apgūst jau vairākus gadus.

No 2024. gada – obligāts mācību priekšmets

Saeima pērnā gada 3. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi. Kā atzīst Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre – Saeimas lēmums apliecina, ka šīs tomēr ir tās kritiski svarīgo zināšanu prasmes, kuras būtu apgūstamas katram vidusskolēnam.

“Piemēram, prasme orientēties dabā, spēt kritiski novērtēt informāciju, dažādus draudus un zināt, kā rīkoties potenciālās krīzes situācijās – tas viss ir milzīgs ieguvums. Ja baidāmies, ka šādas zināšanas bērniem būtu liekas, tas ir pilnīgi aplami,” viņa saka.
Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Jaunsardzes centrs
Foto: Jaunsardzes centrs

Piemēram, Rīgas 28. vidusskola ir īpaša ar to, ka pēc skolas iniciatīvas šeit valsts aizsardzības mācību jaunieši var apgūt jau kopš 2009. gada. Skolas direktors Guntars Jirgensons norāda – būdams Latvijas patriots, viņš atbalsta Saeimas lēmumu no 2024. gada iekļaut šo priekšmetu visu vidusskolu programmās kā obligātu un elementāru militārās pamatapmācības kursu. Tādējādi Latvija līdzinātos Somijas modelim, kurā visas sabiedrības līmenī tiek domāts par valsts visaptverošu drošību un aizsardzību.

“Jau tagad vecākiem varu droši teikt – jaunieši, kuri apgūst šīs iemaņas, vēlāk bezdarbnieku rindās nestāvēs. Turklāt viņi savu dzīvi varēs saistīt ne tikai ar militāro jomu, bet arī citām tuvu stāvošām profesijām – vienmēr būs darbs un sociālās garantijas,” saka direktors.
Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Jaunsardzes centrs
Foto: Jaunsardzes centrs

Uz vairāku vecāku bažām par šaušanas nodarbību praktisko norisi valsts aizsardzības mācības programmā viņš atbild – to māca tikai profesionāli sagatavoti speciālisti – Jaunsardzes instruktori. Viņa vadītajā skolā valsts aizsardzības mācības pasniedzēju vidū ir skolas absolventi, kuri izvēlējušies profesionālo militāro karjeru, ir arī ar starptautisko operāciju pieredzi un attiecīgu pedagoģisko izglītību.

Arī B. Bļodniece norāda, ka viņas ģimenē aug četri bērni un aicina vecākus nebaidīties, jo prasmes, ko jauniešiem sniegs šī programma, būs neatsverams ieguvums kritisko kompetenču un arī fiziskās sagatavotības ziņā.

“Arī tehniskās lietas, tai skaitā šaušanas apmācība, var noderēt. Galu galā šaušanas sports iekļauts arī Olimpisko spēļu programmā. Arī šo prasmju pielietošana dabā ir vērtīga, pretējā gadījumā jauniešiem par to var rasties aplams priekštats tikai no datorspēlēm,” viņa stāsta.
Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks iepriekš norādījis, ka valsts aizsardzības mācība ir moderna atbilde uz mūsdienu izaicinājumiem, un tajā uzsvars nav likts tikai uz militārajām pamatzināšanām, bet arī līderības veicināšanu, kritiskās domāšanas attīstīšanu, vēstures jautājumu padziļinātu izzināšanu. Savukārt lauka kaujas iemaņas, izdzīvošanas prasmes, orientēšanās un māka apieties ar karti ir vitāli svarīgas zināšanas arī visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā. Pat, ja jaunietis izvēlēsies ar militāro jomu nesaistītu profesiju, viņš būs daudz labāk sagatavots dažādām nestandarta situācijām un spēs atbilstoši rīkoties.

Taču “Latvijas Radio” aptaujāto vecāku viedokļi par aizsardzības mācību kā obligāti apgūstamu priekšmetu skolās dalās – ir piekritēji un pretinieki. Skeptiski noskaņots ir arī kāds četru bērnu tēvs Mārtiņš, uzsverot, ka vidusskolēniem būtu jādod iespēja pašiem izvēlēties – vai viņi šādu priekšmetu vēlas apgūt, vai nē. Tieši tāpat viņš būtu pret kristīgās mācības iekļaušanu skolu obligātajā mācību programmā, jo šādu jomu izglītībai jābūt brīvprātīgai, ne uzspiestai.

Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Jaunsardzes centrs
Foto: Jaunsardzes centrs

Tikmēr “Latvijas Radio” un organizācijas “Latvijas Jaunatnes padome” veiktā jauniešu aptauja, kurā piedalījās 215 respondentu, rāda – vairums – 36% - atbalsta valsts aizsardzības mācības kā obligāta priekšmeta ieviešanu skolās, 24% ir pret, bet 35% nav konkrēta viedokļa.

Aptaujātie arī atzīst, ka vislabprātāk vēlētos apgūt pirmo medicīnisko palīdzību, līderību, saliedētību un darbu komandā, izdzīvošanas prasmes un civilo aizsardzību, tāpat arī valsts aizsardzības prasmes un rīcību krīzes situācijās. Ap 30-40% aptaujas dalībnieku atzīst, ka gatavi apgūt arī lauka kaujas iemaņas, ierindas mācību un darbošanos ar ieročiem.
Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Jaunsardzes centrs
Foto: Jaunsardzes centrs

Jau ziņots, ka šobrīd valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu iespējams apgūt 69 vidējās izglītības iestādēs. Viena no šādām skolām ir arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija. Tās direktors Oskars Kaulēns uzsver – no satura viedokļa valsts aizsardzības mācība sniedz daudz noderīgu zināšanu, piemēram, izdzīvošanas un pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas.

Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Jaunsardzes centrs
Foto: Jaunsardzes centrs

Viņaprāt, diskutējams būtu bijis jautājums – vai nākotnē tas jāievieš kā atsevišķs priekšmets, vai labāk šīs kompetences būtu bijis integrēt vairāku jau esošo mācību priekšmetu saturā. “Skolu atbildība turpmāk būs šo priekšmetu “pārdot” skolēniem, jo nav tā, ka visi visu uzņem ar sajūsmu tikai tāpēc, ka tas ir obligāts,” viņš norāda, piebilstot, ka uz papīra daudzas lietas izskatās ļoti labi, taču daudz atkarīgs no izpildījuma – kas šo priekšmetu mācīs, kāda ir metodika un vērtēšanas kritēriji.

Taču līdzšinējā pieredze skolās, kuras jau pašlaik iekļāvušas šo mācību savos stundu sarakstos, ir pozitīva. 2018. gadā pilotprojektā piedalījās 13 skolas, bet šobrīd valsts aizsardzības mācība apgūstama jau teju 70 vidējās izglītības iestādēs, tai skaitā arī tehnikumos. Ir pat gadījumi, kad vecāki bērnu izvēlas sūtīt tajā skolā, kur šī apmācība ir pieejama.

Arī “Sargs.lv” rakstīja, ka viena no šādām skolām ar senām Jaunsardzes tradīcijām un arī valsts aizsardzības mācību, ir Kalnciema vidusskola Jelgavas novadā. Un tiešām ir skolēni, kuri uz šo skolu pārnākuši no blakus esošās mācību iestādes tikai tāpēc, lai varētu mācīties valsts aizsardzības mācības klasē.

Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Jaunsardzes centrs
Foto: Jaunsardzes centrs

Savukārt iniciatīvas grupas "Vecāki par labāku izglītību" izveidotājs Gundars Āboliņš norāda – šobrīd vēl ir daudz neskaidrību par to, kā no 2024. gada ar šī mācību priekšmeta ieviešanu skolu programmās izglītības iestādēm veiksies. “Var gadīties, ka kādam šis mācību priekšmets var izraisīt nepatiku, līdzīgi kā, piemēram, mūzika, kas daudziem skolēniem nepatīk, jo skolotājs to pasniedz ļoti tehniski. Negribētos, ka nonākam pie šāda scenārija,” viņš pauž.

Šobrīd valsts aizsardzības mācību pasniedz jaunsargu instruktori, kuri ir ieguvuši vai iegūst augstāko izglītību un skolotāja kvalifikāciju, taču par šī priekšmeta skolotāju var kļūt ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un sekmīgi absolvējis vispārizglītojošo vai profesionālo vidusskolu. Lai nodrošinātu nepieciešamo valsts aizsardzības mācības skolotāju sagatavošanu, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) pat izsludināja papildu studentu uzņemšanu nepilna laika neklātienes studijām profesionālā bakalaura studiju programmā “Sporta zinātne”, kas nodrošina sporta skolotāja kvalifikāciju un vienlaicīgi piedāvā arī elastīgu pāreju valsts aizsardzības mācības skolotāja kompetenču apguvē. Savukārt no 2027. gada plānots, ka jaunsargu instruktoram, kurš pasniedz valsts aizsardzības mācību, ir jābūt zemessargam, profesionālā dienesta vai rezerves karavīram.

Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Jaunsardzes centrs
Foto: Jaunsardzes centrs

Jau ziņots, ka no 2024. gada valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu 10. un 11. klašu skolēniem, kā arī 1. un 2. kursu audzēkņiem visās valsts vidējās izglītības, tai skaitā profesionālās ievirzes, iestādēs. Valsts aizsardzības mācības skolās tiks īstenota vienu dienu mēnesī, un tās galvenais mērķis ir jauniešu vidū veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt vispārējas militārās pamatiemaņas, tostarp orientēšanos un topogrāfiju, kas var noderēt dažādās dzīves situācijās.

Vairāk par valsts aizsardzības mācību: https://jc.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-maciba

Dalies ar šo ziņu