Valsts aizsardzības mācība (VAM) kā izvēles priekšmets šobrīd tiek īstenota 68 Latvijas vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs, taču 13 skolas bija tie celmlauži, kuri pilotprojektā iesaistījās no pašiem tā pirmsākumiem – jau 2018. gadā, un šo mācību priekšmetu skolas kopējā stundu plānā integrējuši joprojām. Pateicībā par sadarbību projekta īstenošanā, kas veicina jauniešu patriotisko audzināšanu un izpratni par demokrātisko vērtību nozīmīgumu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks šo 13 skolu direktoriem pasniedza arī Aizsardzības ministrijas goda rakstu.
Uzrunājot vidējās izglītības iestāžu vadītājus, kuri savā ziņā bija kā “izmēģinājuma trusīši”, piekrītot skolas dalībai valsts aizsardzības mācības pilotprojektā jau kopš tā pirmsākumiem 2018. gadā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda – šo divu gadu laikā valsts aizsardzības mācība vairumā izglītības iestāžu ir guvusi augstu skolēnu interesi. Tas apliecina jaunās paaudzes izpratni par demokrātisko vērtību nozīmīgumu, kā arī savu lomu šo vērtību aizsargāšanā.
Viņš piebilst – pat, ja jaunieši savu nākotni nesaistīs ar militāro jomu, viņi pēc valsts aizsardzības mācības programmas apgūšanas būs daudz noturīgāki arī pret dažādām ikdienišķām krīzēm, kā arī padziļinātāk apguvuši Latvijas vēstures un patriotiskās audzināšanas jautājumus un pilnveidojuši savu fizisko sagatavotību.
“Sargs.” jau rakstīja, ka valsts aizsardzības mācība 2018. gadā kā pilotprojekts tika ieviesta 13 Latvijas skolās. Viena no tādām ir arī Kalnu vidusskola Saldus novada Nīgrandē, kas brīvprātīgi dalību projektā turpina joprojām.
Skolas direktore Ineta Gangnusa atzīst – lai arī šī mācību priekšmeta integrēšana skolas kopējā stundu plānā sākumā bijis izaicinājums, viss esot atkarīgs no skolas izvirzītajām prioritātēm.
Kā iepriekš “Sargs.lv” vēstīja, senas Jaunsardzes tradīcijas ir arī Jelgavas novadā esošajā Kalnciema vidusskolā, uz kuru skolēni mācīties pārnākot pat no citām skolām tāpēc vien, ka šeit tiek īstenota valsts aizsardzības mācība.
Vēl novērots, ka skolās, kurās senas Jaunsardzes tradīcijas, vairāk skolēnu iesaistās arī valsts aizsardzības mācībā, jo jaunsargi aģitē savus draugus izvēlēties apgūt šo priekšmetu.
Vislabāk skolēniem valsts aizsardzības mācībā patīkot praktiskās nodarbības lauka apstākļos, piemēram, orientēšanās, atzīst Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens. Taču jaunieši atzinīgi vērtē arī dažādu ekspertu vieslekcijas, kuras notiek mācību priekšmeta ietvaros, kā arī mācību materiālo bāzi, jo Jaunsardzes centrs VAM pasniedzēju ir nodrošinājis ar visu priekšmeta īstenošanai nepieciešamo – kompasiem, kartēm, militārajiem formas tērpiem.
Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs informē – arī nākotnē plānots saglabāt modeli, ka praktiskās nodarbības aizņem lielāko laika daļu. Sākumā tiek izstāstīta teorija, un tad skolēni dodas ārā jau zināšanas pielietot praksē.
Šobrīd valsts aizsardzības mācība kā izvēles priekšmets tiek īstenota jau 68 vispārizglītojošās skolās, kurās to var apgūt 10. un 11. klašu audzēkņi.
Šovasar Nacionālo bruņoto spēku poligonā “Lāčusils” norisinājās divas šādas nometnes – katrai klašu grupai atsevišķi.
Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā.
Jau ziņots, ka no 2024. gada valsts aizsardzības mācība plānota kā obligāts mācību priekšmets visās valsts vidējās izglītības iestādēs. Šobrīd valsts aizsardzības mācību pasniedz jaunsargu instruktori, taču par šī priekšmeta skolotāju var kļūt ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un sekmīgi absolvējis vispārizglītojošo vai profesionālo vidusskolu.
Plānots, ka LSPA līdz 2024. gadam kopumā varētu sagatavot 250 valsts aizsardzības mācības skolotāju.
