Studentu vidū vērojama liela interese kļūšanai par VAM skolotāju

IZGLĪTĪBA I 04.09.2020
Sargs.lv Aizsardzības ministrijaJaunsardzemācībasNBSvalsts aizsardzības mācība
bilde
Foto: Foto: Jaunsardzes centrs

Nesen Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) izsludināja papildu studentu uzņemšanu nepilna laika neklātienes studijām profesionālā bakalaura studiju programmā “Sporta zinātne”, lai nākotnē nodrošinātu topošo valsts aizsardzības mācības (VAM) skolotāju sagatavošanu. Šāds solis sperts, ņemot vērā reflektantu interesi, kāda saņemta jau pēc oficiālās pieteikšanās beigu termiņa. LSPA studiju prorektore profesore Andra Fernāte sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst - akadēmija tuvāko trīs gadu laikā plāno sagatavot vairāk nekā 200 valsts aizsardzības mācības skolotājus. Studijas būs pieejamas gan pilna laika klātienē, gan neklātienē.

LSPA sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Jaunsardzes centru paredz līdz 2024. gadam kopumā sagatavot 250 valsts aizsardzības mācības skolotājus.

Prorektore stāsta, ka speciālistu sagatavošana akadēmijā jau ir uzsākta, aicinot cilvēkus, kuriem ir pieredze militārajā jomā, apgūt arī pedagoģiju, kas ir galvenais priekšnoteikums, lai nākotnē varētu pilnvērtīgi strādāt par valsts aizsardzības mācības skolotājiem.

Šobrīd LSPA, sadarbojoties ar Jaunsardzes centru un saņemot Aizsardzības ministrijas atbalstu, ir izstrādāta vienota pieeja, lai atbalstītu tos cilvēkus, kuri vēlas kļūt par valsts aizsardzības mācības skolotājiem. Viņi varēs apvienot studiju iespējas ar dienestu militārajā jomā. Kā skaidro A. Fernāte, papildu uzņemšana ir ne tikai topošajiem valsts aizsardzības mācības skolotājiem, bet arī nepilna laika neklātienes studijām bakalaura programmā “Sporta zinātne”, lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt speciālistu skaitu nākotnē.

LSPA prorektore atzīst, ka izsludināt papildu studentu uzņemšanu mudinājusi jauniešu interese par studiju virzienu. “Kad uzņemšana bija beigusies, zvani par pieteikšanās iespējām programmā turpinājās. Būtībā, jauno cilvēku iniciatīva, kuri vēlas studēt šajā jomā bija noteicošā. Šim solim bija pieprasījums arī no reflektantu puses,” stāsta LSPA studiju prorektore.

Mācību programmai ir arī pilna laika studiju iespējas. Tomēr optimālākais modelis karavīriem, kuri nākotnē vēlēsies kļūt par valsts aizsardzības mācības skolotājiem, būtu izvēlēties neklātienes studijas, lai tādējādi nezustu iespējas turpināt veidot arī savu militāro karjeru.

Šobrīd LSPA izstrādājusi pilnīgi jaunu mācību programmu - “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība”. Tieši šī programma būs vispiemērotākā valsts aizsardzības mācības skolotāju sagatavošanai. Pēc A. Fernātes teiktā tā vēl ir licenzēšanas procesā. Līdz ko tā tiks pabeigta, divu gadu laikā programma tiks akreditēta.

“Šobrīd studenti, kuri vēlas kļūt par valsts aizsardzības mācības skolotājiem var pieteikties akreditētā profesionālā bakalaura mācību programmā “Sporta zinātne”, kas nodrošina sporta skolotāja kvalifikāciju un piedāvās elastīgu pāreju valsts aizsardzības mācības skolotāja kompetenču apguvē. Tad, kad tiks akreditēta programma “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība”, studenti varēs pāriet uz jauno valsts aizsardzības mācības skolotāju sagatavošanas programmu,” skaidro LSPA studiju prorektore.

Viņa arī piebilst – jaunajā programmā būs iespējams studēt gan pilna laika klātienē, gan nepilna laika neklātienē.

A. Fernāte stāsta, ka nepilna laika neklātienē budžeta vietu nav, tāpēc studijas iespējamas apmaksāt par saviem līdzekļiem vai slēgt Darba līgumu ar Jaunsardzes centru, tādējādi saņemot kompensāciju studiju maksai 100% apmērā, kā arī garantētu prakses un darba vietu gan studiju laikā, gan pēc augstskolas absolvēšanas. Studiju maksa akadēmiskajā gadā ir 1560 eiro.

Iegūstot valsts aizsardzības mācības un sporta skolotāja kvalifikāciju, būs iespēja strādāt jebkurā skolā vai pirmsskolas iestādē, kā arī interešu izglītības jomā, vadot nodarbības bērniem un jauniešiem.

Par valsts aizsardzības mācības skolotāju var kļūt ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un sekmīgi absolvējis vispārizglītojošo vai profesionālo vidusskolu. Tā kā studējošie apgūs zināšanas pedagoģijā un militārajā jomā, studiju laikā būs jāiestājas Zemessardzē vai jāapgūst rezerves karavīra apmācību kurss.

Sākot ar 2024. gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs 10. un 11. klašu skolēniem. Jau šobrīd valsts aizsardzības mācības pilotprojekts tiek īstenots 53 skolās no visas Latvijas, un to apgūst ap 1000 skolēnu.