Ogres tehnikuma audzēkņi valsts aizsardzības mācību (VAM) kā izvēles priekšmetu apgūst jau otro gadu un kā galveno ieguvumu norāda – tā iemācījusi viņiem būt organizētākiem un disciplinētākiem, kas palīdzot labāk mācīties arī citos priekšmetos. Tā sarunā ar “Sargs.lv” saka VAM pasniedzējs un Jaunsardzes instruktors kaprālis Andris Juškāns.
Ogres tehnikumā valsts aizsardzības mācības priekšmetu apgūst 68 divu kursu jaunieši – topošie mežsaimniecības tehniķi un meža mašīnu operatori.
Kā stāsta Jaunsardzes instruktors un VAM pasniedzējs kaprālis A. Juškāns, pirmajā gadā jauniešu attieksme bijusi dažāda – vieniem ļoti patika, savukārt otra grupa bijusi pret, domājot, ka tiek gatavoti par karavīriem un šajās nodarbībās būs tikai jāšauj.
Kaprālis Juškāns atzīst – disciplīna un noteikumi neizslēdz iespēju valsts aizsardzības mācības apgūšanas laikā arī pajokot vai vienkārši parunāties. Viņš novērojis, ka arī mājas darbus jaunieši otrajā mācību gadā jau pilda ar prieku, neuzdodot jautājumus, kāpēc tas vajadzīgs.
Šo gadu laikā par valsts aizsardzības mācību un tās nozīmi daudz nācies skaidrot ne tikai jauniešiem, bet arī kolēģiem – Ogres tehnikuma pasniedzējiem. To nākas skaidrot arī jauniešu vecākiem – gan VAM, gan Jaunsardzes kontekstā. Viņš uzsver – militārais aspekts aizņem mazāko daļu no visa pat, ja stundu ziņā apjoms ir lielāks. Šajā mācību priekšmetā jaunieši apgūst prasmes, kuras var noderēt ikdienā – gan psiholoģiskās noturības stiprināšanu, gan Latvijas vēstures jautājumu izzināšanu.
Arī Covid laikā, kad mācības notiek attālināti, daudz ko var izdarīt. Tā kā valsts aizsardzības mācības apgūšanai atvēlēta tikai viena diena mēnesī, tad pēdējā nodarbība šogad bijusi 17. decembrī. “Darbojāmies “Zoom” platformā, apzinīgākajiem pat blakus pieraksti bija. Atkārtojām gan jau apgūto teorētisko vielu, gan likām klāt jaunus tematus. Lielākais izaicinājums – ne visiem jauniešiem pieejams vienāds tehniskais nodrošinājums, citiem nav datora. Ir jaunietis, kurš valsts aizsardzības mācību klausās telefonā, ārā slidinoties pa peļķi, jo tā ir vienīgā vieta, kur “ķer” internetu,” norāda VAM pasniedzējs.
Šobrīd valsts aizsardzības mācību skolās māca tie jaunsargu instruktori, kuri ir ieguvuši vai iegūst augstāko izglītību un skolotāja kvalifikāciju. Savukārt no 2027. gada plānots, ka jaunsargu instruktoram, kurš pasniedz valsts aizsardzības mācību, ir jābūt zemessargam, profesionālā dienesta vai rezerves karavīram.
Arī kaprālis A. Juškāns paralēli studē Latvijas Universitātes maģistrantūrā, apgūstot sociālo zinību pedagoga profesiju.
Jau ziņots, ka Saeima šī gada 3. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi. Likums noteiks, kā bērni un jaunieši tiks izglītoti valsts aizsardzībā – kā tiks organizēta Jaunsardze un īstenota jaunsargu interešu izglītības programma, kā arī to, kā tiks īstenots valsts aizsardzības mācības priekšmets.
“Sargs.lv” jau rakstījis, ka šobrīd valsts aizsardzības mācības specializētais kurss tiek īstenots 69 Latvijas skolās, un to apgūst ap 2000 skolēnu. Taču, sākot ar 2024. gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu 10. un 11. klašu skolēniem, kā arī 1. un 2. kursu audzēkņiem visās valsts vidējās izglītības, tai skaitā profesionālās ievirzes, iestādēs. Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi arī visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks iepriekš norādījis, ka Jaunsardzē un valsts aizsardzības mācībā apgūstāmās prasmes jauniešiem dod iespēju gūt zināšanas un iemaņas, lai augtu par drosmīgiem un kritiski domājošiem mūsu valsts iedzīvotājiem.
Vairāk par valsts aizsardzības mācību: https://www.jc.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-maciba
