Aktuāli

Interese par valsts aizsardzības mācību pieaug gan jauniešu, gan skolu vidū

Izglītība
Sargs.lv
Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pirms pāris gadiem valsts aizsardzības mācību pilotprojekta ietvaros ieviesa 13 mācību iestādes. Gadiem ejot, interese par šī priekšmeta pasniegšanu un apguvi ir tikai augusi. Šogad to mācās ap 2000 jauniešu no 69 skolām. Intervijā portālam “Sargs.lv” Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs stāsta, ieviešot šo priekšmetu, ieguvēji izrādījušies visi – valsts iegūst militāri izglītotus pilsoņus, skolotāji gūst jaunu pieredzi priekšmetu pasniegšanā, bet jaunieši, kuri apgūst šo priekšmetu, gluži kā bruņotajos spēkos, kļūst krietni disciplinētāki, salīdzinot ar vienaudžiem.

Valsts aizsardzības mācību apgūst vispārizglītojošo skolu 10. un 11. klašu skolēni kā izvēlēs priekšmetu. Tas kā pilotprojekts aizsākts 2018. gadā ar mērķi veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes. Pulkvežleitnants stāsta – kopš uzsākts mācību priekšmeta pilotprojekts, tā tendence bijusi tikai augoša.

“Sākām ar 13 skolām, nākamajā gadā bija vairāk nekā 50, tagad esam jau pie 70 mācību iestādēm. Turklāt mācību priekšmetu apgūst ap 2000 skolēni. Katru gadu jākāpina temps, un tad jau 2024. gadā mēs varētu būt tuvu tam, ko vēlamies,” saka Jaunsardzes centra direktors. Jāatzīmē – plānots, ka no 2024. gada valsts aizsardzības mācība visās valsts vidējās izglītības iestāžu programmās būs obligāts mācību priekšmets.

Skolas priekšmetam valsts aizsardzības mācība pašlaik piesakās brīvprātīgi. Kā uzsver pulkvežleitnants – neviena no skolām netiek piespiesta izvēlēties valsts aizsardzības mācību. Turklāt mācību iestāžu interese un vēlme īstenot mācību priekšmetu rodoties no citu skolu paustajām atsauksmēm.

Manuprāt, pārsteidzošs Latvijas fenomens ir šī mutvārdu folklora - skolas no kolēģiem dzird, ka blakus novadā viss notiek un arī piesakās. Turpretim, kad tām aizsūtam oficiālu pieteikumu, tad dažas skolas pat vispār nereaģē.
bilde
Jaunsardzes centra direktors
pulkvežleitnants Aivis Mirbahs

Šā gada septembra beigās norisinājās valsts aizsardzības mācības pilotprojekta noslēguma sanāksme, kurā piedalījās 13 skolu, kas pirmās ieviesa mācību priekšmetu, vadītāji. Jaunsardzes centra direktors stāsta – iespējams, tas bija satraukums par saņemto aizsardzības ministra apbalvojumu, bet izglītības iestāžu direktori sanāksmē nav minējuši nevienu kritikas punktu, kas bijis ļoti pārsteidzoši.

Image
bikde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Viena no atziņām, ko pulkvežleitnants īpaši izceļ – skolu direktori esot pārsteigti, cik kvalitatīvi sagatavotas valsts aizsardzības mācības nodarbības. Izveidots skaidrs saraksts abiem mācību gadiem – sagatavots konkrēts nodarbību saraksts, katras nodarbības plāns, kā arī metodiskie materiāli.

Viena no skolu direktorēm minējusi piemēru – viņa skolotājiem dodot pusotru mēnesi laika, lai sagatavotu nodarbību plānu un saturiskos materiālus. Jaunsardzes instruktors to izdara aptuveni nedēļas laikā, jo viss jau laikus sagatavots – atliekot tikai direktoram atnest parakstīt. Citas skolas direktore esot papildinājusi, ka instruktoru sagatavotās prezentācijas dodot kā piemēru pārējiem skolas pedagogiem. Pulkvežleitnants saka – šādas atsauksmes dzirdot, bijis liels gandarījums, vienlaikus paužot dziļu pateicību visiem VAM programmas un metodisko materiālu izstrādātājiem.

Daudzi skolu vadītāji arī izteikušies, ka skolās vēlas valsts aizsardzības mācības pasniedzēju vai Jaunsardzes instruktoru, jo novērojuši, ka ar Jaunsardzes mācībspēku klātbūtni skolās paaugstinājusies disciplīna.

“Pasniedzēji, jaunsargi, valsts aizsardzības mācības audzēkņi ar disciplīnu un strukturizēto pieeju, ko ieguvuši valsts aizsardzības mācībā vai Jaunsardzē - viņi to pārnes uz skolu. Līdz ar to skolas kopējā disciplīna paaugstinās. Tas bija tāds interesants novērojums,” stāsta pulkvežleitnants A. Mirbahs.

Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Savukārt, daloties ar secinājumiem par šī gada 10. un 11. klašu valsts aizsardzības mācības nometnēm, Jaunsardzes centra direktors norāda – pērn secināts, ka valsts aizsardzības mācības nometnēs izvirzītais dienas plāns ir pārāk ambiciozs. Tāpēc šī gada nometnēs samazinātas mācību stundu skaits, tādējādi dodot jauniešiem vairāk laika vakara atpūtai un brīvā laika pavadīšanai.

“Šogad tas nostrādāja. Jaunieši nebija tik noguruši kā pagājušajā gadā, kā rezultātā apmierinātība ar nometni bija lielāka, nekā pērn. Tieši šīs slodzes samazināšanas dēļ,” saka centra direktors.

Tāpat ļoti pozitīva tendence esot, ka vairāk nekā 30% nometnes dalībnieku bija meitenes. Vienlaikus valsts aizsardzības mācība, tāpat kā Jaunsardze sevi parādījusi kā sociālās un sabiedrības integrācijas platforma. Nometnēs piedalījušies daži cittautieši, kuri ļoti labi iekļāvušies nometnē un izveidojuši draudzīgas saites ar pārējiem valsts aizsardzības mācības audzēkņiem.

Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Savukārt jaunietim, absolvējot valsts aizsardzības mācību, nav pienākums savu dzīvi saistīt ar militāro jomu. Pulkvežleitnants atgādina - Zemessardze ir brīvprātīga organizācija. Ja jaunietis pēc valsts aizsardzības mācības absolvēšanas pievienosies Zemessardzei, Jaunsardzes centrs par to tikai priecāsies. Tomēr tas nav obligāti. Tāpat – valsts aizsardzības mācība jaunieti automātiski nepadara par rezerves karavīru.
Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Vienlaikus viņš uzsver – Latvijā joprojām pastāv mīts, ka kara gadījumā tiks mobilizēti tikai tie, kuri ir profesionālajā dienestā, Zemessardzē, rezerves karavīri, vai valsts aizsardzības mācības absolventi.

“Es varu pateikt visiem Latvijas iedzīvotājiem – nesatraucieties, visi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, kā nosaka likums, krīzes vai kara laikā var tikt mobilizēti. Neatkarīgi vai esi valsts aizsardzības mācības audzēknis, vai neesi. Nav nekādas atšķirības. Nē, viena milzīga atšķirība ir gan – tas, kurš bijis valsts aizsardzības mācībā, zinās, ko darīt un kā sevi aizsargāt. Kara, krīzes gadījumā mobilizēt var gan valsts aizsardzības mācības audzēkni, gan mākslas skolas studentu,” skaidro Jaunsardzes centra direktors.

Savukārt, ja jaunietim ir vēlme uzturēt valsts aizsardzības mācībā iegūtās zināšanas – pašlaik vienīgā iespēja ir Zemessardze. Pulkvežleitnants A. Mirbahs gan atgādina, ka valsts aizsardzības mācības un arī Jaunsardzes primārais mērķis nav piesaistīt jauniešus dienestam, bet gan veidot lojālus un patriotiskus Latvijas pilsoņus.

“Ja jaunietis vēlas pēc valsts aizsardzības mācības turpināt savas gaitas Zemessardzē – ļoti apsveicami. Tomēr es uzskatu – ja arī viņš neturpinās savu ceļu militārajā jomā, viņš tāpat būs vairāk sagatavots krīzes situācijai. Galvenais, ka jaunietis ir savas valsts patriots, kurš, atrodoties jebkurā vietā, būs gatavs aizstāvēt savu valsti un zinās kā to darīt. Vai viņš to darīs ārsta kapacitātē, vai loģistikas jomā – vienalga. Galvenais, ka viņš ir gatavs un zina kā rīkoties,” saka pulkvežleitnants.

Dalies ar šo ziņu