Interese par valsts aizsardzības mācību pieaug gan jauniešu, gan skolu vidū

Izglītība
Sargs.lv
Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pirms pāris gadiem valsts aizsardzības mācību (VAM) pilotprojekta ietvaros ieviesa 13 mācību iestādes. Laika gaitā interese par šī priekšmeta apguvi ir tikai augusi. Šogad to mācās ap 2000 jauniešu 69 skolās. Intervijā portālam “Sargs.lv” Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs stāsta - ieviešot šo priekšmetu, ieguvēji izrādījušies visi – valsts iegūst militāri izglītotus pilsoņus, skolotāji gūst jaunu pieredzi priekšmeta pasniegšanā, bet jaunieši kļūst disciplinētāki un patstāvīgāki, salīdzinot ar vienaudžiem, kuriem šādas pieredzes nav.

Valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu šobrīd pilotprojekta ietvaros apgūst vispārizglītojošo skolu 10. un 11. klašu skolēni. Projekts aizsākts 2018. gadā ar mērķi veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes. Pulkvežleitnants stāsta – kopš uzsākts mācību priekšmeta pilotprojekts, tā tendence bijusi tikai augoša.

“Sākām ar 13 skolām, nākamajā gadā bija vairāk nekā 50, tagad esam jau tuvu pie 70 mācību iestādēm. Turklāt mācību priekšmetu apgūst ap 2000 skolēni. Katru gadu jākāpina temps, un tad jau 2024. gadā mēs varētu būt tuvu tam, ko vēlamies,” saka Jaunsardzes centra direktors. Plānots, ka no 2024. gada valsts aizsardzības mācība visās valsts vidējās izglītības iestāžu programmās plānota kā obligāts mācību priekšmets.

Skolas valsts aizsardzības mācības iekļaušanai savā stundu plānā pašlaik piesakās brīvprātīgi. Kā uzsver pulkvežleitnants – neviena no skolām netiek piespiesta izvēlēties valsts aizsardzības mācību. Turklāt mācību iestāžu interese un vēlme īstenot mācību priekšmetu rodoties no citu skolu paustajām atsauksmēm.

Pārsteidzošs Latvijas fenomens ir šī mutvārdu reklāma - skolas no kolēģiem dzird, ka blakus novadā viss notiek, un arī piesakās. Turpretim, kad tām aizsūtam oficiālu pieteikumu, tad dažas skolas pat vispār nereaģē.
bilde
Jaunsardzes centra direktors
pulkvežleitnants Aivis Mirbahs

Šā gada septembra beigās norisinājās valsts aizsardzības mācības pilotprojekta noslēguma sanāksme, kurā piedalījās 13 skolu, kuras pirmās ieviesa šo mācību priekšmetu, vadītāji. Jaunsardzes centra direktors stāsta – iespējams, tas bija satraukums par saņemto aizsardzības ministra apbalvojumu, bet izglītības iestāžu direktori sanāksmē nav minējuši nevienu sliktu vārdu par šo mācību priekšmetu.

Image
bikde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Viena no atziņām, ko pulkvežleitnants īpaši izceļ – skolu direktori esot pārsteigti, cik kvalitatīvi sagatavotas ir valsts aizsardzības mācības nodarbības. Izveidots skaidrs saraksts abiem mācību gadiem – sagatavots konkrēts nodarbību plāns un metodiskie materiāli.

Viena no skolu direktorēm minējusi piemēru – viņa skolotājiem dodot pusotru mēnesi laika, lai sagatavotu nodarbību plānu un metodiskos materiālus. Turpretī Jaunsardzes instruktors to izdarot aptuveni nedēļas laikā, jo viss jau laikus sagatavots – atliekot tikai direktoram parakstīt. Savukārt kādas citas skolas direktore teikusi, ka instruktoru sagatavotās prezentācijas dodot kā piemēru pārējiem skolas pedagogiem. Pulkvežleitnants saka – šādas atsauksmes dzirdēt ir liels gandarījums, vienlaikus paužot dziļu pateicību visiem VAM programmas un metodisko materiālu izstrādātājiem.

Daudzi skolu vadītāji arī izteikušies, ka skolās vēlas valsts aizsardzības mācības pasniedzēju vai Jaunsardzes instruktoru, jo novērojuši, ka ar Jaunsardzes mācībspēku klātbūtni skolās paaugstinājusies disciplīna.

“Pasniedzēji, jaunsargi, valsts aizsardzības mācības audzēkņi šo disciplīnu un strukturēto pieeju, ko ieguvuši valsts aizsardzības mācībā vai Jaunsardzē, pārnes arī uz skolu. Līdz ar to skolas kopējā disciplīna paaugstinās. Tas bija tāds interesants novērojums,” stāsta pulkvežleitnants A. Mirbahs.

Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Savukārt, daloties ar secinājumiem par šī gada 10. un 11. klašu valsts aizsardzības mācības nometnēm, Jaunsardzes centra direktors norāda – pērn secināts, ka valsts aizsardzības mācības nometnēs izvirzītais dienas plāns ir pārāk ambiciozs. Tāpēc šī gada nometnēs samazinātas mācību stundu skaits, tādējādi dodot jauniešiem vairāk laika vakara atpūtai un brīvā laika pavadīšanai.

“Šogad tas nostrādāja. Jaunieši nebija tik noguruši kā pagājušajā gadā, kā rezultātā apmierinātība ar nometni bija lielāka - tieši šīs slodzes samazināšanas dēļ,” viņš saka.

Tāpat ļoti pozitīva tendence esot, ka vairāk nekā 30% nometnes dalībnieku bija meitenes. Vienlaikus valsts aizsardzības mācība tāpat kā Jaunsardze kalpo kā sava veida sociālās un sabiedrības integrācijas platforma. Nometnēs piedalījušies daži cittautieši, kuri ļoti labi iekļāvušies nometnē un izveidojuši draudzīgas saites ar pārējiem valsts aizsardzības mācības audzēkņiem.

Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Jaunietim, apgūstot valsts aizsardzības mācību, nav pienākums savu dzīvi saistīt ar militāro jomu. Pulkvežleitnants atgādina - Zemessardze ir brīvprātīga organizācija. Ja jaunietis pēc valsts aizsardzības mācības pievienosies Zemessardzei, Jaunsardzes centrs par to tikai priecāsies, tomēr tas nav obligāti. Tāpat – valsts aizsardzības mācība jaunieti automātiski nepadara par rezerves karavīru.
Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Vienlaikus viņš uzsver – Latvijā joprojām pastāv mīts, ka kara gadījumā tiks mobilizēti tikai tie, kuri ir profesionālajā dienestā, Zemessardzē, rezerves karavīri vai valsts aizsardzības mācības absolventi.

“Es varu pateikt visiem Latvijas iedzīvotājiem – nesatraucieties, visi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, kā nosaka likums, krīzes vai kara laikā var tikt mobilizēti. Neatkarīgi, vai esi valsts aizsardzības mācības audzēknis, vai neesi. Atšķirība vien tā, ka tas, kurš bijis valsts aizsardzības mācībā, zinās, ko darīt un kā sevi aizsargāt. Kara, krīzes gadījumā mobilizēt var gan valsts aizsardzības mācības audzēkni, gan mākslas skolas studentu,” skaidro Jaunsardzes centra direktors.

Savukārt, ja jaunietim ir vēlme uzturēt valsts aizsardzības mācībā iegūtās zināšanas, bet viņš nevēlas pievienoties profesionālajam militārajam dienestam, tad ir iespēja pievienoties Zemessardzei. Pulkvežleitnants A. Mirbahs gan atgādina, ka valsts aizsardzības mācības un arī Jaunsardzes primārais mērķis nav piesaistīt jauniešus dienestam, bet gan veidot lojālus un patriotiskus Latvijas pilsoņus.

“Ja jaunietis vēlas pēc valsts aizsardzības mācības turpināt savas gaitas Zemessardzē – ļoti apsveicami. Bet, ja arī neturpinās ceļu militārajā jomā, viņš tāpat būs vairāk sagatavots krīzes situācijai. Galvenais, ka jaunietis ir savas valsts patriots, kurš, atrodoties jebkurā vietā, būs gatavs aizstāvēt savu valsti un zinās, kā to darīt. Vai viņš to darīs kā ārsts, vai loģistikas jomā – nav tik svarīgi. Galvenais, ka viņš ir gatavs un zina, kā rīkoties,” saka pulkvežleitnants.

Dalies ar šo ziņu