Kalnciema vidusskola Jelgavas novadā šobrīd ir viena no 53 Latvijas skolām, kurā jaunieši kā izvēles priekšmetu apgūst valsts aizsardzības mācību. Tas nozīmē, ka reizi mēnesī šie skolēni vienu pilnu mācību dienu velta tikai aizsardzības mācībai, un citas mācību stundas tajā dienā nenotiek.
Aizsardzības nozares ziņu portāls “Sargs.lv” Kalnciema vidusskolā ieradās, kad jaunieši jaunsargu “štābiņa” ēkā, kas atrodas blakus vidusskolai, pētīja apkārtnes karti.
“Šodienas nodarbību mērķis ir iemācīt viņiem militāro topogrāfiju, kā arī prasmi noteikt attālumu ar pāra soļiem,” paskaidroja Kalnciema vidusskolas jaunsargu instruktors un arī valsts aizsardzības mācības pasniedzējs virsseržants Oskars Karls. “Tas var noderēt situācijās, kad jānosaka attālums, bet līdzi nav nevienas palīgierīces. Piemēram, ja jādodas dziļi mežā, tad šādi skaitot līdzi soļus, viegli būs no tā arī izkļūt,” piebilda O. Karls.
Izrādās, Kalnciema vidusskolā Jaunsardzes tradīcijas ir ļoti senas. O. Karls jaunsargus šeit apmāca jau četrpadsmito gadu. Viņš stāsta, ka ļoti daudzi šīs skolas absolventi un bijušie jaunsargi izvēlējušies militāro karjeru – vairāki mācās vai jau absolvējuši Nacionālo aizsardzības akadēmiju un ir pārstāvēti faktiski visās Nacionālo bruņoto spēku vienībās, tostarp arī Speciālo uzdevumu vienībā.
Foto: Juris Stoļarovs/Aizsardzības ministrija
Tāpēc šķitis loģiski, ka arī Kalnciema vidusskolai ir jāpiedalās pilotprojektā, kura ietvaros valsts aizsardzības mācību skolēni brīvprātīgi var apgūt jau no 10. klases. Ņemot vērā, ka vairāki tagadējie desmitklasnieki jau iepriekš darbojušies Jaunsardzē, šī klase izveidota kā speciālā jaunsargu klase. Šogad tajā mācās vienpadsmit skolēni, un viņi visi ir jaunsargi.
Igors Garais, kurš iepriekš mācījies Kalnciema pagasta vidusskolā Lielupes otrā krastā, pat speciāli mainījis skolu, lai tikai varētu būt šajā klasē. I. Garais par jaunsargu kļuvis pavisam nesen, un šī viņam ir tikai otrā valsts aizsardzības mācības nodarbība. “Pagaidām ļoti patīk, dažreiz gan ir grūti iegaumēt visas komandas un likumus, bet tas nāks ar laiku. Tā kā savu nākotni plānoju saistīt ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, man ir skaidrs mērķis, uz kuru virzīties,” iespaidos dalījās I. Garais.
Arī Kalnciema vidusskolas 10. klases skolnieks Gvido Šulcs, kuram šis ir jau sestais gads Jaunsardzē, skatās aizsardzības nozares virzienā. “Jaunsargos pieteicos tāpēc, ka gribēju vairāk fizisko aktivitāšu un stingrāku disciplīnu. Īpaši vērtīgas ir regulārās jaunsargu nometnes, tajās apgūstam komandu saliedētības iemaņas, iepazīstam jaunus cilvēkus. Pēc 12. klases plānoju stāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un pēc tam tēmēju uz Speciālo uzdevumu vienību,” nākotnes plānus iezīmēja G. Šulcs.
Savukārt Kalnciema vidusskolas 10. klases skolnieci Signiju Zandovsku valsts aizsardzības mācībā un Jaunsardzē kopumā visvairāk interesējot sportiskās aktivitātes. “Man jaunsardze aizsākās ar to, ka man ļoti patīk orientēšanās. Reiz bija iespēja kopā ar jaunsargu grupu braukt uz iekštelpu orientēšanos, līdz ar to sāku piedalīties daudzos kopīgos pasākumos, tā arī man tā jaunsardze aizgāja līdzi. Šeit es nepārtraukti varu sevi attīstīt,” teica S. Zandovska.
Vērtējot valsts aizsardzības mācības saturu, O. Karls uzsvēra, ka programma sastādīta veiksmīgi, aptverot visas svarīgākās jomas – gan teorētiskās zināšanas par Latvijas vēsturi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan fiziskās aktivitātes. Protams, daudz esot atkarīgs arī no katra pasniedzēja un viņa personīgā ieguldījuma.
Foto: Juris Stoļarovs/Aizsardzības ministrija
Šobrīd valsts aizsardzības mācību skolās māca jaunsargu instruktori, kuri ir ieguvuši vai iegūst augstāko izglītību un skolotāja kvalifikāciju. Savukārt no 2027. gada plānots, ka jaunsargu instruktoram, kurš pasniedz valsts aizsardzības mācību, ir jābūt zemessargam, profesionālā dienesta vai rezerves karavīram.
Lai nodrošinātu jauno speciālistu apmācību, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija līdz 2020. gada septembrim plāno ieviest jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība”, kas paredz arī valsts aizsardzības mācības skolotāju sagatavošanu darbam skolās. Pēc šīs programmas absolvēšanas studenti iegūs gan sporta skolotāja, gan valsts aizsardzības mācības skolotāja kvalifikāciju. Programmā paredzētās militārās zināšanas un iemaņas studenti apgūs sadarbībā ar valsts militārajām institūcijām un apmācību vietām.
Jau ziņots, ka pagājušā gada jūnijā Saeimas deputāti atbalstīja valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā kā obligātu mācību priekšmetu no 2024. gada. Līdz tam to ir iespējams apgūt kā izvēles mācību priekšmetu skolās, kas piekritušas to ieviest jau ātrāk. 2018. gadā tādas bija 13 skolas, bet šajā mācību gadā valsts aizsardzības mācību brīvprātīgi īsteno jau 53 Latvijas skolas, tostarp, Kalnu, Tilžas, Alūksnes, Zemgales, Skaistkalnes, Jaunjelgavas, Raunas, Kalnciema, Balvu profesionālā, Staiceles Sporta profesionālā, Daugavpils 16., Rīgas 28. un Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskola, kas izlēmušas turpināt 2018. gada septembrī sākto Valsts aizsardzības mācības pilotprojektu.
Kā iepriekš ir norādījis arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks – valsts aizsardzības mācības īstenošana Latvijas skolās ir pirmais solis, lai koordinēti un visaptveroši strādātu pie atbildīgas attieksmes veidošanas pret Latviju, tās iedzīvotājiem un valsts drošību.
