Aktuāli

Valsts aizsardzības mācība vidusskolās varētu būt viens no obligātajiem izvēles priekšmetiem

Izglītība
LETA
Image
Jaunsardze
Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa piedāvā valsts aizsardzības mācību ieviest kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem.

Valsts aizsardzības mācība vidusskolās varētu būt viens no obligātajiem izvēles priekšmetiem

Abu ministriju izveidotās darba grupas šobrīd piedāvātais variants paredz valsts aizsardzības mācības ieviešanu divos līmeņos. Pirmkārt, pamatskolā obligātajā mācību saturā valsts aizsardzības tematika būtu integrēta ar tā dēvēto cilvēkdrošību saistītajos mācību priekšmetos, piemēram, sociālajās zinībās, vēsturē, kā arī sportā. Paredzēts, ka pamatskolas līmenī skolēniem tiktu skaidrota teorija bez praktiskas ieroču apguves. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks skaidroja, ka valsts aizsardzības tematiku izglītības saturā 1.-9.klasei plānots ieviest pakāpeniski četru gadu laikā no 2018.gada.

Otrkārt,iecerētās izmaiņas paredz, ka vidusskolas klasēs valsts aizsardzības mācība kļūtu par vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem, un šajā līmenī jaunieši jau apgūtu praktiskas militāras iemaņas, tostarp, rīkoties ar ieroci. Vidusskolās jauno mācību saturu plānots ieviest, sākot no 2020.-2021.gada.

Paredzēts, ka mācību priekšmeta obligātais saturs balstītos uz četriem komponentiem - "Zināšanas un izpratnes valsts aizsardzībā", "Darbības", "Fizisko spēju attīstības militārajā dienestā" un "Fiziskajām aktivitātēm sociālajā un apkārtējā vidē".

Iepriekšminētie komponenti paredz, ka skolēni apgūtu, piemēram, starptautisko kara likumu prasības un karavīru pienākumus, iepazītu karavīru lomu valsts aizsardzībā un apgūtu nepieciešamās prasmes, tostarp, iemācītos taktiski pareizi pārvarēt šķēršļus, iegūt uguni un izvairīties no mīnām. Tāpat jauniešiem būtu jāapgūst šaušana ar triecienšauteni un individuālās lauka kaujas iemaņas, jāpilnveido sava fiziskā kondīcija un jāapgūst vēl daudzas citas prasmes.

5.aprīlī par plānotajām izmaiņām notika diskusijas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kurā bez Catlaka piedalījās arī Aizsardzības ministrijas vadība.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis argumentēja, ka valsts aizsardzības mācība nepieciešama, lai katrs no Latvijas iedzīvotājiem zinātu, kā rīkoties krīzes gadījumā, turklāt Latvijā ir jāvirzās uz visaptverošu valsts aizsardzības izpratni. "Mēs rosinām mainīt domāšanas paradigmu par valsts aizsardzību no priekšstata, ka karotājs tikai karavīrs ar ieroci rokās un sabiedroto spēku atbalstu, uz pārliecību, ka ikviens šīs valsts patriots var dot nenovērtējamu ieguldījumu valsts aizsardzībā," uzsvēra ministrs.

"Rosinām valsts aizsardzības mācības ieviešanu visās Latvijas skolās, sākot no pamatskolas klasēm un beidzot ar vidusskolu, kur jaunieši varētu apgūt sākotnējās militārās iemaņas līdz brīvprātīgai pārbaudījumu nokārtošanai, iegūstot tādā veidā rezerves karavīra statusu līdz ar vidusskolas vai profesionāli tehniskās vidusskolas absolvēšanu," paziņoja ministrs.

Iepriekšminētais nozīmētu, ka, vidusskolēnam apgūstot valsts aizsardzības mācību, jaunietis papildinātu rezerves karavīru rindas. Kā uzsvēra Bergmanis, ar Jaunsardzi šobrīd ir par maz, lai jauniešos ieaudzinātu patriotismu un prasmes valsts aizsardzībai.

Pēc Aizsardzības ministrijas vadības un Catlaka uzklausīšanas deputātu vidū izcēlās diskusijas par to, vai aizsardzības mācība kā atsevišķs priekšmets vidusskolas klasēs ir nepieciešams. Atsevišķi deputāti argumentēja, ka skolēni šobrīd ir noslogoti un tiem ir citas intereses. Tāpat diskusijas raisīja jautājums par atbilstošu pedagogu nodrošināšanu un vai beigās tomēr nevajadzētu Latvijai atgriezties pie obligātā militārā dienesta atjaunošanas.

Lai vidusskolās ieviestu valsts aizsardzības mācību, abām ministrijām ir vēl ļoti daudz darāmā, proti, jāatrisina galvenā problēma - jāsagatavo atbilstoši pedagogi. Catlaks skaidroja, ka rezerves karavīru piesaistīšana par pedagogiem būtu viens no pragmatiskākajiem risinājumiem.

Catlaks skaidroja, ka par piedāvāto valsts aizsardzības mācības modelī abu ministriju domas sakrītot.

Saeimas komisija šodien nekādu lēmumu vēl nepieņēma, jo ekspertu darba grupa gala risinājumu vēl nav sagatavojusi. Turklāt kā izskanēja no deputātiem, jauno izmaiņu ieviešana būs atkarīga no politiskās gribas un pašvaldību attieksmes, ņemot vērā skolu ciešo saistību ar vietējo varu.

Šobrīd 18 izglītības iestādēs no aptuveni 360 vidusskolām brīvprātīgi īsteno valsts aizsardzības mācību kā profesionālās ievirzes mācību priekšmetu, ko papildina nodarbības Jaunsardzē.

Dalies ar šo ziņu