lielvalstis

Eiropas valstis sadarbībā ar Ukrainu izstrādā 12 punktu plānu pilna mēroga kara izbeigšanai, nosakot pamieru pa pašreizējo frontes līniju. Ar šo soli tiek noraidītas Krievijas diktatora Vladimira Putina jaunās prasības ASV par Kijivas kapitulāciju un Ukrainas teritoriju nodošanu apmaiņā pret miera vienošanos, vēsta “Bloomberg”.

NATO ir saskārusies ar nopietnāko tās gaisa telpas pārkāpumu kopš alianses dibināšanas pirms vairāk nekā 75 gadiem, kad 19 Krievijas lidroboti ielidoja Polijas gaisa telpā. Alianses ģenerālsekretārs Marks Rite reakciju uz 10. septembra iebrukumu nosauca par "ļoti veiksmīgu", lai gan Polijas un Nīderlandes iznīcinātāji notrieca tikai 4 dronus. Jau...

NATO jaunākie dati par aizsardzības izdevumiem 2025. gadā liecina, ka visi sabiedrotie pirmo reizi ir sasnieguši mērķi tērēt vismaz 2% no IKP aizsardzībai, izņemot Islandi, kurai nav savu bruņoto spēku. Tas ir vēsturisks notikums, jo vēl tikai pirms gada vairāk nekā desmit valstis šo līmeni nebija sasniegušas.

Vācija un sabiedrotie piegādās Ukrainai militāro palīdzību 500 miljonu dolāru (427 miljonu eiro) vērtībā, izmantojot jauno NATO mehānismu.

Pārskatāmā nākotnē iespējamā Palestīnas valsts atzīšana nemainīs Izraēlas plānus Gazas joslā, tādu viedokli pauž Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietniece Sintija Broka-Kovalevska.

28 valstis, tai skaitā Lielbritānija, Francija, Japāna, Kanāda un Austrālija, pirmdien nākušas klajā ar kopīgu aicinājumu nekavējoties pārtraukt karu Gazas joslā.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs šodien, 17. jūlijā, Londonā plāno parakstīt jaunu līgumu, kas ietvers savstarpējas palīdzības saistības bruņota uzbrukuma gadījumā, kā arī kopīgu rīcību pret citām potenciālām draudu situācijām, ziņo “Bloomberg”. Kā norāda “Politico”, šī būs nozīmīgākā vienošanās starp...

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņojis, ka valsts aizsardzības budžets 2027. gadā sasniegs 64 miljardus eiro – divkāršu apjomu salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tas notiks trīs gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots, vēsta “Politico”.

ASV aptur dažu iepriekš apsolītu ieroču piegādes Ukrainai, pastāvot bažām, ka ASV nav pietiekami daudz šo ieroču, otrdien vēstīja ziņu vietne "Politico" un raidsabiedrība "NBC News".

Pēc tam, kad Lielbritānija NATO samitā Hāgā paziņoja, ka iegādāsies ASV iznīcinātājus, kas spēj nest atomieročus, lai atbalstītu NATO kodolieroču misiju, Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs apliecināja Igaunijas gatavību uzņemt tādas sabiedroto lidmašīnas savā teritorijā, vēsta laikraksts "Postimees".

ASV prezidents Donalds Tramps noraidīs Eiropas aicinājumus pastiprināt sankcijas pret Maskavu, intervijā izdevumam "Politico" pauda Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio.

Vācija, Lielbritānija, Francija un ASV atcēlušas tāldarbības ierobežojumus Ukrainai piegādātajiem ieročiem, raidorganizācijas WDR rīkotajā forumā paziņojis Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Krievijas militārā izlūkošana uzlauzusi tūkstošiem novērošanas kameru gar Ukrainas rietumu robežu, lai izspiegotu un traucētu sabiedroto militārās palīdzības plūsmai uz Ukrainu, raksta “The Guardian”, atsaucoties uz Lielbritānijas izlūkdienestiem.

ASV prezidents Donalds Tramps telefonsarunā ar Eiropas līderiem pirmdien atzinis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nav gatavs izbeigt karu Ukrainā, jo uzskata, ka tajā uzvar, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal" (WJS).

Kamēr ASV valdība turpina meklēt iespējas vienoties ar Putinu, Maskavas izlūkdienestu vadība pievērš arvien lielāku uzmanību konfrontācijai ar diviem galvenajiem pretiniekiem Eiropā — Lielbritāniju un Franciju, tā vienā no pēdējiem rakstiem atklāj Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) eksperti. Tajā analizēts, kāpēc Krievijas izlūkdienesti jau...

Aukstā kara laikā ASV un Padomju Savienība spēja vienoties vismaz par vienu lietu: kodolieroču izplatīšana ir bīstama visiem. Šobrīd, Trampa prezidentūras laikā, šāda pārliecība šķiet vājāka nekā jebkad agrāk. Galvenais iemesls – Trampa draudzīgā attieksme pret Krieviju un nicinošā izturēšanās pret NATO, raksta “Financial Times”.

Saskaņā ar priekšlikumiem par miera uzturēšanas kontingenta nosūtīšanu uz Ukrainu, ko apspriež potenciālā koalīcija, Lielbritānijas iznīcinātāji ir gatavi nodrošināt karaspēka atbalstu no gaisa. Kā raksta “The Telegraph”, ceturtdienas sanāksmē tikusi apspriesta Lielbritānijas iznīcinātāju nosūtīšana uz Ukrainu.

Kremļa amatpersonas izplata dezinformācijas naratīvus, kas ir līdzīgi tiem, kurus Krievija izmantoja, lai attaisnotu savu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kremļa mērķis ir radīt informatīvo vidi, kas varētu attaisnot iespējamās agresijas pret NATO valstīm, tostarp Somiju un Baltijas valstīm, savā jaunākajā ziņojumā vēsta ASV bāzētā domnīca Kara...

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir paziņojis par plāniem apspriest ar Eiropas partneriem iespēju paplašināt Francijas kodolaizsardzību uz citām valstīm. Kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES Francija ir kļuvusi par vienīgo kodolvalsti blokā. "Kyiv Post" apkopojis Eiropas preses veikto analīzi par šī priekšlikuma plusiem un mīnusiem.

No 10. līdz 13. martam Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns atrodas darba vizītē Francijā, lai apmeklētu “Parīzes aizsardzības un stratēģijas forumu”, kā arī piedalītos sabiedroto valstu bruņoto spēku komandieru sanāksmē. Kā atklāj komandieris šīrīta “Rīta panorāmā”, tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu bija...

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien paziņoja, ka apspriedīsies ar Eiropas sabiedrotajiem par ideju izmantot Francijas kodolieročus, lai aizsargātu kontinentu no Krievijas draudiem.

Britu tabloīds "Daily Mail" trešdien ziņo, ka ASV tomēr ierobežojušas izlūkdatu nodošanu Ukrainai, proti, aizliegušas Lielbritānijai nodot Kijivai no Vašingtonas saņemto informāciju.

Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar piecu punktu plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai pēc tam, kad Vašingtona apturēja palīdzības sniegšanu.

Aizrit jau trešais gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un aizvadītā gada laikā vērojama eskalācija, okupantiem kļūstot vēl agresīvākiem, jo īpaši pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Krievijas okupācijas spēki, lai arī lēni un ar lieliem zaudējumiem, tomēr spēj nodrošināt virzību dziļāk Ukrainas teritorijā no austrumiem. Tikmēr...

Trešdien Parīzes sarunu otrajā raundā Eiropas Savienības (ES) līderi vienojušies, ka martā panāks ES līmeņa lēmumu par militārās palīdzības atbalsta palielināšanu Ukrainai un Eiropas aizsardzības finansējuma un militārās industrijas jaudu pieaugumu.

Pagājušajā nedēļā notikusī Minhenes Drošības konference iezīmēja jaunu ceļu Eiropas un ASV sadarbībā attiecībā uz drošības jautājumiem, NATO nākotni un atbalstu Ukrainai. ASV viceprezidenta Dž. D. Vensa (JD Vance) uzstāšanās un paziņojumi par iespējamo Eiropas izslēgšanu no miera sarunām ar Krieviju izraisīja diplomātisku vētru, savukārt Ukrainas...

ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs dubultot Krievijai noteiktās sankcijas, lai piespiestu Maskavu izbeigt karu pret Ukrainu, intervijā laikrakstam "New York Post" sacīja Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs.

Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī paziņoja, ka pirmie franču iznīcinātāji "Mirage 2000" ir ieradušies Ukrainā. Ukrainas piloti, kuri vairākus mēnešus apmācīti Francijā, tagad piedalīsies Ukrainas gaisa telpas aizsardzībā. Lekornī nenorādīja, cik daudz lidmašīnu ir piegādātas.

Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā būs jārisina nopietnas dilemmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Francija sarīkojusi slepenas militārās mācības, gatavojoties iespējamai karaspēka izvietošanai Ukrainā, trešdien ziņoja tīmekļa vietne "Intelligence Online".

Aptuveni 30 000 bezpilota lidaparātu tiks nosūtīti Ukrainai pēc tam, kad starptautiskā dronu koalīcija, ko kopīgi vada Apvienotā Karaliste un Latvija, noslēdza līgumus gandrīz 54 miljonu eiro vērtībā. Zīmīgi, ka teju pusi, jeb 12 000 dronus 17 miljonu eiro vērtībā piegādās divi Latvijas komersanti. Par šo nozīmīgo notikumu Aizsardzības ministrs...

ASV Kongress ir pieņēmis 2025. gada aizsardzības budžetu apmēram 895 miljardu ASV dolāru apjomā pēc nedēļām ilgām sarunām starp republikāņiem un demokrātiem.

Ceturtdien, 12. decembrī, Francijas prezidents Emanuels Makrons apmeklēs Varšavu, lai pārrunātu miera uzturēšanas misijas iespējas Ukrainā. Šī misija kalpotu Ukrainas suverenitātes aizsardzībai, ja tiktu noslēgts miera līgums ar Krieviju, vēsta "UNIAN".

Karam Ukrainā pārejot jaunā eskalācijas fāzē, ir atsākušās diskusijas par Rietumu karavīru un privāto aizsardzības kompāniju personāla nosūtīšanu uz Ukrainu, raksta laikraksts “Le Monde”, atsaucoties uz saviem avotiem.

Virkne Eiropas un ASV augsta ranga bijušie politiķi, militārpersonas, pētniecības iestāžu un domnīcu pārstāvji nākuši klajā ar atklātu vēstuli, aicinot izveidot starptautisku Eiropas un Kanādas valstu koalīciju, kas varētu turpināt nodrošināt efektīvu Ukrainas atbalstu tās cīņa pret Krievijas agresiju, kā arī pasargāt no iespējamās agresijas citas...

ASV nav pārsteigtas, ka Krievija atjauninājusi savu kodoldoktrīnu, jo par to tika signalizēts jau iepriekšējās nedēļās, taču nav pazīmju, ka Krievija plāno to pielietot pret Ukrainu, preses brīfingā pauda Pentagona preses sekretāra vietniece Sabrina Singha.

ASV jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps trešdien sarunā ar laikrakstu "New York Post" pastāstīja, ka, tiekoties Baltā nama Ovālajā kabinetā ar prezidentu Džo Baidenu, runājuši par karu Ukrainā un situāciju Tuvajos Austrumos.

Polija cenšas izveidot aliansi ar Apvienoto Karalisti, lai nepieļautu Ukrainas "nodevību" brīdī, kad Donalds Tramps atkal ieņemtu Baltā nama vadītāja krēslu, raksta “The Times”.

Līdz ar Donalda Trampa uzvaru 2024. gada vēlēšanās, kļūstot par 47. ASV prezidentu, rodas neparedzamības sajūta, domājot par to, kā viņa otrā prezidentūra ietekmēs drošības situāciju Eiropā un pasaulē. Vienlaikus ir skaidrs, ka gaidāmas lielas pārmaiņas. “Sargs.lv” aptaujātie eksperti – Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un...