"Sargs.lv" skaidro: kādi ir Minhenes drošības konferences galvenie secinājumi un kas jāņem vērā Eiropai

NATO un Eiropas drošība: vai beidzies ASV drošības garantiju laikmets?

Vēsturiski NATO veidoja Eiropas drošības pamatu, nodrošinot ASV militāro klātbūtni un atturēšanas spēku pret Krievijas draudiem. Tomēr šīs sistēmas nākotne tagad šķiet neskaidra. ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets (Pete Hegseth) aicināja Eiropas valstis uzņemties lielāku atbildību un paaugstināt aizsardzības budžetus līdz vismaz 3% no IKP. Viņš norādīja, ka ASV nevar būt “vienīgais donors” Ukrainas aizsardzībai un ka Eiropai ir jāuzņemas “lielākais finansējuma slogs”.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) reaģēja ar paziņojumu, ka ES aktivizēs fiskālās disciplīnas izņēmumu aizsardzības izdevumiem, lai valstis varētu palielināt savus militāros budžetus. “Kad runa ir par Eiropas drošību, Eiropai ir jādara vairāk,” viņa uzsvēra.

Tikmēr NATO jaunais ģenerālsekretārs Marks Rite (Mark Rutte) paziņoja, ka Ukrainas dalība NATO nav izslēgta kā daļa no miera sarunām ar Krieviju, lai gan ASV amatpersonas iepriekš norādīja, ka tas varētu būt daļa no kompromisa ar Maskavu.

ASV un Krievijas sarunas par miera līgumu

Viens no konferences lielākajiem satricinājumiem bija paziņojums, ka ASV un Krievija plāno sarunas Saūda Arābijā par iespējamu miera līgumu Ukrainai – bez Ukrainas un Eiropas līdzdalības.

Šīs sarunas, ko vadīs ASV valsts sekretārs Marko Rubio un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, tiek uztvertas kā pirmā reālā iespēja diplomātiskam risinājumam kopš kara sākuma 2022. gadā. Tomēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka viņa valsts neatzīs nekādu vienošanos, kas tiktu noslēgta bez tās līdzdalības.

Image

ASV viceprezidents gan norādīja, ka ASV mērķis ir “reālistisks risinājums”, nevis ideālistiskas cerības par Ukrainas uzvaru. Viņa uzstāšanās tika asi kritizēta Eiropas līderu vidū, jo viņš vairāk uzbruka Eiropas vērtībām un iekšējām politikām, nekā sniedza konkrētu redzējumu par ASV atbalstu Ukrainai.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds pēc Minhenes drošības konferences apmeklējuma intervijā ar portālu “Sargs.lv” uzsver, ka pēc trīs gadu ilgas cīņas visi vēlas mieru, un ukraiņi ir tie, kas to vēlas visvairāk.

Pieaugošā plaisa starp Eiropu un ASV

Vensa runa tika uzskatīta par tiešu uzbrukumu Eiropas identitātei un pašpietiekamībai, un tā tikai palielināja satraukumu par Eiropas un ASV attiecību nākotni. Viņš apgalvoja, ka lielākais drauds Eiropai nav Krievija vai Ķīna, bet gan tās pašas “vērtību noriets”.

“Es visvairāk baidos no tā, ka Eiropa atkāpjas no savām pamatvērtībām, vērtībām, kas mūs vieno ar ASV,” sacīja Venss. Viņa runa, kurā viņš apgalvoja, ka Eiropa nedara pietiekami daudz, lai aizsargātu vārda brīvību un demokrātiju, izraisīja saltu reakciju no Eiropas politiķiem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons reaģēja, sakot, ka Eiropai ir pienācis laiks veidot neatkarīgu stratēģiju un pārtraukt paļauties uz ASV. Vācijas kanclera amata kandidāts Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) piebilda: “Eiropai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par globālu spēku, taču mums ir jāuzņemas vadība.”

Minhenes konferencē bija jūtams arī pieaugošais ekonomiskais spriedze starp ASV un Eiropu. Donalds Tramps paziņoja par 25% muitas tarifu noteikšanu tēraudam un alumīnijam no Eiropas.

Eiropas līderi izteica bažas, ka šī protekcionisma politika vēl vairāk vājinās transatlantiskās attiecības un piespiedīs Eiropu ciešāk sadarboties ar Ķīnu. Šajā kontekstā Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji (Wang Yi) konferencē uzsvēra, ka Ķīna ir gatava stiprināt attiecības ar Eiropu un piedāvāt alternatīvu ASV ietekmei.

Highlights from my @CNN interview with @IsaCNN from #MSC2025:

✅ Threats from outside, from Russia, are existential threats to all of us.
✅ We have shared values with America. Europe puts an emphasis on our information space and interference from Russia.
✅ Putin is encouraged… pic.twitter.com/prcdIRHWSm

— Andris Spruds (@AndrisSpruds) February 15, 2025

Minhenes konference skaidri parādījusi, ka Eiropa atrodas pagrieziena punktā, kurā tai pašai ir jāspēj rūpēties par savu drošību. “Eiropai ir jāieņem aktīvāka un drosmīgāka pozīcija aizsardzības nodrošināšanā. Mums jāpalielina aizsardzības izdevumi, jāstiprina mūsu spējas un gatavība rīkoties. Tāpat mums jāturpina uzturēt un veicināt spēcīgu transatlantisko saikni, lai NATO būtu vienotāka un vēl spējīgāka. Lai panāktu mieru Ukrainā, mums jārīkojas no spēka pozīcijām un jāturpina visa veida militārs un finanšu atbalsts. Viss, kas attiecas uz Ukrainu, jāizlemj ar Ukrainas piekrišanu,” pēc konferences secina aizsardzības ministrs Andris Sprūds.