NATO jaunākie dati par aizsardzības izdevumiem 2025. gadā liecina, ka visi sabiedrotie pirmo reizi ir sasnieguši mērķi tērēt vismaz 2% no IKP aizsardzībai, izņemot Islandi, kurai nav savu bruņoto spēku. Tas ir vēsturisks notikums, jo vēl tikai pirms gada vairāk nekā desmit valstis šo līmeni nebija sasniegušas.
Latvija šajā kopējā bildē ieņem īpaši nozīmīgu vietu – 2025. gadā aizsardzībai tiek novirzīti 3,73% no IKP, kas ir trešais augstākais rādītājs NATO pēc Polijas (4,48%) un Lietuvas (4,00%). Igaunija ir ceturtā ar 3,38%. Baltijas valstis tādējādi nostiprina savu statusu kā starp līderēm ieguldījumos aizsardzībā, rēķinot pēc ekonomikas lieluma.
Svarīgs aspekts ir ne tikai kopējais tēriņu apjoms, bet arī to struktūra. NATO nosaka, ka vismaz piektā daļa no budžeta jānovirza ekipējumam un ar to saistītajai attīstībai. 2025. gadā šo kritēriju izpilda visas dalībvalstis, izņemot Beļģiju, un Latvija ir ieguldījusi 35,5%, ierindojoties devītajā vietā.
Vienlaikus pieaug arī kopējie NATO izdevumi. Ja 2023. gadā Eiropas valstis un Kanāda aizsardzībai tērēja 407 miljardus ASV dolāru, tad 2024. gadā tie bija 482 miljardi, bet 2025. gadā jau vairāk nekā 559 miljardi. Kopējie NATO tēriņi šogad tuvojas 1,4 triljoniem ASV dolāru.
Lai gan Eiropas ieguldījumi turpina pieaugt, lielāko daļu NATO aizsardzības tēriņu joprojām sedz Amerikas Savienotās Valstis. 2025. gadā ASV daļa sasniedz aptuveni 845 miljardus dolāru jeb 60,2% no kopējā NATO aizsardzības rēķina, kamēr Eiropas sabiedrotie un Kanāda kopā veido 559 miljardus jeb 39,8%. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Eiropas īpatsvars ir audzis, taču transatlantiskajā sadalījumā ASV paliek galvenais finansiālais balsts.
Jau ziņots, ka Hāgas samitā 25. jūnijā Ziemeļatlantijas padome pieņēma īsu, bet stratēģiski nozīmīgu deklarāciju, kurā NATO dalībvalstis apņēmās līdz 2035. gadam novirzīt aizsardzībai un drošībai vismaz 5% no IKP. Šī vienošanās ietver divus galvenos blokus - vismaz 3,5% IKP jāatvēl klasiskajām aizsardzības vajadzībām atbilstoši NATO definīcijai un spēju mērķiem, bet līdz 1,5% – plašākai drošības stiprināšanai, tostarp infrastruktūras aizsardzībai, civilajai gatavībai un rūpniecības kapacitātes veidošanai.
