Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs šodien, 17. jūlijā, Londonā plāno parakstīt jaunu līgumu, kas ietvers savstarpējas palīdzības saistības bruņota uzbrukuma gadījumā, kā arī kopīgu rīcību pret citām potenciālām draudu situācijām, ziņo “Bloomberg”. Kā norāda “Politico”, šī būs nozīmīgākā vienošanās starp Lielbritāniju un Vāciju kopš Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā.
Augsta ranga Vācijas amatpersona norāda, ka savstarpējās aizsardzības saistības ir atbilde gan uz pieaugošo Krievijas agresiju, gan uz Eiropas sabiedroto bažām par ASV apņēmību NATO ietvaros. Tomēr līgums neaizvietos NATO pamatprincipu par kolektīvo aizsardzību, kas noteikts 5. pantā, uzsvēra amatpersona.
Pēc “Bloomberg” teiktā, aizsardzības aspekts ir īpaši nozīmīgs Vācijai, jo Lielbritānija – līdzās Francijai – ir viena no divām kodolvalstīm Eiropā, kamēr Vācijai nav pašai savu kodolieroču. Taču, kā norāda amatpersona, jaunajā līgumā kodolieroči netiek tieši pieminēti.
Saskaņā ar Stārmera biroja paziņojumu, Stārmers un Mercs vienosies arī par jaunas tālas darbības raķešu sistēmas izstrādi nākamās desmitgades laikā – tā saukto “Deep Precision Strike” sistēmu.
“Tās darbības rādiuss pārsniegs 2000 kilometrus, un tas veicinās Lielbritānijas un Eiropas aizsardzības industrijas attīstību, pateicoties ievērojamiem rūpnieciskiem ieguldījumiem,” raksta medijs.
Līgums ietver arī pasākumus, kas attiecas uz tirdzniecību, transportu un nelegālo migrāciju, kā daļu no centieniem mazināt “Brexit” negatīvās sekas. Sagaidāms, ka vienošanās ietvaros Vācija apņemsies padarīt par nelikumīgu nelegālās migrācijas atbalstīšanu uz Lielbritāniju, un attiecīgie likuma grozījumi tiks pieņemti līdz šī gada beigām.
Iepriekš tika ziņots, ka Francija un Lielbritānija palielina kopējo miera uzturēšanas spēku skaitu līdz 50 tūkstošiem karavīru. Šīs vienības varētu tikt nosūtītas uz Ukrainu pēc pamiera noslēgšanas.
Tāpat Francija un Lielbritānija plāno ciešāku koordināciju kodoljomā. Šie kodolatturēšanas spēki varētu tikt vērsti pret kopīgu pretinieku.
Papildus tam Francija piešķirs 6,5 miljardus eiro papildu aizsardzības izdevumiem nākamo divu gadu laikā.
