Polija pastiprinājusi policijas, robežsardzes un militāro vienību klātbūtni valsts ziemeļaustrumos pēc izlūkdienestu brīdinājumiem, ka iespējamas diversijas vai bruņotu personu mēģinājumi iekļūt valstī no Kaļiņingradas apgabala. Policijas koordinētajā operācijā iesaistītas arī pretterorisma vienības. Polijas valdība apstiprinājusi GROM karavīru dalību.
Par operāciju 2. novembrī intervijā RMF FM paziņoja Polijas policijas galvenais komandants Mareks Borons. Darbības notiek Varmijas-Mazūrijas un Podlases vojevodistēs, sadarbojoties policijai, armijai, robežsardzei un specdienestiem. Policijas galvenajā pārvaldē Varšavā izveidots koordinācijas štābs, savukārt reģionālajā līmenī iesaistītas abu vojevodistu policijas pārvaldes. Papildu policisti uz ziemeļaustrumiem pārvietoti arī no citām valsts daļām. Borons pasākumus raksturoja kā preventīvus: uzdevums ir aizsargāt iedzīvotājus, iestādes un citus apdraudētus objektus.
RMF24 vēstīja, ka jau iepriekšējā nedēļā brīdinājumus Polijas varasiestādēm nodevis Militārās izlūkošanas dienests (SWW) un sabiedroto dienesti. Viens no aprakstītajiem scenārijiem ir robežas pārkāpšana bruņotās grupās. Borons apstiprināja, ka policija izmanto arī ārvalstu dienestu informāciju, taču konkrētus izlūkošanas datus neatklāja. Par operācijas pamatu viņš nosauca diversiju un sabotāžas draudus un austrumu specdienestu darbību.
Premjers Donalds Tusks 3. novembrī pirms valdības sēdes paziņoja, ka naktī robežsargi fiksējuši aizdomīgu kustību Polijas-Krievijas pierobežā. Ziņojums saņemts neilgi pēc pusnakts; tajā minētas personas ar lukturīšiem. Uz notikuma vietu ātri nosūtīti papildu spēki. Tusks sacīja, ka izdevies novērst iespējamu provokāciju, vienlaikus piebilstot, ka nevar droši apstiprināt, vai novērotajām personām tiešām bijis šāds nodoms. Šis precizējums neļauj nakts notikumu pasniegt kā apstiprinātu bruņotu iebrukumu vai diversantu aizturēšanu.
Pēc Tuska teiktā, precizētie brīdinājumi attiekušies uz novembra pirmo pusi. Par iespējamu eskalāciju viņu vizītes laikā Polijā brīdinājis arī NATO spēku augstākais komandieris Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs. Premjers uzsvēra, ka Krievijas radītā spriedze var turpināties un dienestiem jābūt gataviem novērst provokācijas gan uz robežas, gan valsts iekšienē.
Plašāki gatavības pasākumi sākti vēl pirms operācijas publiskošanas. Kā vēstīja “Notes from Poland”, policijas komandiera vietnieks Tomašs Mičulka 29. oktobrī noteica pilnu gatavību laikposmam no 2. līdz 8. novembrim. Rīkojumu daļa komentētāju saistīja ar krīzi ap Polijas Konstitucionālo tiesu, taču policija šo saistību noliedza, norādot uz sabotāžas un diversiju draudiem.
GROM klātbūtne piesaistījusi īpašu uzmanību, tomēr armijas publiskajā komunikācijā uzsvērts arī mācību raksturs. Speciālo uzdevumu spēku komponenta pavēlniecības pārstāvis pulkvežleitnants Mariušs Lapeta 3. novembrī laikrakstam “Fakt” sacīja, ka reģionā notiek regulāras mācības, kurās piedalās vairākas speciālo uzdevumu vienības. Viņš aicināja no šo spēku klātbūtnes neizdarīt tālejošus secinājumus par ārkārtējiem notikumiem. Tādēļ jāņem vērā abi publiskie skaidrojumi: valdība ziņo par paaugstinātu gatavību pret provokācijām, bet militārā pavēlniecība akcentē vienību sagatavošanu un mācības.
Polijas Radio papildus GROM minējis arī vienības NIL un AGAT. Pavēlniecības paziņojumā par mācībām Varmijas-Mazūrijas vojevodistē norādīta sadarbība ar citām armijas vienībām un policiju. Iedzīvotāji brīdināti, ka darbības var notikt dienā un naktī un tajās iespējama aviācijas izmantošana. Pavēlniecība aicinājusi netuvoties mācību vietām un nepublicēt karavīru, tehnikas vai darbības rajonu foto un video. Šāds paziņojums izskaidro iespējamo militārās aktivitātes pieaugumu, neatklājot konkrētu vienību operatīvos uzdevumus.
Operācija turpinājās arī 4. novembrī. Reģionālais medijs “Twój Kurier Olsztyński”, atsaucoties uz policijas pārvaldes paziņojumu, ziņoja par papildu spēkiem pierobežas apriņķos un pastiprinātām patruļām un pārbaudēm. Uzmanība pievērsta satiksmes ceļiem un vietām pie sabiedrības drošībai nozīmīgiem objektiem. Policija uzsvērusi preventīvo raksturu un norādījusi, ka lielākam patruļu skaitam nevajadzētu traucēt iedzīvotāju ikdienu.
Atsevišķi Polijas mediji ziņo arī par iespējamo draudu izcelsmi. “Radio Olsztyn” 3. novembrī, atsaucoties uz Polijas Radio neoficiāli iegūtu informāciju, vēstīja, ka dienestu uzmanību pievērsušas ziņas par ar grupējumu “Melnie rusi” saistītu personu klātbūtni Kaļiņingradas apgabalā. Šis grupējums sevi pieteicis ar draudiem NATO valstīm. Taču ziņa par tā dalībnieku pārvietošanos nav publiski pamatota ar nosauktām aizturētām personām vai citiem neatkarīgi pārbaudāmiem pierādījumiem, un Polijas valdības paziņojumā grupējums nav identificēts kā konkrētās nakts notikuma organizators.
Latvijā “Melnie rusi” kļuva pazīstami pēc incidenta naktī no 5. uz 6. oktobri uz robežas ar Baltkrieviju. Kā ziņoja Latvijas Televīzija un LSM.lv, maskās tērpti bruņoti cilvēki mēģināja Latvijā ievirzīt aptuveni 20 migrantus un vēlāk sabojāja robežas infrastruktūru. Grupējums publiski uzņēmās atbildību par notikušo. Valsts drošības dienests 9. oktobrī sāka kriminālprocesu par noziedzīgas organizācijas izveidošanu sevišķi smagu noziegumu izdarīšanai pret mieru, Latviju un Ukrainu. Grupējuma pašpasludinātā atbildība tomēr nav pielīdzināma izmeklēšanā pierādītai dalībai incidentā.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts LTV grupējuma publisko darbību vērtēja kā informācijas operāciju. Baltkrievu militārais žurnālists Dmitrijs Halko pieļāva, ka tā ir piesegstruktūra, uz kuru varētu novelt atbildību par provokācijām. Šajā vērtējumā grupējuma nosaukums kalpotu pasūtītāju slēpšanai un sabiedrības iebiedēšanai - pat ja konkrētās darbības organizētu valsts dienesti.
Citu iespējamu operācijas priekšvēstures elementu aprakstīja portāls “Onet”. Atsaucoties uz anonīmiem avotiem, tas ziņoja, ka Polijas dienestu uzmanību pievērsusi arī iespējama Baltkrievijas KGB vervēšanas kampaņa lietotnē “Telegram”. Publikācijā pārstāstīti neatkarīgā Baltkrievijas medija “Naša Ņiva” atklājumi par vieglas peļņas piedāvājumiem Baltkrievijas diasporas čatos Polijā un Lietuvā. Sākotnēji piedāvāts izvietot skrejlapas par atlīdzību, bet vēlāk - fotografēt norādītus objektus un veikt citus uzdevumus.
Aprakstītajām skrejlapām bijis vēstījums par rīcību okupācijas gadījumā; par turpmākiem uzdevumiem solīti 150 līdz 1400 eiro. “Onet” anonīmais avots armijā šo informāciju nosauca par vienu no signāliem preventīvu pasākumu sākšanai. Tas ir medija avota skaidrojums, kas vēl nepierāda tiešu saikni starp vervēšanas piedāvājumiem, personām ar lukturīšiem un bruņotu grupu iespējamo robežas šķērsošanu. Publiskie avoti pašlaik apraksta vairākus draudu scenārijus, kuru savstarpējās saiknes nav pilnībā atklātas.
Polijas paaugstinātā gatavība seko ilgākai Krievijas sabotāžas kampaņai Eiropā. Starptautiskā Pretterorisma centra (ICCT) pētnieku 2026. gada 23. februārī publicētajā analīzē apkopots 151 ar Krievijas darbību saistīts incidents laikposmā no 2022. gada februāra līdz 2026. gada februārim. No tiem 31 reģistrēts Polijā - vairāk nekā jebkurā citā šā datu kopuma valstī. Šie skaitļi raksturo pētījumā identificētos gadījumus, nevis visus iespējamos noziegumus vai visu Eiropas dienestu izmeklēšanu rezultātus.
Pētnieki uzsvēra, ka aptuveni 95 procentiem analizēto izpildītāju nebija formālas piederības Krievijas izlūkdienestiem. Biežākais motīvs bija samaksa, un sākotnēji vienkāršus uzdevumus varēja nomainīt bīstamāki. Daudzi noziegumi veikti grupās. Šāda prakse sarežģī pasūtītāju identificēšanu un parāda, kādēļ aizdomīgu darbību agrīnai atklāšanai vajadzīgas arī policijas un pretizlūkošanas spējas.
Vienlaikus Polija attīsta ilgtermiņa robežas aizsardzības infrastruktūru programmā “Austrumu vairogs” (“Tarcza Wschód”). Polijas Aizsardzības ministrija to raksturo kā inženiertehnisko šķēršļu, nocietinājumu, novērošanas, sakaru un pretdronu risinājumu kopumu, ko īsteno sadarbībā ar sabiedrotajiem, tostarp Baltijas aizsardzības līniju veidojošajām valstīm. Šīs infrastruktūras izbūve ir ilgtermiņa atturēšanas un aizsardzības pasākums; pašreizējā policijas koordinētā operācija savukārt ir reakcija uz konkrētākiem izlūkdienestu brīdinājumiem.
Baltijas valstīm Polijas ziemeļaustrumu drošība ir īpaši svarīga Suvalku koridora dēļ. Polijas un Lietuvas robežas rajons nodrošina Baltijas valstu sauszemes savienojumu ar pārējo NATO teritoriju, vienlaikus atdalot Baltkrieviju no Kaļiņingradas apgabala. Tādēļ vietēji robežincidenti, satiksmes infrastruktūras apdraudējumi un pret sabiedrību vērsti iebiedēšanas vēstījumi šajā reģionā iegūst plašāku nozīmi.
Iedzīvotājus dienesti aicina ziņot par aizdomīgu dzelzceļa infrastruktūras, transporta mezglu un citu nozīmīgu objektu novērošanu vai nepamatotu dronu izmantošanu to tuvumā. Reģionālā radiostacija “Radio 5” norādīja, ka papildu nosūtīto policistu skaits un operācijas ilgums nav publiskots. Arī līdz 4. novembrim pārbaudītajos paziņojumos nav atklāts konkrēts novērstas diversijas plāns vai bruņotas grupas aizturēšana. Publiski apstiprināts ir spēku pastiprinājums un preventīva starpinstitūciju darbība; iespējamo organizatoru un novēroto personu nodomi pagaidām paliek neatklāti.
