Krievijas militārā izlūkošana uzlauzusi tūkstošiem novērošanas kameru gar Ukrainas rietumu robežu, lai izspiegotu un traucētu sabiedroto militārās palīdzības plūsmai uz Ukrainu, raksta “The Guardian”, atsaucoties uz Lielbritānijas izlūkdienestiem.
Saskaņā ar ziņojumu, Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) vienība ar numuru 26165 izmantojusi dažādus kiberuzbrukumu paņēmienus pret organizācijām, kas sniedz palīdzību Ukrainai. Tiek ziņots par pikšķerēšanas e-pastiem ar pornogrāfiju un viltotu profesionāla rakstura informāciju, kā arī par paroļu zagšanu, lai piekļūtu iekšējām sistēmām.
Lielākā daļa uzlauzto videokameru atradās stratēģiski nozīmīgās vietās – pie robežšķērsošanas punktiem, dzelzceļa stacijām un militārajiem objektiem. Tiek lēsts, ka Krievija ieguvusi piekļuvi aptuveni 10 000 novērošanas kamerām, no kurām 80% atradās Ukrainā, bet pārējās – Rumānijā (10%), Polijā (4%), Ungārijā (2,8%) un Slovākijā (1,7%). Par pārējo kameru atrašanās vietām informācija nav publiski pieejama.
Šī piekļuve ļāvusi Krievijai reāllaikā sekot līdzi transporta pārvietošanās maršrutiem un iespējams – traucēt piegāžu ķēdēm. Uzbrukumos izmantotas arī likumīgas infrastruktūras, piemēram, pašvaldību satiksmes kameras.
Krievijas hakeri neaprobežojās ar kameru uzlaušanu. Viņi arī centās iegūt sensitīvu informāciju par kravu nosūtīšanas laikiem, dzelzceļa grafikiem un kravas dokumentiem. Vismaz vienā gadījumā uzbrucēji izmantojuši tā saukto "balss pikšķerēšanu" – zvanot un izliekoties par IT darbiniekiem, lai piekļūtu augsta līmeņa kontiem.
Pikšķerēšanas kampaņās izmantotas dažādas tēmas – no profesionālām līdz pornogrāfiskām. Vēstules bieži tika sūtītas no iepriekš uzlauztiem vai bezmaksas e-pasta kontiem, rakstītas saņēmēja dzimtajā valodā un adresētas individuāli, lai palielinātu to ticamību.
Lielbritānijas Nacionālais kiberdrošības centrs aicinājis visus uzņēmumus, kas piedalās palīdzības sniegšanā Ukrainai, nekavējoties pastiprināt aizsardzību pret iespējamiem kiberuzbrukumiem.
Tikmēr Nīderlande apstiprinājusi, ka Krievijas izlūkdienesti mēģinājuši uzlauzt valsts Aizsardzības ministrijas sistēmas. Savukārt Polijas digitālo lietu ministrs Kšištofs Gavkovskis atzinis, ka Polijas kā galvenā palīdzības mezgla statuss padarījis to par prioritāru Krievijas diversiju, kiberuzbrukumu un dezinformācijas mērķi.
