Aizvadītajā nedēļā Ukraina paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa pietuvinātā miljardiera Īlona Maska uzņēmums “SpaceX” ierobežojis “militārā līmeņa” “Starlink” pakalpojumus, tādējādi apgrūtinot Ukrainas dronu misijas un pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību. Šīs sūdzības atkal pievērsa uzmanību atšķirībām starp “Starlink”, kas ir “SpaceX” komerciālais satelītinterneta pakalpojums, un “Starshield”, kas ir Pentagona vajadzībām izstrādāta satelītsakaru militārā sistēma.
Lai gan Ī.Masks ir uzsvēris, ka abas sistēmas ir savstarpēji nošķirtas, daudzos gadījumos tās izmanto vienu un to pašu satelītu tehnoloģisko infrastruktūru.
“Starshield sistēmas pieder, tiek izmantotas un kontrolētas no ASV valdības puses,” aizvadītajā nedēļā sociālajā tīklā “X” rakstīja Ī. Masks, piebilstot, ka jebkādus ātruma vai lietošanas ierobežojumus “Starshield” tīklā nosaka ASV bruņotie spēki vai Savienoto Valstu prezidents.
“Savukārt “Starlink” ir komerciāls produkts, kuru kontrolē “SpaceX”. “Starlink” izmantošana paredzēta tikai civilām vai aizsardzības rakstura vajadzībām, un to nevar izmantot militāro uzbrukuma operāciju veikšanai, jo tas nebūtu piemēroti komerciālam uzņēmumam,” rakstīja Ī. Masks.
Kas ir "Starlink"?
“Starlink” ir galvenais “SpaceX” peļņas avots - satelītinterneta tīkls, ko veido vairāk nekā 11 000 mākslīgo Zemes pavadoņu un kas nodrošina platjoslas internetu lietotāju termināļiem. Šobrīd “Starlink” internetam visā pasaulē ir aptuveni 13 miljoni abonentu, sākot no mājsaimniecībām un ceļotājiem līdz kuģniecības uzņēmumiem un lielākajām aviokompānijām.
Kopš pirmo “Starlink” satelītu palaišanas “SpaceX” ir izveidojis milzīgu zemas Zemes orbītas satelītu konstelāciju, kas aptver lielu daļu planētas. Tā nodrošina ātrāku savienojumu nekā tradicionālie sakaru satelīti, kuri parasti darbojas daudz augstākās orbītās un ievērojami mazākā skaitā.
Kopš pilna mēroga krievijas agresijas sākuma Ukrainā “Starlink” sniegtie interneta pakalpojumi Ukrainas aizstāvjiem devuši būtiskas priekšrocības sakaru jomā, būtiski ietekmējot militāro operāciju raksturu. Tomēr kara gaitā Ī. Masks jau ir ierobežojis “Starlink” izmantošanu noteiktiem Ukrainas militāriem mērķiem, vienlaikus izceļot un piedāvājot “Starshield” kā drošāku alternatīvu, kas tieši paredzēta valdību un militārajām misijām.
Kas ir "Starshield"?
“Starshield” ir “SpaceX” struktūrvienība, kas izstrādā militāros un izlūkošanas satelītu risinājumus Pentagona vajadzībām.
Lai gan “Starshield” funkcijas ir nošķirtas no “Starlink” komerciālā interneta pakalpojuma, robeža starp abām sistēmām ne vienmēr ir skaidra. “Starshield” drošo sakaru pakalpojumi ir nodrošināti ar pastiprinātu datu šifrēšanu un īpaši šiem mērķiem paredzētiem sakaru termināļiem, tomēr lielā mērā arī šie sakari balstās uz plašo “Starlink” satelītu konstelāciju.
Pēc “SpaceX” sniegtās informācijas “Starshield” izmanto “Starlink” tehnoloģijas, inženiertehnisko pieredzi un operacionālo infrastruktūru. Papildus drošiem sakariem militarizētā sistēma var nodrošināt arī Zemes novērošanas iespējas, kā arī sensoru un citu sistēmu integrāciju.
Patlaban lielākais “Starshield” klients ir ASV Aizsardzības departaments jeb Pentagons. Tas iztērējis miljardiem ASV dolāru abu pakalpojumu - gan “Starlink”, gan “Starshield” - iegādei. Pentagons iegādājies arī specializētus “Starshield” satelītus, tostarp sakaru satelītus pretraķešu agrās brīdināšanas misijām un izlūkošanas satelītu konstelāciju ASV Nacionālajam izlūkošanas birojam (NRO).
Tomēr jautājumi par “Starlink” un “Starshield” savstarpējo saikni saglabājušies kopš 2022. gada, kad krievija draudēja Rietumvalstu satelītiem, kas tika izmantoti Ukrainas atbalstam. Tieši 2022. gadā “SpaceX” prezentēja militāro sakaru sistēmu “Starshield”, taču slepenības dēļ precīzās robežas starp abām sistēmām joprojām nav skaidras.
Šīs atšķirības kļuva par strīda objektu šā gada sākumā, kad starp Pentagonu un “SpaceX” izcēlās domstarpības par satelītsakaru pakalpojumu augstajām cenām, ko ASV militārie droni izmantoja konflikta laikā ar Irānu.
“SpaceX” norādīja, ka daļai klientu, kuri savām vajadzībām izmanto “Starlink” termināļus un par tiem maksā aptuveni 5000 ASV dolāru, patiesībā būtu jāizmanto “Starshield” sistēma, kuras cena ir piecas reizes augstāka - aptuveni 25 000 ASV dolāru par termināli.
"SpaceX" pakalpojumu ierobežojumi Ukrainas un ASV politisko nesaskaņu dēļ
Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Serhijs Beskrestnovs paziņoja, ka “SpaceX” ierobežojis Ukrainas izmantoto satelītinterneta termināļu darbību, apgrūtinot ne tikai bezpilota loģistikas operācijas, bet arī Ukrainas pārtvērējdronu darbību, kuru uzdevums ir aizsargāt Ukrainas civiliedzīvotājus no krievu okupantu “Shahed” trieciendronu uzbrukumiem.
Lai gan aizvien nav skaidri zināms, kurš deva rīkojumu ierobežot Ukrainas izmantoto “SpaceX” satelītinterneta pakalpojumu ātrumu, Ī. Masks savā ierakstā sociālās saziņas vietnē “X” norādīja, ka militārā līmeņa sakaru sistēma “Starshield” ir ASV valdības kontrolē un ka “par jebkādiem ātruma vai lietošanas ierobežojumiem lemj ASV bruņotie spēki un galu galā ASV prezidents”.
Pēdējo nedēļu laikā atkal saasinājušās attiecības starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. ASV prezidents publiskos izteikumos par energoresursu cenām kritizējis Ukrainas triecienus krievijas naftas pārstrādes infrastruktūrai, kas ir viens no būtiskākajiem krievijas ekonomikas ienākumu avotiem.
Vēl vairāk, cenšoties mazināt degvielas cenu pieaugumu ASV tirgū, D. Tramps paziņoja par dīzeļdegvielas importa atsākšanu no krievijas, izraisot neapmierinātību Kijivā. Pēc tam viņš paziņoja par tā dēvētā “enerģētiskā pamiera” panākšanu starp Ukrainu un krieviju, kas cita starpā paredzētu atturēšanos no triecieniem pa krievijas naftas pārstrādes infrastruktūru.
Tomēr, neraugoties uz D. Trampa izsludināto pamieru, krievija turpināja masveida uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sistēmai, līdz V. Zelenskis paziņoja, ka Ukraina atsāks triecienus krievijas naftas pārstrādes objektiem.
Mediji ziņo, ka D. Trampa pieeja kara izbeigšanai kārtējo reizi paredz lielāku spiedienu uz Ukrainu nekā uz agresorvalsti krieviju. Cenšoties piespiest Ukrainu piekāpties krievijas prasībām, Vašingtona draudējusi pārtraukt izlūkošanas informācijas sniegšanu, kas palīdz savlaicīgi sagatavoties krievijas ballistisko raķešu uzbrukumiem, kā arī apsvērusi iespējamu PURL programmas ietvaros sniegtā militārā atbalsta ierobežošanu.
Tāpat Ukraina ziņojusi par “SpaceX” sniegto satelītinterneta pakalpojumu ātruma samazināšanu un cita veida politisko spiedienu pret Kijivu.
