Agresorvalsts krievijas bruņotie spēki naktī uz 14. oktobri veica plaša mēroga ballistisko raķešu uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, mērķējot gan uz enerģētikas infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo apbūvi. Zīmīgi, ka jau otro diennakti pēc kārtas Ukrainas bruņotie spēki par krievijas uzbrukumiem nesaņēma agrīno izlūkošanas informāciju par krievijas ballistisko raķešu triecieniem, kas dotu iespēju civiliedzīvotājiem droši patverties. Uzbrukums noticis tikai dažas dienas pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par iespējamu vienošanos starp Ukrainu un krieviju, pieprasot Kijivai atturēties no triecieniem agresorvalsts enerģētikas objektiem.
Saskaņā ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sniegto informāciju, uzbrukumā tika izmantotas 39 ballistiskās raķetes un vairāk nekā 120 trieciendroni un cita veida munīcija. Par vienu no galvenajiem krievu okupantu mērķiem kļuva Kijivas TEC-4 termoelektrostacija, kas ir būtiska galvaspilsētas energoapgādes sistēmas sastāvdaļa.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko ziņoja, ka triecienos cietuši vairāki enerģētikas objekti galvaspilsētā un tās apkārtnē. Pēc uzbrukuma vairākos Kijivas rajonos tika ieviesti ārkārtas elektroapgādes ierobežojumi, un simtiem tūkstošu iedzīvotāju palika bez elektrības.
Kārtējie civiliedzīvotāju upuri
Papildus triecieniem energoinfrastruktūrai krievijas raķetes skāra arī dzīvojamo apbūvi. Viena no raķetēm trāpīja deviņstāvu daudzdzīvokļu ēkai Desņanskas rajonā, izraisot plašu ugunsgrēku.
Pēc Ukrainas amatpersonu sniegtās informācijas, uzbrukumā gāja bojā vismaz trīs cilvēki, bet vairāk nekā 20 tika ievainoti. Starp cietušajiem ir arī bērni. Glābšanas dienesti visu nakti strādāja notikuma vietās, evakuējot iedzīvotājus un likvidējot ugunsgrēku sekas.
Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests ziņoja arī par citu ēku bojājumiem dažādos pilsētas rajonos.
Uzbrukumi “enerģētiskā pamiera” fonā
Agresorvalsts krievijas veiktie triecieni piesaistījuši īpašu uzmanību, jo notikuši neilgi pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par tā saukto enerģētikas pamieru.
Jau vēstīts, ka 11. oktobrī Tramps pauda, ka starp Ukrainu un krieviju esot panākta vienošanās atturēties no uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai. Kijiva sākotnēji norādīja, ka tai nav informācijas par šādu vienošanos, tomēr vēlāk prezidents V. Zelenskis apliecināja gatavību ievērot savstarpēju atteikšanos no triecieniem enerģētikas objektiem, ja arī krievija rīkosies līdzīgi.
Komentējot jaunāko uzbrukumu, V. Zelenskis norādīja, ka krievija demonstrējusi nevēlēšanos ievērot jebkādus ierobežojumus attiecībā uz enerģētikas sektora apšaudi.
Divas naktis bez sabiedroto brīdinājuma
Par būtisku jautājumu kļuvusi arī Ukrainas amatpersonu informācija, ka ne 12., ne 13. oktobra uzbrukumu laikā Ukraina nav saņēmusi tradicionālos agrīnos brīdinājumus no Rietumu partneriem par krievijas ballistisko raķešu palaišanu.
V. Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķetes konstatējušas tikai dažas sekundes pirms to nokrišanas mērķu tuvumā.
Prezidenta biroja padomnieks Dmitro Litvins uzsvēra, ka šāda situācija ir neparasta, jo iepriekš sabiedrotie regulāri nodrošināja Ukrainai savlaicīgus brīdinājumus, kas ļāva aktivizēt aizsardzības pasākumus un brīdināt civiliedzīvotājus.
Spekulācijas par izlūkinformācijas apmaiņu
Jautājums par agrīno brīdinājumu neesamību aktualizējās pēc tam, kad ASV medijs “Axios” ziņoja, ka ASV amatpersonas sarunās ar Ukrainas pārstāvjiem esot brīdinājušas par iespējamu izlūkinformācijas apmaiņas ierobežošanu, ja Ukraina turpinās triecienus krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
ASV prezidents Donalds Tramps publiski noliedza, ka Vašingtona būtu pārtraukusi dalīties ar izlūkošanas informāciju.
"Mēs palīdzam Ukrainai un dalāmies ar izlūkinformāciju," žurnālistiem sacīja D. Tramps.
Vienlaikus Baltā nama jaunā preses sekretāre Keitija Zaharija, atbildot uz jautājumu par izlūkošanas sadarbību ar Ukrainu, norādīja, ka viņai šī informācija vēl ir jānoskaidro.
Līdz šim nav publiski apstiprināts, vai agrīno brīdinājumu neesamība bija tehnisku problēmu, komunikācijas traucējumu vai politiska lēmuma rezultāts.
Turpinās gatavošanās ziemai
krievijas uzbrukumi Ukrainas enerģētikas sistēmai tradicionāli pastiprinās rudens un ziemas periodā. Arī šoreiz triecieni elektrostacijām un energotīklu objektiem sakrīt ar gatavošanos apkures sezonai.
Ukraina uzskata, ka Maskava cenšas atkārtot iepriekšējo gadu taktiku, izdarot spiedienu uz civiliedzīvotājiem, apzināti postot energoinfrastruktūru un radot plašus elektroapgādes traucējumus.
Vienlaikus Ukrainas izlūkdienesti brīdina, ka krievija saglabā spējas veikt jaunus ballistisko raķešu uzbrukumus tuvākajā laikā. Tādēļ Kijiva atkārtoti aicinājusi partnervalstis paātrināt pretgaisa aizsardzības sistēmu un pārtvērējraķešu piegādes.
