Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni trim Krievijas tehnoloģiju uzņēmuma “Yandex” datu centriem 2026. gada 8.-11. oktobrī izraisījuši digitālo pakalpojumu traucējumus un strauju automatizētās interneta datplūsmas kritumu. Sociālajos medijos tas radījis pieņēmumus par Krievijas propagandas botu tīklu darbības apsīkumu un iespējamu ietekmi uz politiskajām diskusijām Eiropā. Tomēr publiski pieejamie dati pagaidām neapstiprina šādu saikni. Tie ļauj vērtēt uzņēmuma infrastruktūras darbības traucējumus un izvirza Latvijas informatīvajai drošībai nozīmīgu jautājumu par to, kādas tehnoloģiskās sistēmas uztur Krievijas informācijas operācijas. "Sargs.lv" skaidro iespējamo saikni starp šīm parādībām.
Ziņas par datu centru bojājumiem pievērsušas uzmanību informācijas operāciju fiziskajam pamatam. Aiz automatizētas satura izplatīšanas atrodas serveri un sakaru infrastruktūra, kuras darbības pārtraukumi var ietekmēt digitālos pakalpojumus. Taču, lai noteiktu, vai konkrēts uzbrukums apturējis arī naidīgu ietekmes operāciju, nepieciešami pierādījumi par tās izmantotajām tehnoloģijām un vadības sistēmām. Šī atšķirība ir izšķiroša, vērtējot apgalvojumus par Krievijas botu klusumu.
Trīs uzbrukumi četrās dienās
“Yandex” 9. oktobrī paziņoja, ka naktī no 7. uz 8. oktobri bezpilota lidaparātu uzbrukumā smagi bojāts uzņēmuma datu centrs Sasovā, Rjazaņas apgabalā. Tā darbība pilnībā apturēta. Savukārt 9. oktobra rītā uzbrukums skāra datu centru Kalugas apgabalā, kur daļa infrastruktūras pārstājusi darboties. Uzņēmums norādīja, ka abās šajās vietās tā darbinieki nav cietuši, bet avārijas dienesti un speciālisti strādā pie seku novēršanas.
11. oktobrī uzņēmums pavēstīja par vēl vienu uzbrukumu, kura rezultātā pilnībā apturēta tā datu centra darbība Vladimiras apgabalā. Kā ziņoja aģentūra “Reuters”, arī šajā objektā cilvēki nebija cietuši, taču daļa “Yandex” pakalpojumu lietotājiem nebija pieejama. Dažu dienu laikā uzbrukumi bija skāruši trīs no uzņēmuma pieciem lielajiem datu centriem.
Šo objektu nozīme sniedzas tālāk par vienas tīmekļvietnes vai lietotnes uzturēšanu. “Yandex” nodrošina interneta meklēšanu un virkni ikdienā izmantotu digitālo pakalpojumu, savukārt tā mākoņdatošanas infrastruktūra apkalpo arī citus uzņēmumus. Tādēļ darbības traucējumi var skart pakalpojumus, kuru lietotāji pat nezina par to atkarību no “Yandex” serveriem.
“Reuters” 8. oktobrī ziņoja, ka Sasovas datu centrā izvietoti desmitiem tūkstošu serveru. Saskaņā ar uzņēmuma 2021. gadā publiskoto informāciju tajā atradās divi no trim “Yandex” superdatoriem, kurus izmanto mākslīgā intelekta modeļa “YandexGPT” attīstīšanai. Uzņēmums nebija apstiprinājis, vai uzbrukumā bojāti arī šie superdatori. To atrašanās vieta pati par sevi nedod pamatu apgalvojumam par to iznīcināšanu.
Uzbrukumi notikuši laikā, kad Krievija vērsusies pret Ukrainas datu centriem un telekomunikāciju infrastruktūru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. oktobrī apstiprināja triecienu Kalugas datu centram un to raksturoja kā atbildi uz Krievijas darbībām. Šāds Ukrainas skaidrojums palīdz izprast uzbrukumu kontekstu, taču to ietekme uz konkrētām Krievijas militārajām vai informatīvajām spējām jāvērtē pēc atsevišķiem pierādījumiem.
Ko rāda automatizētās datplūsmas kritums
Plašu uzmanību izpelnījušies interneta infrastruktūras uzņēmuma “Cloudflare” publiskotie dati par “Yandex” tīklu AS13238. Šis apzīmējums identificē autonomo sistēmu, kas interneta maršrutēšanā pārvalda noteiktus IP adrešu tīklus. “Cloudflare Radar” tajā uzrāda automatizētu HTTP pieprasījumu samazinājumu, kura laiks sakrīt ar ziņām par datu centru darbības apturēšanu.
Tehnoloģiju izdevums “Tom’s Hardware” 11. oktobrī, atsaucoties uz šiem datiem, ziņoja, ka botu pieprasījumu apjoms noslīdējis līdz aptuveni 0,4% no iepriekšējo divu nedēļu maksimālā rādītāja. Tas ir relatīvs pieprasījumu apjoma mērījums konkrētā tīklā un laikposmā. Tas neapzīmē ne pasaulē atlikušo Krievijas botu skaitu, ne apturēto propagandas kontu īpatsvaru.
Savukārt izdevums “Valdrans”, analizējot četru nedēļu “Cloudflare Radar” stundu datus, aprēķināja, ka 11. oktobrī kopējā “Yandex” galvenā tīkla datplūsma bijusi aptuveni par 94% mazāka nekā vidēji 14.-30. septembrī. Analīzē konstatēts arī par cilvēku veiktu klasificēto pieprasījumu kritums un būtisks datplūsmas samazinājums “Yandex Cloud” tīklā AS200350. Tas norāda uz plašākiem darbības traucējumiem. Šis salīdzinājums ar septembra vidējo līmeni un “Tom’s Hardware” minētais salīdzinājums ar maksimumu izmanto atšķirīgus atskaites punktus.
Lai šos skaitļus interpretētu, nepieciešams saprast, ko “Cloudflare” sauc par botu. “Cloudflare Radar” pieprasījumus klasificē pēc pazīmēm, kas ļauj novērtēt, vai darbība, visticamāk, ir automatizēta vai cilvēka veikta. Šī klasifikācija nenosaka pieprasījuma politisko mērķi un neidentificē propagandas izplatītāju.
Automatizētus pieprasījumus rada arī pilnīgi leģitīmas sistēmas. Interneta meklētājprogrammu roboti nepārtraukti apmeklē tīmekļvietnes, lai nolasītu un indeksētu to saturu. Tā darbojas arī “Yandex” meklēšana. Tādēļ viens ticams skaidrojums daļai novērotā krituma ir paša uzņēmuma automatizēto sistēmu, tostarp meklēšanas robotu, darbības traucējumi. Ar publisko grafiku vien nepietiek, lai noteiktu, kādi uzdevumi bijuši visiem samazinājumā ietvertajiem pieprasījumiem.
Jāņem vērā arī novērojumu tvērums. “Cloudflare” HTTP datu kopā redz pieprasījumus, kas sasniedz uzņēmuma apkalpotās tīmekļvietnes, nevis visu interneta datplūsmu vai visas sociālo mediju kontu darbības. Turklāt daļa grafiku vērtību ir normalizēta attiecībā pret izvēlētā perioda maksimumu. Šie dati ir noderīgi traucējumu laika un apmēra novērtēšanai, taču tie nav Krievijas informācijas operāciju kopējās aktivitātes mērījums.
Apgalvojumiem par AfD aktivitātes kritumu trūkst pārbaudāmu datu
Diskusijas par iespējamo politisko ietekmi pastiprināja Čehijas Eiropas Parlamenta deputāta Tomāša Zdehovska 11. oktobrī publicētais ieraksts sociālajā tīklā “X”. Viņš pievērsa uzmanību apgalvojumam par tiešsaistes aktivitātes kritumu ap Vācijas partiju “Alternatīva Vācijai” jeb AfD pēc uzbrukumiem Krievijas datu centriem. Deputāts savu vērtējumu formulēja nosacīti, norādot uz nepieciešamību šo informāciju apstiprināt.
Ierakstam pievienotajā grafikā bija izcelts aktivitātes samazinājums par 30% un 56%. Vācijas vietne “Rohtext”, pārbaudot šo attēlu, norādīja uz trūkstošu sākotnējo datu avotu, kontu sarakstu un iegūšanas metodoloģiju. Nav skaidrs arī tas, ko grafika veidotājs uzskata par aktivitāti. Laika ass sniedzas līdz 15. oktobrim, lai gan attēls izplatīts jau 11. oktobrī, un atsevišķu punktu novietojums rada papildu jautājumus.
“Rohtext” salīdzinājumā ar mākslīgā intelekta sistēmas “Grok” starpniecību iegūtie ierakstu skaita dati par vienādiem 10. un 11. oktobra laika intervāliem uzrādīja kritumu visiem analizētajiem partiju nosaukumiem. AfD tas bija 19,3%, CDU - 17,8%, SPD - 36,8%, bet Zaļajiem - 28,6%. Tomēr šo skaitļu sākotnējā izcelsme nav pilnībā neatkarīgi pārbaudīta, tāpēc tos nevar izmantot kā galīgu pierādījumu par botu darbību vai tās pārtraukšanu.
Arī precīzi saskaitīti ieraksti par kādu partiju vēl neparāda tās atbalstītāju skaitu. Tajos var ietilpt kritika, ziņas un diskusijas. Savukārt kopējās aktivitātes samazinājumu var ietekmēt nedēļas nogale vai ziņu dienaskārtības maiņa. Lai pārbaudītu konkrēta botu tīkla darbības apsīkumu, nepieciešams novērot identificētu kontu uzvedību un pierādīt to saikni ar skarto infrastruktūru.
Krievijas informācijas operācijās izmantoti tūkstošiem kontu
Piesardzība, vērtējot “Yandex” datplūsmas grafikus, nemazina pētnieku dokumentēto Krievijai labvēlīgo informācijas operāciju nozīmi. Pētījumos redzams, kā koordinēti kontu tīkli rada mākslīgu iespaidu par vēstījumu popularitāti un palīdz tos izplatīt ārpus sākotnējās auditorijas.
Pētniecības centrs “Institute for Strategic Dialogue” jeb ISD 2025. gada februārī publicēja analīzi par dezinformācijas tīklu pirms Vācijas Bundestāga vēlēšanām. Pētnieki identificēja vismaz 48 “X” kontus, kuri izplatīja nepatiesus apgalvojumus par politiķiem un ar vēlēšanām saistītiem drošības apdraudējumiem. To saturu koordinēti pastiprināja vairāk nekā 6000 citu kontu.
Atsevišķi ieraksti saņēma simtiem pārpublicējumu ļoti īsā laikā, bet satura noformējumā tika atdarināti BBC, “Deutsche Welle” un “Sky News”. Daļā materiālu izmantoti mākslīgā intelekta radīti vai pārveidoti audio un vizuālie elementi. ISD konstatētās taktikas saistīja ar Krievijai labvēlīgo operāciju “Overload”, kas pazīstama arī kā “Matryoshka”.
Pētnieki secināja, ka gandrīz visa pārpublicēšanas aktivitāte nākusi no botu tīkla, bet organiskā iesaiste bijusi ierobežota. Saturs par Vācijas vēlēšanām tika izplatīts citās valodās, tādēļ ISD kā iespējamu mērķi izcēla starptautiskās auditorijas maldināšanu un faktu pārbaudītāju pārslogošanu. Šis piemērs parāda koordinētu izplatīšanu, taču nesniedz saikni ar oktobrī bojātajiem datu centriem.
Plašāku mērogu raksturo Eiropas Ārējās darbības dienesta jeb EEAS 2026. gada martā publicētais ceturtais ziņojums par ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās draudiem. Tajā analizēti 540 incidenti, kas identificēti 2025. gadā. To īstenošanā iesaistīti aptuveni 10 500 digitālo kanālu, tostarp sociālo mediju konti un tīmekļvietnes. Krievijai piedēvēti 29% analizēto incidentu; 65% palikuši bez nepārprotami noteiktas izcelsmes.
EEAS apraksta informācijas manipulācijas kā daudzslāņainu pakalpojumu industriju, kurā darbības tiek plānotas, finansētas un nodotas apakšuzņēmējiem. Ziņojums rosina pretpasākumus vērst arī pret operāciju uzturēšanai nepieciešamajām ekonomiskajām un tehnoloģiskajām struktūrām.
Datu centra darbības apturēšana negarantē botu tīkla izzušanu
Informācijas operācijas, kas izmanto automatizāciju, ir atkarīgas no skaitļošanas jaudas un savienojumiem. No tehnoloģiskā viedokļa tās var skart tādi paši darbības traucējumi kā citus digitālos pakalpojumus. Tomēr šādas iespējas izvērtēšanai jāzina, kur izvietota kontu vadības programmatūra un kā organizēta tās darbība.
Sociālā medija platformas serveri un programmatūra, kas vada automatizētus kontus, var atrasties pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. Konta darbībai izmantota Krievijas IP adrese arī pati par sevi neatklāj visu tā vadības infrastruktūru. Tādēļ saikne starp tīkla izcelsmes valsti, datu centra atrašanās vietu un politiskās operācijas organizatoru jāpierāda atsevišķi.
Ja operācijas vadības sistēma atrastos bojātā datu centrā, tās darbība varētu tikt traucēta. Savukārt citās vietās izvietoti resursi vai iespēja atjaunot sistēmu no rezerves kopijām varētu mazināt šādu ietekmi. Tie ir iespējamie tehniskie scenāriji, nevis publiski pierādīts skaidrojums konkrētajiem “Yandex” notikumiem. Bez zināšanām par atsevišķu kontu tīklu uzbūvi nav pamata secināt, ka viss Krievijas propagandas aparāts būtu atkarīgs no dažiem datu centriem.
Vienlaikus digitālo pakalpojumu traucējumi var radīt plašas ekonomiskas un organizatoriskas sekas. Ja vienā infrastruktūrā darbojas daudzi uzņēmumi, tās atjaunošanas kavēšanās apgrūtina arī šo klientu darbu. Savukārt skaitļošanas iekārtu iespējamā bojāšana rada atsevišķu jautājumu par aparatūras aizstāšanu. “Yandex” superdatoru gadījumā publiski nav apstiprināts bojājumu apmērs, tāpēc spriest par uzņēmuma mākslīgā intelekta attīstības spēju ilgtermiņa zudumu būtu pāragri.
Latvijas informatīvajai drošībai vajadzīgi dati par konkrētiem kontu tīkliem
Latvijai iespējamā saikne starp Krievijas digitālo infrastruktūru un informācijas operācijām ir būtiska tādēļ, ka pret mūsu valsti vērsta ietekme ir ilgstošs drošības apdraudējums. Drošības iestāžu publiskie pārskati sniedz pierādījumus par šādu darbību mērķiem un izplatīšanas paņēmieniem, lai gan tie neapstiprina to saistību ar oktobra uzbrukumos skartajiem “Yandex” objektiem.
Satversmes aizsardzības birojs 2025. gada darbības pārskatā norāda, ka Krievija informatīvās ietekmes aktivitātes izmantojusi, mēģinot ietekmēt vēlēšanas Eiropā. Ar viltotu sociālo mediju kontu palīdzību atbalstīti Kremlim vēlami kandidāti un nomelnoti politiķi, kuri veicinātu eiropeisku kursu un atbalstu Ukrainai. Birojs arī atzīmē, ka mākslīgā intelekta izmantošana samazina izmaksas satura veidošanai citās valodās un atvieglo tā pielāgošanu mērķauditorijām.
Valsts drošības dienests savā 2025. gada publiskajā pārskatā uzsver, ka Krievija propagandas aktivitātēs pret Eiropas valstīm, tostarp Latviju, turpinājusi ieguldīt apjomīgus resursus. Darbības Latvijā galvenokārt izvērstas interneta vidē, izmantojot sociālos medijus un ziņapmaiņas lietotnes. Nozīmīga loma bijusi “Telegram”, kur izplatīts Krievijas propagandas resursu saturs un attīstīti alternatīvi propagandas kanāli.
VDD apraksta arī ārzemēs bāzētu viltus kontu izmantošanu, lai izplatītu Krievijas agresīvo ārpolitiku attaisnojošus vēstījumus un radītu maldīgu iespaidu par tās atbalstu Latvijas sabiedrībā. Vienlaikus dienesta vērtējumā Kremļa vēstījumu ietekme kopumā saglabājusies ierobežota. Krievijai 2025. gadā nav izdevies ar kara propagandu destabilizēt Latvijas iekšpolitisko situāciju vai mazināt sabiedrības atbalstu Ukrainai.
Lai pārbaudītu oktobra datu centru uzbrukumu iespējamo ietekmi Latvijā, būtu jāsalīdzina iepriekš identificētu koordinētu kontu aktivitāte pirms un pēc triecieniem. Šādam salīdzinājumam vajadzīgs pietiekami ilgs novērojumu periods, lai atšķirtu neparastu kritumu no ierastām svārstībām. Jāņem vērā arī ziņu dienaskārtība un platformu veiktā kontu ierobežošana. Sakritība laikā kļūtu par pamatu turpmākai izpētei, bet saikni ar “Yandex” infrastruktūru nāktos pierādīt ar papildu tehniskiem datiem.
