Krievijas gatavošanās jaunai ziemas triecienu kampaņai pret Ukrainas enerģētiku atklāj, kā dronu tehnoloģiju attīstība var mainīt uzbrukumu norisi un sekas. Kara izpētes institūta (ISW) vērtējumā reaktīvie droni palīdz Maskavai koncentrēt raķešu triecienus pret mazāku skaitu prioritāro mērķu un pārslogot to aizsardzību. “Sargs.lv” analizē, kā šī taktika darbojas, kāpēc enerģētikas sistēma ir īpaši ievainojama un ko Ukrainas pieredze nozīmē infrastruktūras aizsardzībai Latvijā.
Uzbrukumu mērogu parādīja 7. oktobra trieciens. “Reuters”, atsaucoties uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ziņoja, ka Krievija izmantojusi 70 raķetes un dronus, par vienu no galvenajiem mērķiem izvēloties enerģētiku. Vakara uzrunā Zelenskis paziņoja par 25 bojāgājušajiem un 100 ievainotajiem. Ukrainas aizstāvji bija notriekuši 44 raķetes un neitralizējuši 117 “Shahed” dronus. Šie skaitļi raksturo gan uzbrukuma apjomu, gan aizsardzības spēju pārtvert lielu daļu draudu, vienlaikus nenovēršot visus trāpījumus.
Kā triecienu koncentrācija pārslogo aizsardzību
ISW 7. oktobra ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā Krievija sadala uzbrukuma līdzekļus. Analītiķi norāda uz vairākiem apjomīgiem dronu un raķešu viļņiem, kas tiek koncentrēti pret ierobežotu skaitu mērķu. Krievija tādējādi var uzturēt apdraudējumu plašā Ukrainas teritorijā, bet atsevišķiem objektiem vienlaikus radīt īpaši intensīvu slodzi. Reaktīvo “Geran” tipa dronu tehnoloģiskie uzlabojumi, pēc ISW vērtējuma, palīdz koncentrēt spārnotās un ballistiskās raķetes pret šaurāku mērķu loku, būtiski nepalielinot to patēriņu.
Kā ilustrāciju ISW min kāda Krievijas militārā blogera apgalvojumu, ka pret Kremenčuku, Oleksandriju un Svitlovodsku 7. oktobrī vien vērstas 30 spārnotās raķetes. Šī aplēse nav pielīdzināma Ukrainas institūciju apstiprinātam triecienu sadalījumam. Tās nozīme ziņojumā ir parādīt analītiķu identificēto koncentrācijas tendenci, nevis sniegt neatkarīgi pārbaudītu uzbrukuma uzskaiti.
Šādas koncentrācijas militārā loģika ir saprotama: pret vienu objektu vērstu apdraudējumu nosaka arī uzbrukuma intensitāte konkrētajā vietā un laikā. Reaktīvo dronu spēja iekļūt dziļāk Ukrainas teritorijā papildina raķešu radīto slodzi vietējai pretgaisa aizsardzībai. Koncentrēti uzbrukumi ir izmantoti arī agrāk; ISW aprakstītā pārmaiņa ir to pilnveidošana ar tehnoloģiski attīstītākiem droniem. Tādēļ pretpasākumu efektivitāte jāvērtē arī attiecībā uz konkrēto jauno apdraudējumu.
Reaktīvie droni saīsina pārtveršanai pieejamo laiku
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde jau 2025. gada septembrī publiskoja “Geran-3” sērijas “U” izpētes rezultātus. Šajā variantā izmantots Ķīnā ražots “Telefly JT80” turboreaktīvais dzinējs. Pēc izlūkdienesta datiem, tas ļauj sasniegt 300–370 kilometru stundā ātrumu un aptuveni 1000 kilometru darbības attālumu. Lielāko ātrumu drons attīsta pretgaisa aizsardzības un radioelektroniskās cīņas līdzekļu darbības zonās, pārtvērējdronu izmantošanas rajonos un nolaižoties uz mērķi. Šie parametri raksturo izpētīto variantu, nevis visus Krievijas reaktīvos dronus.
Tajā identificēta arī pret traucējumiem aizsargāta satelītnavigācijas sistēma “Kometa-M12”. Šo raksturlielumu kombinācija palīdz izskaidrot aizsardzības grūtības. Lielāks ātrums saīsina laiku, kurā mērķi iespējams pārtvert, bet navigācijas aizsardzība apgrūtina tā novirzīšanu ar elektroniskiem traucējumiem. No tā izriet nepieciešamība attīstīt fiziskas pārtveršanas iespējas un tās pielāgot ātrākam mērķim. Iepriekš izstrādātas sistēmas efektivitāte pret vienu dronu variantu pati par sevi negarantē tādu pašu rezultātu pret citu.
Atšķirību parāda Zelenska 26. septembrī sniegtie dati. Viņš paziņoja, ka Ukrainā reaktīvo “Shahed” neitralizēšanas rādītājs ir aptuveni 55%, bet parastajiem šīs saimes droniem tas pārsniedz 90%. Līdz tam septembrī Krievija bija palaidusi vairāk nekā 2730 reaktīvo dronu, no kuriem vairāk nekā 1500 notriekti vai apslāpēti. Šajā operatīvajā uzskaitē neitralizēšana ietver arī apslāpēšanu. Rādītājs atklāj atšķirību aizsardzības efektivitātē, taču pats par sevi nepasaka, cik no pārējiem droniem trāpījuši paredzētajiem objektiem.
Kāpēc Maskava pastiprina uzbrukumus pirms ziemas
ISW 4. oktobra vērtējumā Krievija jauno kampaņu pret enerģētiku sākusi jau septembra beigās, pirms apkures sezonas. Institūts pieļauj, ka Maskava cenšas izmantot laiku, kamēr Ukraina vēl attīsta efektīvus pretpasākumus reaktīvajiem droniem un ballistiskajām raķetēm. Šāds skaidrojums sasaista uzbrukumu laiku ar tehnoloģisko priekšrocību. Tā ir analītiķu interpretācija par Krievijas aprēķinu, tādēļ to nevar pasniegt kā publiski apstiprinātu operācijas plānu.
Institūts arī vērtē, ka Ukrainas panākumi kaujas laukā 2026. gadā var mudināt Vladimiru Putinu lielāku uzsvaru likt uz tālas darbības triecieniem kā politiskas piespiešanas instrumentu. Krievijas Aizsardzības ministrija uzbrukumu pastiprināšanu pamato ar Ukrainas darbībām, taču ISW to uzskata par mēģinājumu attaisnot iepriekš sagatavotu kampaņu. Līdzīgas kampaņas Krievija īstenojusi katru ziemu kopš 2022.–2023. gada.
ISW prognozē, ka Maskava ar gaidāmās ziemas triecieniem mēģinās graut Ukrainas sabiedrības morāli un panākt Krievijas prasību pieņemšanu. Institūta vērtējumā līdzšinējie uzbrukumi šo mērķi nav sasnieguši, un maz ticams, ka tas izdosies arī šajā ziemā. Šeit būtiski atšķirt politisko rezultātu no nodarītajiem postījumiem. Ukrainas atteikšanās kapitulēt neatceļ uzbrukumu spēju izraisīt ilgstošus energoapgādes traucējumus un civiliedzīvotāju ciešanas.
Kāpēc apakšstacijas ir īpaši nozīmīgi mērķi
Enerģētikas sistēmas ievainojamību nosaka arī tas, kā savienoti tās elementi. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) 2026. gada februāra ziņojumā skaidroja, ka Krievija izmanto no padomju laika mantotās zināšanas par Ukrainas energosistēmu, lai mērķētu uz kritiskiem mezgliem, tostarp apakšstacijām. To bojājumi pārtrauc savienojumus ar būtiskiem elektroenerģijas ražošanas avotiem un prasa dārgu, laikietilpīgu remontu. No tā izriet būtiska atziņa: elektrostacijas saglabāšana vēl nenozīmē, ka saražotā elektrība būs pieejama patērētājiem.
Triecieni skar energosistēmu, kura jau pārcietusi ievērojamus zaudējumus. IEA 2025. gada oktobra pārskatā norādīja, ka pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainas pieejamā vadāmās elektroenerģijas ražošanas jauda bija aptuveni 38 gigavati. Pēc okupācijas, iznīcināšanas un 2024. gada pavasara triecieniem tā saruka līdz aptuveni 12 gigavatiem. Pirms 2024.–2025. gada ziemas Ukraina atjaunoja apmēram trīs gigavatus un vēlāk turpināja remontdarbus. Šie vēsturiskie dati parāda zaudējumu apjomu; tos nevar izmantot kā pašreizējās jaudas novērtējumu 2026. gada oktobrī.
Palīdzību sniedz savienojumi ar Eiropas elektrotīklu, ar kuru Ukraina sinhronizējās 2022. gada martā. Tomēr IEA norāda uz importa ierobežojumiem: pārvades tīklu noslodze un bojājumi var kavēt elektrības nogādāšanu tur, kur tās trūkst. Uzbrukumi apgrūtina piegādi no labāk apgādātajiem rietumu reģioniem uz austrumiem un frontes tuvumu. Tādēļ importa iespējas ir jāvērtē kopā ar iekšējā tīkla stāvokli.
Energoapgādes pārtraukumu sekas sniedzas tālāk par elektrības trūkumu
Iepriekšējā ziema parāda, ko šādi bojājumi nozīmē iedzīvotājiem. ANO Cilvēktiesību novērošanas misijas 2026. gada jūnija ziņojumā par periodu no 2025. gada decembra līdz 2026. gada maijam aprakstīti sistemātiski un atkārtoti Krievijas uzbrukumi elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales infrastruktūrai. Pārtraukumi skāruši miljoniem civiliedzīvotāju, un atsevišķos periodos elektrība bijusi pieejama tikai dažas stundas dienā. Uzbrukumi centralizētajai siltumapgādei simtiem tūkstošu cilvēku atstājuši bez apkures un karstā ūdens, dažviet uz vairākām nedēļām.
ANO dokumentēja arī veselības aprūpes traucējumus, skolu slēgšanu un ūdens padeves pārtraukumus daudzstāvu ēkās. Daļa iedzīvotāju bija spiesti pamest mājokļus, bet īpaši smagi sekas izjuta gados vecāki cilvēki un personas ar invaliditāti. Misijas vērtējumā uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai, iespējams, pārkāpuši starptautisko humanitāro tiesību pamatprincipus. Šie konstatējumi palīdz saprast ISW aprakstīto politiskā spiediena mehānismu: ilgstoši pārtraukumi vienlaikus apgrūtina vairākus ikdienai nepieciešamus pakalpojumus.
Atjaunošanas darbu iespējas ierobežo apdraudējums pašiem darbiniekiem. “Naftogaz” 2. oktobrī ziņoja, ka Harkivas apgabalā Krievijas FPV drons uzbrucis grupas gāzes tīklu remontbrigādes transportlīdzeklim. Pieci darbinieki paspēja to pamest un necieta. Uzņēmuma uzskaitē tas bija četrpadsmitais uzbrukums šiem darbiniekiem 2026. gadā, bet grupas speciālisti gada laikā bija novērsuši gandrīz 3300 uzbrukumu izraisītu avārijas situāciju. Energoapgādes atjaunošanai tādējādi vajadzīgas arī drošas iespējas nogādāt cilvēkus un iekārtas bojājumu vietās.
Elektroapgādes nestabilitātei ir arī kodoldrošības dimensija. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) 2. oktobrī paziņoja, ka Zaporižjas atomelektrostacijā pēc ārējās elektroapgādes zudumiem augustā un septembrī joprojām ir zemas dīzeļdegvielas rezerves. Stacija gandrīz trīs nedēļas bija paļāvusies uz avārijas ģeneratoriem, bet militārā darbība apgrūtinājusi degvielas papildināšanu. Kopš jūnija tai ārējā elektroapgāde bija zudusi desmit reizes, un ziņojuma publicēšanas brīdī tā izmantoja tikai vienu ārējo elektrolīniju. IAEA uzsver, ka uzticama rezerves elektroapgāde nepieciešama būtisku drošības sistēmu darbībai.
Ukrainas atbilde gaisā un energosistēmā
Ukrainas atbilde reaktīvajiem droniem ir ātrāku pārtvērēju izstrāde un ražošanas palielināšana. Zelenskis 3. septembrī uzdeva paātrināt šiem risinājumiem nepieciešamos procesus un paplašināt uzņēmumu iesaisti pretgaisa aizsardzības līdzekļu piegādē. 26. septembrī viņš ziņoja par vairākiem efektīviem prototipiem un vienībām, kas tos jau izmanto kaujā. Ukrainas mērķis ir panākt pret reaktīvajiem droniem tādu aizsardzības efektivitāti, kāda sasniegta pret parastajiem “Shahed”.
Šo centienu mērogu nosaka arī izmaksas. Zelenskis uzsvēris nepieciešamību pēc kvalitatīviem ātrgaitas pārtvērējdroniem un lētām raķetēm, savukārt ISW norāda uz Rietumu palīdzības nozīmi daudzslāņainas aizsardzības uzturēšanā. “Patriot” sistēmas ir būtiskas pret ballistiskajām raķetēm, bet aizsardzībai vajadzīgs arī plašāks līdzekļu klāsts. Intensīvas kampaņas apstākļos pārtveršanas iespējas ietekmē munīcijas pieejamība un tās piegādes temps. Jaunu risinājumu izstrādei tādēļ jāseko ražošanai un regulārām piegādēm.
IEA rekomendācijas vienlaikus rāda, kā mazināt sekas tiem uzbrukumiem, kurus neizdodas pārtvert. Aģentūra iesaka kritisko iekārtu fizisku nostiprināšanu, tostarp dzelzsbetona aizsargkonstrukcijas un aizsargtīklus. Tā uzsver savietojamu rezerves daļu un transportlīdzekļu krājumus un ātras piegādes. Partneru finansējumam jāaptver arī nogādāšana, uzstādīšana un tehniskā pielāgošana. Šo posmu kavēšanās var paildzināt pārtraukumus arī tad, kad nomaiņai vajadzīgā iekārta jau ir pieejama.
Otrs virziens ir decentralizācija. IEA norāda, ka izkliedētas vēja enerģijas iekārtas un mazākas gāzes elektrostacijas ir sarežģītāk un dārgāk iznīcināt nekā dažus lielus ražošanas objektus. Saules paneļi, akumulatori un vietējā koģenerācija var palīdzēt saglabāt elektrības un siltuma pieejamību plašāku traucējumu laikā. Arī siltumapgādē nepieciešami vietēji rezerves risinājumi un kurināmā krājumi. Šāda sistēmas uzbūve mazina sekas, ko var radīt viena liela objekta bojājums, un palīdz uzturēt būtiskos pakalpojumus.
Praktiskas sadarbības virzienus ilustrē “Naftogaz” un Vācijas “Siemens Energy” memorands, par kuru uzņēmums paziņoja 5. oktobrī. Tas paredz kritiskās infrastruktūras fizisku aizsardzību, pazemes gāzes krātuvju modernizāciju, risku novērtēšanu, ātru darbības atjaunošanu un kiberdrošību. Puses plāno apsvērt arī gāzturbīnu elektroenerģijas ražošanas risinājumus un automatizētas vadības sistēmas. Memorands nosaka iecerētos darbus, kuru ieguldījums energoapgādē būs atkarīgs no finansējuma un īstenošanas.
Ko Ukrainas pieredze nozīmē Latvijai
Latvijai Ukrainas pieredze dod pamatu pārbaudīt savu gatavību ilgstošiem energoapgādes traucējumiem. IEA 2026. gada ziņojumā iesaka noturību iekļaut jau sistēmu plānošanā, iepriekš sagatavot avārijas darbu kārtību un uzturēt kritisko iekārtu krājumus. Aģentūra izceļ arī neatkarīgus rezerves saziņas kanālus un savlaicīgi noslēgtas pārrobežu palīdzības vienošanās. Šīs rekomendācijas paredzētas pielāgošanai katras valsts apdraudējumam un apstākļiem, tādēļ Ukrainas kara pieredze jāizmanto Latvijas vajadzību izvērtēšanai.
No tā izriet konkrēts pārbaudes kritērijs: cik ilgi elektrības pārtraukuma laikā spētu darboties slimnīcas, ūdensapgāde un sakari, un cik ātri būtu iespējams atjaunot bojāto infrastruktūru. Ukrainas pieredze rāda, ka aizsardzības rezultātu nosaka arī būtisko pakalpojumu darbība pēc trāpījuma. Šo spēju veido rezerves, sagatavoti darbinieki un iepriekš saskaņota palīdzība.
