NYT: Kremlis Irānas veidolā meklē ilgtermiņa militārā aprīkojuma piegādātāju

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv/The New York Times/ LETA/POLKIE RADIO
Irānas ražotie droni militārajā parādē Teherānā
Foto: AFP/Scanpix

Aizvadītajā nedēļā Baltais nams atklāja informāciju par Krievijas centieniem no Irānas iegādāties simtiem bezpilota, lai aizpildītu savu spēju plaisu ar Ukrainu, kurai aktīvi izmanto šīs tehnoloģijas. Paralēli, caur centieniem veidot aktīvāku militāro sadarbību ar Irānu, Kremlis meklē ilgtermiņa kanālus militāro tehnoloģiju importam, atsaucoties uz ASV. izlūkošanas dienestu pārstāvjiem un neatkarīgajiem analītiķiem, vēsta laikraksts “The New York Times”.

ASV prezidenta Džo Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans aizvadītās nedēļas sākumā, atsaucoties uz ASV izlūkošanas informāciju, paziņoja, ka Irāna gatavojas nodrošināt līdz pat 300 bezpilota lidaparātu piegādi Krievijas bruņotajiem spēkiem. Saskaņā ar Dž. Salivana teikto jau šomēnes Irāna sāks apmācīt Krievijas karavīrus dronu lietošanā.

Tiesa no pašas Irānas aizvien pienāk pretrunīga informācija. Kamēr vienu Irānas Ārlietu ministriju amatpersonu teiktais tiek traktēts kā atbalsts potenciālajam darījumam ar agresorvalsti Krieviju, citā šīs pašas ministrijas amatpersonas apgalvo, ka ieroču piegādes Maskavai nebūs.

Agresoram izmisīgi nepieciešamās piegādes

Kā vēsta “The New York Times”, Krievija šobrīd ir izsmēlusi lielāko daļu no sava augstas precizitātes ieroču arsenāla, kā arī zaudējusi lielu daļu bezpilota lidaparātu, ko tā izmantojusi, ko tā izmantojusi artilērijas uzbrukumu koriģēšanai Ukrainā.

Tikmēr zaudējumus Krievijas spēkiem turpina sagādāt arī Ukrainas bruņotie spēki, kuri ar augstas precizitātes raķešu iekārtām “HIMARS” turpina iznīcināt Krievijas munīcijas noliktavas, komandpunktus un pretgaisa aizsardzības objektus. Pēc ASV aplēsēm, šobrīd Ukrainas aizstāvji šādi spējuši iznīcināt ap 20 stratēģiski svarīgu objektu, liekot Krievu okupantiem steigšus meklēt līdzekļus cīņai pret Ukrainai piegādātajiem Rietumu ieročiem.

Irāna jau iepriekš ir piegādājusi bezpilota lidaparātu tehnoloģijas teroristu grupējumam “Hezbollah” Libānā, kā arī hutu nemierniekiem Jemenā, kas veic uzbrukumus Saūda Arābijai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tāpat šos ieročus saņēmuši šiītu kaujinieki Irākā, kas ar irāņu bezpilota lidaparātiem veikuši triecienus pret Irākas un amerikāņu karaspēku.

"Krievija šobrīd vēršas pie sabiedrotā, kas savus bezpilota lidaparātus ir izmantojis ārkārtīgi sarežģītā vidēs," sacīja Ārlingtonā bāzētā neatkarīgā drošības pētniecības centra CNA Krievijas dronu un citu tipu ieroču speciālists Semjuels Bendets. "Lai arī Krievijai ir bezpilota lidaparāti, tās rīcībā aizvien visu nepieciešamo veidu bezpilota lidaparātu,” viņš piebilda.

Iespējamais Krievijas līgums ar Irānu par dronu piegādi apliecina arvien pieaugošo bezpilota lidaparātu nozīmi mūsdienu karadarbībā, turklāt tas demonstrē šādu lidaparātu nozīmi ne tikai pretterorisma operācijās, bet arī klasiskā konvencionālā karadarbībā. Turklāt, tādā kaujas laukā kā Ukraina, kur artilērijas dueļiem ir izšķiroša loma vienas vai otras puses spējā īstenot ofensīvu, tieši bezpilota lidaparātiem ir galvenā loma panākumu nodrošināšanā.

ASV televīzijas kanāls “CNN” iepriekš ziņoja, ka Krievijas delegācija vismaz divas reizes manīta kādā lidlaukā Irānas centrālajā daļā. Dž. Salivans apgalvoja, ka Krievu speciālisti Irānu apmeklējuši 8.jūnijā un 5.jūlijā, izvērtējot Irānas ražotos dronus, kurus iespējams apbruņot. Saskaņā ar Baltā nama oficiāli sniegto informāciju “The New York Times”, krievu speciālisti izvērtējuši bezpilota lidaparātus “Shahed-191” un Shahed-129”. Par to liecina arī satelītuzņēmumi.

Ukrainas dronu flote

Līdz šim savu dronu floti efektīvi izmantojuši Ukrainas aizstāvji, kas to veidojuši vēl pirms visaptverošā kara sākuma ar Krieviju. Ukrainas rīcībā ir simtiem ASV piegādāto lidaparātu, kā arī citās NATO dalībvalstīs ražotie droni, piemēram Turcijas trieciendrons “Byraktar TB2”, kas sekmīgi iznīcinājis simtiem Krievijas tanku un cita veida bruņu tehnikas.

Militārie analītiķi gan norāda – šobrīd Krievijas pret dronu un elektroniskās karadarbības iekārtas, tostarp dažāda tipa elektroniskās traucēšanas ierīces, ir samazinājušas amerikāņu un turku bezpilota lidaparātu agrīnos panākumus.

Nesenajā Londonā bāzētās domnīcas Royal United Services Institute (RUSI) pētījumā secināts, ka Ukrainai ir nepieciešams vairāk pašai savas elektroniskās karadarbības tehnikas, lai efektīvāk cīnītos pret modernajām Krievijas sistēmām. Ziņojumā teikts, ka Ukrainas novērošanas bezpilota lidaparāti, kas palīdz atrast mērķus Krievijas karaspēka pozīcijās, kaujas laukā spēj izdzīvot tikai aptuveni nedēļu, pirms tie tiek notriekti vai nosēdināti piespiedu kārtā ar elektromagnētiskajiem ieročiem.

Neraugoties uz to, gan Ukrainas amatpersonas, gan Ukrainas atbalstītāji ASV Kongresā turpina pieprasīt, lai ASV militārās palīdzības paketē Ukrainai iekļautu daudz vairāk un daudz lielākus bezpilota lidaparātus, kas varētu pārvadāt  krietni vairāk un krietni smagākus ieročus, kā arī ilgstoši uzturēties gaisā. Viens no Ukrainas iekārotajiem bezpilota lidaparātiem ir “Grey Eagle”. ASV amatpersonas pagaidām šos pieprasījumus ir noraidījušas, baidoties, ka šie lidaparāti kļūtu par viegliem mērķiem  Krievijas pretgaisa aizsardzībai un ka Krievijas diktators Vladimirs Putins šādu tehnoloģiju piegādi varētu uzskatīt par eskalējošu faktoru paša sāktajā nelikumīgajā karā pret Ukrainu.

Noplicinātā Krievijas dronu flote

Pirms kara ar Ukrainu Krievijai pašai bija visai ievērojams bezpilota lidaparātu arsenāls. Tiesa ieilgušās militārās kampaņas rezultātā Ukrainas aizstāvji to ir ievērojami noplicinājuši.

Līdz šim prasmīgas Ukrainas aizstāvju pretgaisa aizsardzības un nemākulīgas Krievijas karaspēka vadības dēļ okupantu spēki zaudējuši desmitiem izlūkošanas bezpilota lidaparātu, kas ir izšķiroši informācijas iegūšanai par notiekošo kaujas laukā. Tomēr Krievijas aizsardzības nozarei sekmīga dronu flotes atjaunošana izrādījusies grūts uzdevums, pauž analītiķi.

Kopš visaptverošā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievijas armija ir uzlabojusi savu bezpilota lidaparātu izmantošanu. Šobrīd Krievijas iebrukums ieslīdējis artilērijas dueļu fāzē, tādēļ nelielie bezpilota lidaparāti ir bijuši ārkārtīgi svarīgi, lai okupanti ar dronu palīdzību spētu ātri nomērķēt ieročus pa Ukrainas spēku pozīcijām ātri nosūtot izlūkinformāciju iebrucēju tālās darbības ieroču apkalpēm, tostarp haubicēm un mīnmetējiem.

"Krievi noteikti uzlabo savas prasmes," tā par Krievijas armijas bezpilota lidaparātu izmantošanas pieredzi sacīja Ukrainas armijas majors Kostjantins, kurš drošības apsvērumu dēļ atteicās norādīt savu uzvārdu.

Ukrainas karavīri Donbasā ziņo, ka to artilērijas pozīcijas, gandrīz nekavējoties nonāk Krievijas pretuguns darbības ietekmē. Šādas izmaiņas Ukrainas aizstāvji daļēji skaidro ar krietni sekmīgāku iebrucēju bezpilota lidaparātu izmantošanu.

Līdz šim okupanti izmantojuši Krievijā izstrādātos un ražotos bezpilota lidaparātus “Orlan-10” un komerciālos kvadrokopterus. Tomēr arī šīs iekārtas likušas Ukrainas aizstāvjiem pārskatīt savu taktiku, piemēram, pārvietošanos kaujas laukā. Tagad Krievijas dronu draudu dēļ Ukraiņi spiesti savus transportlīdzekļus slēpt zem kokiem vai cita seguma. Tāpat aktīvāk jāmaskē artilērijas pozīcijas, lai izvairītos no to atklāšanas.

Tomēr neraugoties uz centieniem maskēt artilērijas pozīcijas, ik pa laikam prokremliskajos kara propagandas kanālos parādās videoieraksti par Ukrainas pozīciju iznīcināšanu. Šajos gadījumos kā likums virs Ukrainas aizstāvju galvām ir lidojuši okupantu droni.

“The New York Times” eksperti gan uzsver – Krievijas spējas dronu karā ir būtiski noplicinātas. Aptuveni 50 “Orlan-10” bezpilota lidaparāti tikuši iznīcināti vai nu Ukrainas pretgaisa aizsardzības uguns, vai pašu Krievijas karavīru īstenotu elektronisko uzbrukumu dēļ.

Rezultātā izveidojies gan augsts pieprasījums pēc plaša patēriņa dronu modeļiem, vai modificētiem amatieru droniem, kuru vadības sistēma ir gana izturīga pret ārējiem elektromagnētiskiem traucējumiem.

Tāpat zīmīgi, ka abas karojošās puses – gan Ukrainas aizstāvji, gan Krievu agresori savu spēku apgādāšanai ar droniem sākušas izmantot brīvprātīgās pūļa finansēšanas platformas, šādi cenšoties aizstāt kaujas laukā zaudētos bezpilota lidaparātu krājumus.

Dronu piegādes darījums būs vai nebūs?

Interesanti, ka kopš pagājušās nedēļas sākuma, kad Dž. Salivans paziņoja par to, ka Krievija savu dronu floti varētu atjaunot ar Irānas militārās rūpniecības ražotiem bezpilota lidaparātiem, no abu valstu puses par iespējamo sadarbību izskanējušas visai klusas un ierobežotas atbildes.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs aizvadītajā nedēļā atteicās atklāt, vai Maskava plāno iegādāties Irānas dronus. Viņš sacīja, ka V.Putins neplāno apspriest šo jautājumu sava šonedēļ plānotā brauciena laikā uz Teherānu.

Savukārt Rietumu un pat daži Krievijas analītiķi apgalvo, ka Kremlis gadiem ilgi ir saskatījis vērtību bezpilota lidaparātu izmantošanai konfliktos. Par šo ieroču sistēmu vērtību krievu agresori vēl nesen pārliecinājušies Sīrijā. Tomēr pati Krievijas armija nebija gatava intensīvam dronu karam, kādu to nācās piedzīvot, pretlikumīgi iebrūkot Ukrainā.

Jurijs Borisovs, kurš līdz pat pagājušās nedēļas nogalei ieņēma Krievijas vicepremjera posteni, iepriekš Krievijas propagandas medijos izteicās, ka Krievijai savi droni konfliktu zonās būtu jāizmanto daudz agresīvāk.

"Es domāju, ka mēs esam novēloti iesaistījušies nopietnā bezpilota lidaparātu ieviešanā. Šobrīd tas ir acīmredzams," J. Borisova teikto citē Krievijas propagandas raidsabiedrība RBK.

Par spīti dažādiem minējumiem par iespējamo darījumu, Pentagons aizvadītās nedēļas nogalē pavēstīja, ka ASV aizvien nav saskatījusi norādes, ka Irāna Krievijai būtu piegādājusi savus bezpilota lidaparātus. Tomēr iespējamais Maskavas darījums ar Teherānu signalizē par ko citu – lomu maiņu globālajā ieroču tirgū. "Līdz šim bija ierasts, ka Krievija savu militāro aprīkojumu parasti pārdeva tādām valstīm kā Irāna, nevis to pirka,” laikrakstam “The New York Times” atzina domnīcas “New America” autors Pīters Varners Singers.

Arī Irāna izplatījusi rūpīgi pārdomātus komentārus par savu militāro sadarbību ar Krieviju. Daži Irānas mediji tos jau paspējuši interpretēt kā bezpilota lidaparātu darījuma apstiprinājumu, tikmēr amatpersonas apgalvo pretējo.

Aizvadītajā otrdienā Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Nasers Kanani žurnālistiem sacīja, ka “Irānas un Krievijas militārā sadarbība dažādu jauno tehnoloģiju apguves jomā tika sākta vēl pirms Krieviajs iebrukuma Ukrainā, un pēdējā laikā tā nav būtiski mainījusies.”

Tikmēr itāļu laikraksts "La Repubblica" aizvadītās nedēļas nogalē ziņoja, ka Irānas Irānas ārlietu ministrs Huseins Amirabullahjans noliedzis ziņas, ka Teherāna būtu gatava piegādāt Krievijai vairākus simtus bezpilota kaujas lidaparātu. Saskaņā ar H.Amirabullahjana teikto, Irāna "izvairās darīt jebko, kas varētu novest pie tālākas eskalācijas Ukrainā, piemēram, no ieroču piegādes".

"Mums ir militāri līgumi ar Krieviju, taču mēs nepalīdzēsim nevienai no pusēm šajā konfliktā," piebildis ministrs.

Joprojām nav arī skaidrs, kāda veida bezpilota lidaparātus Krievija varētu vēlēties iegādāties Irānā, lai gan Baltā nama publiskotie satelītattēli sniedz visai pārliecinošas norādes.

Pēdējos gados Irāna un tās atbalstītie kaujinieki, izmantojot Irānā ražotus bezpilota lidaparātus, īstenojuši vairākus uzbrukumus ASV karaspēkam Irākā un Sīrijā. 20. oktobrī Irāna palaida piecus, tā sauktos, pašnāvnieku bezpilota lidaparātus pret ASV bāzi Al Tanfā Sīrijas dienvidos. Šajā uzbrukumā eksplodēja tikai divi droni no kopumā pieciem palaistajiem.

Papildus bezpilota lidaparātiem, Irānai pēdējo gadu laikā attīstījusi arvien sarežģītākas tālās darbības rādiusa raķetes, ko tā potenciāli varētu piegādāt Krievijai. Šādas raķetes tika izmantotas uzbrukumos ASV bāzēm Irākā pirms diviem gadiem.

Dalies ar šo ziņu