SIPRI: Eiropas valstu ieroču imports gandrīz divkāršojies, savukārt Krievijas eksports samazinājies uz pusi

PASAULĒ I 13.03.2024
Sargs.lv/SIPRI ASVbruņojumsieročiindustrijaĶīnaKrievijaNATOspēju attīstībaTuvie AustrumiUkraina
Artilērijas lādiņu ražotne
Foto: Artilērijas lādiņu ražotne Foto: AFP/Scanpix

No 2014.-2018. gada līdz 2019.-2023. gada periodam Eiropas valstis gandrīz divkāršoja galveno ieroču importu (+94%). Daudz lielāki ieroču apjomi 2019.-23. gadā ieplūda Āzijā un Tuvajos Austrumos, kur ir deviņi no 10 lielākajiem ieroču importētājiem. Amerikas Savienotās Valstis laikposmā no 2014.-2018. gada līdz 2019.-2023. gadam palielināja ieroču eksportu par 17%, savukārt Krievijas ieroču eksports samazinājās uz pusi. Saskaņā ar jaunākajiem Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) publicētajiem datiem par starptautiskajiem ieroču tirdzniecības darījumiem pasaulē no 2014.-2018. gada līdz 2019.-2023. gadam, to apjoms nedaudz samazinājās - par 3,3 %.

2019.-2023. gadā aptuveni 55% no Eiropas valstu ieroču importa piegādāja ASV, salīdzinot ar 35% 2014.-2018. gada periodu. "Vairāk nekā puse no Eiropas valstu ieroču importa nāk no ASV, tajā pašā laikā Eiropa ir atbildīga par aptuveni trešdaļu no pasaules ieroču eksporta, kas atspoguļo Eiropas spēcīgo militāri rūpniecisko jaudu," norādīja SIPRI direktors Dans Smits.

Latvija ieroču importu ir palielinājusi par 44% no 2014.-2018. gada līdz 2019.-2023. gada periodam, kamēr Lietuva par 489%. Tikmēr Igaunijā ieroču imports ir samazinājies par vienu procentu. Minētajā periodā vislielākais ieroču importa pieaugums bija Ukrainā – 6633% apmērā.

Eiropas valstu lēmumus par importu no ASV nosaka daudzi faktori, tostarp mērķis uzturēt transatlantiskās attiecības, kā arī tehniskie, militārie un ar izmaksām saistītie jautājumi. Ja transatlantiskās attiecības turpmākajos gados mainīsies, var mainīties arī Eiropas valstu ieroču iepirkuma politika.

ASV ieroču eksports laikā no 2014.-2018. līdz 2019.-2023. gadam pieauga par 17%, un tās daļa kopējā pasaules ieroču eksportā palielinājās no 34% līdz 42%. ASV 2019.-23. gadā piegādāja ieročus 107 valstīm, kas ir vairāk nekā jebkurā iepriekšējā piecu gadu periodā un daudz vairāk nekā jebkurš cits ieroču eksportētājs. ASV un Rietumeiropas valstis kopā veidoja 72% no visa ieroču eksporta 2019.-2023. gadā salīdzinājumā ar 62% 2014.-2018. gadā.

"ASV ir palielinājušas savu globālo ieroču piegādātāja lomu, kas ir svarīgs tās ārpolitikas aspekts," sacīja SIPRI Ieroču piegādes programmas direktors Metjū Džordžs.

Francijas ieroču eksports laikposmā no 2014.-2018. līdz 2019.-2023. gadam palielinājās par 47%, un pirmo reizi tā bija otrā lielākā ieroču eksportētāja, apsteidzot Krieviju. Lielākā Francijas ieroču eksporta daļa (42%) tika eksportēta uz Āzijas un Okeānijas valstīm, bet vēl 34% - uz Tuvo Austrumu valstīm. Lielākais Francijas ieroču eksporta saņēmējs bija Indija, uz kuru attiecās gandrīz 30 procenti. Francijas ieroču eksporta pieaugumu lielā mērā noteica kaujas lidmašīnu piegādes Indijai, Katarai un Ēģiptei. 

"Francija izmanto iespēju, ko sniedz spēcīgais pieprasījums pasaulē, lai ar eksporta palīdzību veicinātu savu ieroču rūpniecību," sacīja SIPRI pētniece Katarina Džokiča. "Francija ir īpaši veiksmīgi pārdevusi savas kaujas lidmašīnas ārpus Eiropas.

Tikmēr Krievijas ieroču eksports laikā no 2014.-2018. līdz 2019.-2023. gadam samazinājās par 53%. Pēdējo piecu gadu laikā šis kritums ir bijis straujš, un, lai gan 2019. gadā Krievija eksportēja ieročus uz 31 valsti, 2023. gadā tā eksportēja tikai uz 12 valstīm. Āzijas un Okeānijas valstis saņēma 68% no kopējā Krievijas ieroču eksporta 2019.-2023. gadā, no kuriem 34% bija Indija un 21% - Ķīna.

Aplūkojot pārējos 10 lielākos ieroču eksportētājus pēc ASV, Francijas un Krievijas, divos no tiem bija vērojams eksporta pieaugums: Itālijā (+86%) un Dienvidkorejā (+12%), bet piecos samazinājās: Ķīna (-5,3%), Vācija (-14%), Apvienotā Karaliste (-14%), Spānija (-3,3%) un Izraēla (-25%).

Eiropas valstu ieroču imports 2019.-2023. gadā bija par 94% lielāks nekā 2014.-2018. gadā. Ukraina kļuva par lielāko Eiropas ieroču importētāju 2019.-2023. gadā un ceturto lielāko importētāju pasaulē pēc tam, kad vismaz 30 valstis no 2022. gada februāra piegādāja Ukrainai lielu daudzumu ieroču kā militāro palīdzību.

Eiropas valstu ieroču importa apjoms 55% apmērā, ko 2019.-2023. gadā piegādāja ASV, ievērojami palielinājās salīdzinājumā ar 35% 2014.-2018. gadā. Nākamās lielākās piegādātājas reģionā bija Vācija un Francija, uz kurām attiecās attiecīgi 6,4 % un 4,6 % importa.

"Ņemot vērā, ka ir pasūtīti daudzi augstas vērtības ieroči - tostarp gandrīz 800 kaujas lidmašīnas un kaujas helikopteri, Eiropas ieroču imports, visticamāk, saglabāsies augstā līmenī," sacīja SIPRI Ieroču piegādes programmas vecākais pētnieks Pīters Vezemans. "Pēdējos divos gados mēs esam novērojuši arī daudz lielāku pieprasījumu pēc pretgaisa aizsardzības sistēmām Eiropā, ko veicināja Krievijas raķešu uzbrukumi pret Ukrainu.

Lielākā daļa ieroču sūtījumu nonāk Āzijā, un Indija ir lielākā ieroču importētāja pasaulē.

Trīsdesmit procenti no starptautiskajiem ieroču sūtījumiem 2019.-2023. gadā tika nosūtīti uz Tuvajiem Austrumiem. Trīs Tuvo Austrumu valstis bija starp desmit lielākajām importētājām - Saūda Arābija, Katara un Ēģipte.

Saūda Arābija 2019.-2023. gadā bija otrā lielākā ieroču importētāja pasaulē, saņemot 8,4% no pasaules ieroču importa šajā periodā. Katara laikposmā no 2014.-2018. gadam līdz 2019.-2023. gadam ieroču importu palielināja gandrīz četras reizes (+396%), padarot to par trešo lielāko ieroču importētāju pasaulē.

Lielāko daļu ieroču importa Tuvo Austrumu valstīm piegādāja ASV (52%), kam seko Francija (12%), Itālija (10%) un Vācija (7,1%).