Eiropa kā slogs ASV: Reģions joprojām pārāk daudz paļaujas uz ASV atbalstu drošības jomā

Izdevums “Politico” vēsta, ka Francija, kuras prezidents Emanuels Makrons jau gadiem ilgi fantazē par Eiropas "stratēģisko autonomiju", ir ieguldījusi kopumā 447 miljonus eiro. Salīdzinot to ar Čehiju, valsti, kas ir mazāk nekā piektā daļa no Francijas lieluma un kas ir sniegusi militāro palīdzību 566 miljonu eiro apmērā, tas šķiet mazs atbalsts Ukrainai.

Eiropa var secināt, ka bez ASV palīdzības Ukrainai Krievijas karogs jau tagad plīvotu no Hersonas līdz Ļvivai un Krievijas karaspēks atrastos uz ES robežas.

Tieši bailes no šāda scenārija pārliecināja Vācijas kancleru Olafu Šolcu apņemties tērēt 100 miljardus eiro Vācijas apbruņošanai, ko viņš dēvēja par "Zeitenwende" - pagrieziena punktu.

Vācijas jaunais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss martā skarbi raksturoja valsts armijas stāvokli: "Mums nav spēku, kas spētu aizsargāties pret brutālu karu."

Neraugoties uz šo solījumu, Vācijas aizsardzības budžets joprojām ir krietni zemāks par NATO noteikto mērķi - 2% no IKP. Pagājušajā gadā tas palielinājās tikai par 0,1% līdz 1,6% no IKP. Piemēram, ASV tērē 3,3% no IKP.

Pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās Vācija ir ievērojami paātrinājusi militārās palīdzības sūtīšanu Ukrainai. Lai gan tā joprojām ievērojami atpaliek no ASV, saskaņā ar jaunajiem aprēķiniem Vācija ir otrajā vietā Eiropā aiz Lielbritānijas, solot vai nosūtot Ukrainai ekipējumu 4,2 miljardu eiro apmērā līdz šā gada beigām.

Vācieši šobrīd nav noraizējušies, jo tic, ka var paļauties uz ASV. Eiropas valstis paļaujas uz ASV visās jomās, sākot ar aizsardzību un karaspēka klātbūtni kontinentā un beidzot ar reaktīvo iznīcinātāju un munīcijas iegādi. Pat Polija, kas šogad aizsardzībai plāno tērēt 4% no IKP, pērk no ASV tankus, reaktīvos iznīcinātājus un raķešu artilērijas sistēmas.

Neraugoties uz visiem Eiropas līderu lieliskajiem paziņojumiem par to, ka Eiropas valstis joprojām vairāk nekā pusi no sava ekipējuma budžeta tērē ASV ekipējumam (Nīderlande tērē 95%), ir maz pierādījumu, ka tas mainīsies. Tas nozīmē, ka ASV joprojām būs neaizstājams sabiedrotais, uz kuru tiek liktas teju visas cerības militārajā jomā.

Izdevums “Foreign Policy” vēsta, ka, amatojoties uz 2022. gada budžeta aplēsēm, Amerikas Savienoto Valstu NATO sabiedrotie - 28 Eiropas valstis un Kanāda - kopīgi palielināja savus aizsardzības izdevumus jau astoto gadu pēc kārtas. Ziņojumā norādīts, ka kopš 2014. gada šīs valstis ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus par 350 miljardiem ASV dolāru. Tikai no 2021. līdz 2022. gadam Eiropas sabiedrotie un Kanāda kopā palielināja savus aizsardzības izdevumus par aptuveni 2,2% reālā izteiksmē, ņemot vērā inflāciju.

Turklāt 24 no toreizējām 30 NATO valstīm, tostarp ASV, visticamāk, ir izpildījušas atsevišķu izvirzīto mērķi - vismaz 20 procentus no gada aizsardzības izdevumiem tērēt nozīmīgiem jaunu ieroču iepirkumiem, tostarp pētniecībai un attīstībai. Saraksta augšgalā 2022. gadā bija Ungārija un Grieķija, kas attiecīgi 48% un 45% no saviem aizsardzības budžetiem tērēja jaunam aprīkojumam.

2017. gadā NATO izvietoja četras daudznacionālas apvienotās bruņoto spēku kaujas grupas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai pagājušajā gadā NATO ir pastiprinājusi šīs kaujas grupas un nolēmusi izveidot vēl četras kaujas grupas Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā, tādējādi stiprinot alianses dienvidaustrumu flangu. Zīmīgi, ka visi NATO sabiedrotie ir iesaistīti šajos centienos vai nu kā šo kaujas grupu dalībnieki, vai kā to izmitinātāji.

Ņemot vērā, ka Krievijas draudi Eiropas drošībai ir pilnīgi skaidri jau vairāk nekā desmit gadus, kā NATO sabiedrotie rīkojas tagad, kad tie ir vēl skaidrāk redzami?

Daudzas no NATO lielākajām ekonomikām turpināja vilcināties ar aizsardzības izdevumiem, tādējādi atņemot aliansei desmitiem miljardu dolāru, kas varētu palīdzēt stiprināt atturēšanu un saglabāt mieru. Piecas NATO dalībvalstis, kas nepietiekami tērē līdzekļus, ir ekonomiski smagsvari ar IKP vismaz 1 triljona ASV dolāru apmērā: Kanāda, Francija, Vācija, Itālija un Spānija. Trīs no šīm piecām valstīm 2022. gadā krasi atpaliek no 2% mērķa: Spānija - tikai 1,09%, Kanāda - 1,29% un Vācija - 1,49%. Ja tikai šīs piecas lielākās ekonomikas valstis pildītu savus aizsardzības izdevumu solījumus, tas katru gadu palielinātu NATO kolektīvo militāro budžetu par vairāk nekā 61 miljardu ASV dolāru. Lai gan NATO Eiropas dalībvalstu un Kanādas kopējais IKP ir aptuveni vienāds ar ASV IKP, tās joprojām veido tikai 30% no bloka aizsardzības izdevumiem.

Atsevišķām NATO dalībvalstīm ir arī jāstiprina militārās spējas un labāk jākoordinē savstarpējā sadarbība, lai nodrošinātu, ka aizsardzības izdevumi izvairītos no nelietderīgas dublēšanās. Daudzu bloka valstu militārajās struktūrās dziļām un sarežģītām reformām būs jākoncentrējas uz savstarpēji savietojamu, papildinošu kaujas spēju izveidi, kas atbalsta alianses aizsardzības plānus un stiprina atturēšanu.