Polija ir uzsākusi ceļu, lai paātrinātu aizsardzības iepirkumu programmas un nodrošinātu, ka tās spēki neizmanto padomju vai Krievijas ekipējumu. Varšavā lēmumu pieņēmēji ir palielinājuši aizsardzības fondu ieroču iegādei un palielinājuši savu armiju līdz 300 000 karavīru. Šim piemēram seko arī citas Eiropas valstis.
Saskaņā ar likumprojektu, ko martā parakstīja prezidents Andžejs Duda, Polija nākamgad palielinās savus aizsardzības izdevumus līdz 3% no iekšzemes kopprodukta. Papildu līdzekļi ļaus valdībai finansēt vairākas iepirkumu programmas, un lielākā daļa galveno līgumu tiks piešķirti ASV ražotājiem.
Daži nozīmīgākie iepirkumi ietver 4,75 miljardu ASV dolāru vērtu līgumu par 250 "M1A2 Abrams SEPv3" tanku iegādi; 4,6 miljardu ASV dolāru vērtu līgumu, saskaņā ar kuru Polijas Gaisa spēki iegādāsies 32 "F-35A" iznīcinātājus; un "Patriot" iegādi, kas paredzēta valsts vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības spēju attīstībai.
"Patriot" programmas pirmajā posmā Polija pasūtīja divas "Configuration 3+" baterijas par 4,75 miljardiem ASV dolāru. Šos ieročus paredzēts izvietot šogad.
Aprīlī Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu par tuvas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi. Polijas valsts aizsardzības giganta PGZ vadītā grupa būs jaunās sistēmas integrators un sadarbosies ar MBDA, kas piegādās vajadzīgās tehnoloģijas. PGZ, kas pazīstama arī kā Polish Armaments Group, ir stratēģiskais partneris aizsardzības izstādei MSPO, kas notiks no 6. līdz 9. septembrim Kielcē, Polijā.
Maijā aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks paziņoja, ka valdība ir pieprasījusi no ASV vēl sešas "Patriot" baterijas ar saistīto aprīkojumu. Tajā pašā mēnesī viņš arī paziņoja, ka ir parakstījis pieprasījuma vēstuli par 500 "M142" augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu iegādi no ASV. Polija 2019. gadā pasūtīja 20 šādus raķešu palaišanas iekārtas par aptuveni 414 miljoniem ASV dolāru.
Polija pastiprina savas attiecības aizsardzības jomā arī ar Dienvidkoreju, izmantojot virkni nesen atklātu iegāžu.
Jūlijā Blaščaks parakstīja trīs memorandus ar Dienvidkorejas uzņēmumiem Hyundai Rotem, Korea Aerospace Industries un Hanwha Defense, saskaņā ar kuriem Polijas armija saņems tankus K2, haubices K9A1 un 48 vieglās triecienlidmašīnas FA-50.
Ministrs 26. augustā parakstīja pirmos divus līgumus par 180 tankiem, kuru piegāde paredzēta no 2022. līdz 2025. gadam, un par 212 haubicēm, kuru piegāde paredzēta no 2022. līdz 2026. gadam. Saskaņā ar plānu vēl 820 K2 tanki tiks ražoti Polijā saskaņā ar licenci.
Polijas Aizsardzības ministrija arī vēlas iegādāties Korejā ražotu daudzkārtēju raķešu palaišanas iekārtu K239 Chunmoo.
Varšavā bāzētā Kazimira Puaska fonda pētniecības biroja vadītājs Tomašs Smura portālam "Defense News" sacīja, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī Polija aizsardzībai bija atvēlējusi vairāk nekā 2% no sava IKP.
"Mūsu militārās modernizācijas prioritātes paliek relatīvi nemainīgas. Polija iegulda līdzekļus savās tuvās un vidējās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības spējās, jo 30 gadus pēc Varšavas pakta sabrukuma šajā jomā neveicām nekādus nozīmīgus pirkumus," sacīja Smura, atsaucoties uz Padomju Savienības noslēgto savstarpējās aizsardzības līgumu. "Mēs arī stiprinām savas triecienspēku spējas, piešķirot līdzekļus jaunām haubicēm un iegādājoties JASSM raķetes savai F-16 flotei."
Tomēr Smura atzīmēja, ka vietējie eksperti ir pauduši bažas par Polijas izvēli veikt lielus ārvalstu ieroču iepirkumus, nevis izmantot vietējo aizsardzības rūpniecību. Viņš piebilda, ka pastāv arī bažas, ka inflācija un ekonomiskie satricinājumi visā pasaulē negatīvi ietekmēs Polijas aizsardzības budžetu turpmākajos gados.
Polija un daži tās Austrumeiropas sabiedrotie ir piegādājuši lielu daļu savu padomju laika ieroču, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas iebrukumu.
Piemēram, Polija ziedoja savus tankus T-72, Slovākija piegādāja pretgaisa aizsardzības sistēmu S-300 un Čehija - divus triecienhelikopterus Mi-24.
"Krievijas agresija ir veicinājusi aizsardzības budžeta palielināšanu valstīs, kas atrodas NATO austrumu flangā. Tām tagad ir jāparāda augsta līmeņa elastība, pārvietojot līdzekļus, kas iepriekš tika piešķirti citām prioritātēm, uz savu aizsardzību," portālam "Defense News" sacīja Polijas domnīcas "Warsaw Institute" starptautisko attiecību un drošības eksperts Mihaels Verbovskis.
Tāpat jūlijā Čehijas valdība nolēma sākt sarunas ar ASV par 24 F-35 lidmašīnu iegādi saviem gaisa spēkiem, tādējādi, iespējams, kļūstot par otro šo lidmašīnu operatoru Austrumeiropā.
Tajā pašā mēnesī Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis ziņu aģentūrai "Defense News" pavēstīja, ka trīs Baltijas valstis cenšas kopīgi iegādāties augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu, cerot pievienoties sabiedrotajām Polijai un Rumānijai, kuras katra ir pasūtījusi šos ieročus.
Arī Čehija un Slovākija ir paātrinājušas savas kājnieku transportlīdzekļu programmas. Abu valstu aizsardzības ministrijas 27. augustā parakstīja vienošanos par sadarbību, lai no "BAE Systems" zviedru filiāles iegādātos "CV90 MkIV" kāpurķēžu kājnieku kaujas mašīnas. Prāga jau sen ir plānojusi iegādāties 210 kājnieku kaujas mašīnas, bet Bratislava plāno iegādāties 152.
Lai gan Austrumeiropas valstis, kas atbalsta Ukrainu, pārsvarā sūta padomju laika ieročus, kara plosītā valsts, pateicoties Eiropas Savienības un ASV finansējumam, iegādājas arī modernu aprīkojumu. Piemēram, jūnijā Polija pārdeva Ukrainai aptuveni 60 155 mm pašgājējas haubices "Krab" - šo darījumu Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis raksturoja kā, iespējams, lielāko savas valsts aizsardzības eksporta līgumu pēdējo 30 gadu laikā.
