Septiņus gadus pēc kārtas Eiropas sabiedrotie un Kanāda ir palielinājusi aizsardzības izdevumus. No 2020. līdz 2021. gadam aizsardzības izdevumi pieaugs par 3,1 % reālā izteiksmē. Kopumā pēdējo septiņu gadu laikā palielinājums aizsardzībai ir palielinājies par 270 miljardiem ASV dolāru. 2021. gadā astoņas sabiedrotās valstis izpildīja izdevumu pamatnostādni, proti, veltīja 2% no sava IKP aizsardzībai. ASV kopumā sastāda 51% no NATO alianses kopējiem izdevumiem, taču Eiropas valstis un Kanāda kopā sastāda atlikušos 49%, teikts NATO 2021. gada pārskatā.
Apdraudējumi un drošības problēmas, kuru dēļ 2014. gadā pieņemts aizsardzības investīciju solījums nav izzuduši. Varētu teikt, ka šie draudi pēc Krievijas visaptverošā uzbrukuma Ukrainai ir tikai palielinājušies. Veicot ieguldījumus aizsardzībā, NATO sabiedrotie turpina attīstīt, iegādāties un uzturēt bruņotos spēkus un spējas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu alianses drošību šajā sarežģītajā un neprognozējamā situācijā.
Sabiedrotie turpināja uzlabot gatavību, izvietojamību, ilgtspēju un savietojamību, lai spētu efektīvāk sasniegt alianses izvirzītos mērķus, par kuriem sabiedrotie vienojās 2021. gada oktobrī. Šie mērķi ir noteiktas jomas, kurās NATO cenšas uzlabot savas spējas, sākot ar smagāku un augstākas klases bruņoto spēku iegādi līdz spēku reaģēšanas laika samazināšanai.
2014. gadā NATO samitā sabiedrotie apstiprināja Aizsardzības investīciju solījumu. Šajā solījumā atzīts, ka ka taisnīga sloga sadale ir alianses pamats. Tajā visi sabiedrotie tiek aicināti ievērot NATO saskaņoto pamatnostādni - līdz 2024. gadam aizsardzībai tērēt 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā arī aicina sabiedrotos vismaz 20% no ikgadējiem aizsardzības izdevumiem tērēt jaunam aprīkojumam, tostarp ar to saistītiem pētījumiem un izstrādi. Visbeidzot, šajā solījumā sabiedrotie apņemas nodrošināt, ka to sauszemes, gaisa un jūras spēki atbilstu NATO saskaņotajām vadlīnijām attiecībā uz izvietojamību, ilgtspēju un citiem aspektiem.
