Rietumiem ir jāizvēlas: Apbruņot Ukrainu, vai ļaut krieviem īstenot genocīdu

Tie nav atsevišķi gadījumi vai nejauši nežēlības akti. Gluži pretēji, tie atklāj krievu kara pamatā esošo genocīda nodomu. Pilsētās un ciematos visā reģionā Ukrainas karaspēks sastopas ar pārsteidzoši līdzīgām nežēlīgas slepkavības ainām, kas norāda uz iepriekš pārdomātu iznīcināšanas plānu. Uz ielām ir izkaisīti līķi, daudziem no tiem ir sasietas rokas. Upuri ir apglabāti masu kapos vai sakrauti pagrabos. Autoceļi ir pilni ar nodegušām automašīnām un apdegušām cilvēku mirstīgajām atliekām.

Kijivas tuvumā atklātās zvērības sniedz drūmu mājienu par to, kas, iespējams, notiek citos reģionos Ukrainā, kurus pašlaik okupē Krievija. Mēs jau zinām, ka krievu armija ir vērsusies pret civiliedzīvotājiem, veicot neselektīvu artilērijas un gaisa bombardēšanas kampaņu, kuras rezultātā veselas pilsētas ir pārvērstas drupās un tūkstošiem cilvēku ir gājuši bojā. Tiem, kas izdzīvoja pēc uzbrukuma, draud piespiedu deportācija uz Krieviju un neskaidra nākotne trimdā. 

Tikmēr ziņojumi par seksuālu vardarbību un spīdzināšanu okupētajās Ukrainas daļās ir kļuvuši par nomācoši ikdienišķu parādību. Krievijas kontrolētajās pilsētās krievu "orku" karaspēks sistemātiski vajā vietējās amatpersonas, žurnālistus, aktīvistus un kopienu līderus, veicot staļinisma stila kratīšanas. Okupantu mērķis ir iznīcināt jebkādu potenciālo ukraiņu pretestību. Ja krievu okupantu mērķiem izdodas izvairīties no sagūstīšanas, par ķīlniekiem tiek sagūstīti viņu radinieki. Tiek ziņots, ka daudzi no šiem nolaupītajiem ir sodīti ar nāvi, bet patieso nāves gadījumu skaitu nevarēs noskaidrot, kamēr pār okupētajām teritorijām netiks atjaunota Ukrainas kontrole.

Krievijas noziegumu apmērs Ukrainā diemžēl nav pārsteidzošs. Pēdējo astoņu gadu laikā V. Putina režīms ir apstulbinājis Krievijas tautu ar nemitīgu propagandas plūsmu, kuras mērķis ir demonizēt un dehumanizēt ukraiņus. Visu šo laiku Kremļa kontrolētie Krievijas plašsaziņas līdzekļi ir konsekventi attēlojuši ukraiņus kā nodevīgus Rietumu imperiālisma lakstīgalas un niknus nacionālistus, kurus vada iracionāla rusofobija.

Tikmēr pats V. Putins ir vairākkārt apšaubījis Ukrainas tiesības pastāvēt, vienlaikus bieži apgalvojot, ka ukraiņi ir tikai maldīgi krievi, kas ir maldīgi novesti un mākslīgi atdalīti no savas dzimtenes. Savu ukraiņu identitātes noliegumu V. Putins izklāstīja garā esejā, kurā apsūdzēja mūsdienu Ukrainu vēsturisko krievu zemju okupācijā, vienlaikus dīvaini apgalvojot, ka Ukrainas suverenitāte ir iespējama tikai sadarbībā ar Krieviju.

Vairākās satraucoši nesavaldīgās uzrunās, ko V. Putins teica februāra iebrukuma laikā, viņš nodēvēja Ukrainu par "neonacistu" vadītu "pretkrievisku valsti" un apsolīja "denacificēt" šo valsti. Ņemot vērā, ka Ukraina ir demokrātiska valsts ar tautas ievēlētu ebreju prezidentu un galēji labējo partiju, kas pastāvīgi nespēj iegūt vairāk nekā 2% balsu, šie nacistu apgalvojumi ir acīmredzami smieklīgi. Tomēr V. Putina nepamatotos apgalvojumus labprāt pieņem desmitiem miljonu krievu, kas dzīvo Kremļa propagandas burbulī.

Šim safabricētajam stāstam par "nacistisko Ukrainu" ir izšķiroša nozīme, veicinot tautas atbalstu karam un vienlaikus palielinot Krievijas sabiedrības toleranci pret zvērībām. Neraugoties uz plašo informētību par Ukrainā notiekošo postu, vienkāršie krievi pārliecinoši atbalsta iebrukumu. Nesen veiktajā aptaujā, ko veica Krievijas visuzticamākais neatkarīgais sabiedriskās domas aptauju veicējs "Levadas centrs", tika konstatēts, ka pēc karadarbības sākuma ar Ukrainu V. Putina uzticības reitings patiesībā ir pieaudzis par 12%, sasniedzot četru gadu augstāko līmeni - 83%.

Sīkāka informācija par Krievijas nesenajiem kara noziegumiem Kijivas reģionā ir izraisījusi plašu starptautisku sašutumu. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels pauda savu satraukumu par "šausminošajiem Krievijas armijas pastrādāto zvērību attēliem" un apsolīja, ka tiks noteiktas turpmākas ES sankcijas un atbalsts. Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trusa 3. aprīļa paziņojumā solīja: "Mēs neatslābsim, kamēr par zvērībām atbildīgie, tostarp bruņoto spēku komandieri un atsevišķi V. Putina režīma pārstāvji, netiks saukti pie atbildības."

Lai gan runas par Krievijas saukšanu pie juridiskas atbildības ir apsveicamas, pašreizējā prioritāte ir aizsargāt Ukrainas iedzīvotājus no turpmākiem noziegumiem pret cilvēci. To var panākt tikai steidzami un krasi paplašinot ieroču piegādes Ukrainai.

Lai palielinātu ieroču piegādi Ukrainai, būs vajadzīga ievērojama politiskā drosme. Rietumu līderi mēnešiem ilgi ir vilcinājušies ar uzbrukuma ieroču piegādi Ukrainai, baidoties izprovocēt V. Putinu. Tomēr, pieaugot Krievijas zvērībām, šī piesardzība ir jāizvērtē, ņemot vērā daudz lielākus draudus, ko rada genocīda izvēršanās Eiropas sirdī. Tagad nepārprotami ir nepieciešama steidzama militāra rīcība, lai novērstu to, kas pretējā gadījumā drīz varētu kļūt par vienu no smagākajiem noziegumiem pret cilvēci kopš Hitlera un Staļina laikiem.

Ja Ukrainai nekavējoties tiks nodrošināti nepieciešamie ieroči, pozitīva iznākuma izredzes ir lielas. Ukrainas karaspēks jau ir pierādījis, ka spēj pārspēt Krieviju kaujas laukā, un ir ļoti motivēts aizstāvēt savas mājas. Viņi apzinās, ka viņu valsts pastāvēšana ir atkarīga no viņu spējas sakaut krievus, un ļoti labi apzinās, kāds liktenis sagaida viņus un viņu tuviniekus neveiksmes gadījumā. Rietumu līderiem tagad ir jādod viņiem līdzekļi, lai pabeigtu šo darbu.