Majors Ēriks Keisters: Aiz katra vienības sasnieguma stāv konkrētās vienības karavīri

Foto: Foto: Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljona arhīvs

Būt bataljona komandierim ir viens no interesantākajiem un izaicinošākajiem amatiem, ko virsnieks var pildīt. Man tas bija vēl izaicinošāk, jo 3. kājnieku bataljons, kura pamatsastāvu veido zemessargi, ir jauna un Mehanizētajai kājnieku brigādei netipiska vienība, tāpēc sava vieta bija jāizcīna un vienības spējas jāpierāda. Tā intervijā “Sargs.lv” saka 3. kājnieku bataljona komandieris majors Ēriks Keisters. Jau drīzumā viņš uzsāks mācības Baltijas Aizsardzības koledžā Tartu, Igaunijā, lai iegūtu pulkvežleitnanta pakāpi un NBS atgrieztos jau citā pozīcijā – Sauszemes spēku nodaļas priekšnieks Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Jaunākais bataljons Mehanizētajā brigādē

Majors Ē. Keisters par 3. kājnieku bataljona komandieri kļuva 2018. gada 13. septembrī, neilgi pēc bataljona izveides. Pirmais un lielākais izaicinājums bijis apzināties, ka izveidotais bataljons ir pavisam jauns formējums Nacionālajos bruņotajos spēkos, kas nav Zemessardzes struktūrvienība klasiskajā izpratnē, taču tā pamatsastāvu veido zemessargi.

Viņš atceras, ka pēc bataljona izveides pirmais posms pagājis, pētot normatīvos aktus un risinot dažādus administratīvos jautājumus, lai profesionālā dienesta bataljons varētu sākt rekrutēt zemessargus, jo iepriekš šāds modelis bruņotajos spēkos nav bijis.

3. kājnieku bataljona komandieris

majors Ēriks Keisters

“Pirmos divus gadus saskārāmies ar neticību, pat nelielu skepsi no citām vienībām. Mums bija jāizcīna sava vieta zem saules, pierādot savas spējas. Kad tas izdarīts, ir gandarījums. Mehanizētās brigādes devīze “Vienotībā spēks!” patiesībā izpaužas tad, kad saprotam – katra vienība ir atšķirīga, bet tikai kopā varam izpildīt uzdevumu un sasniegt mērķi."

Sagatavo zemessargus un rezerves karavīrus

3. kājnieku bataljona galvenie uzdevumi ir sagatavot zemessargus un arī rezerves karavīrus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā. Kā norāda majors Ē. Keisters, rezerves karavīru ir ļoti daudz – visi, kuri reiz dienējuši bruņotajos spēkos, bet atvaļinājušies. Atrast veidu, kā viņus atkal iesaistīt bruņotajos spēkos, uzturēt viņu kompetences, lai viņi būtu gatavi mobilizācijas gadījumam ir viens no 3. kājnieku bataljona uzdevumiem.

rezerves karavīrs — 3.KB rezerves karavīri pilnveido iemaņas kaujā tuvās distancēs militāro mācību "Sudraba Bulta 2020" laikā. Foto: Mehanizētā kājnieku brigāde.

Ja bataljona zemessargi tiek trenēti centralizēti kā apakšvienība, panākot, ka tie izpilda kolektīvo uzdevumu, tad rezerves karavīru gadījumā vairāk tiek trenētas mobilizācijas procedūras, mēģinot viņus mobilizēt, ekipēt un “sadalīt” starp dažādiem bataljoniem, lai aizpildītu vakantos amatus, kā tas notiktu arī īstas krīzes situācijā.

“Mūsu bataljonam piesaistīti ap 600 rezerves karavīru, mans uzdevums bija rast veidu, kā atjaunot saikni ar viņiem, jo daudzi šobrīd strādā ārzemēs. Svarīgi saprast, kas konkrētajam rezerves karavīram šķiet interesants, piemeklējot amatu Mehanizētās brigādes bataljonā atbilstoši viņa kompetencēm un tam, ko pašlaik dara civilajā dzīvē. Tad viņu interese iesaistīties strauji palielinās,” pauž majors Ē. Keisters.

Nokomplektēta zemessargu kājnieku rota

Viņš atzīst, ka būt par bataljona komandieri ir viens no interesantākajiem un izaicinošākajiem amatiem, ko virsnieks var pildīt. Šajā gadījumā tas bijis vēl izaicinošāk, jo 3. kājnieku bataljons ir jauna, savā ziņā unikāla un Mehanizētajai kājnieku brigādei netipiska vienība.

Lai arī NBS komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa nodoms, veidojot šo vienību, bijis skaidrs, izaicinājumi majoru Ē. Keisteru sagaidījuši teju ik uz soļa. Tomēr viņš atzīst, ka tagad ir liels gandarījums par paveikto, un vienība ir pilntiesīga Mehanizētās brigādes sastāvdaļa, to apliecina arī bataljona karogs, ko komandieris no Valsts prezidenta Egila Levita rokām saņēma 2020. gada septembrī.

Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons saņem vienības karogu, 14.09.2020. Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

“Mēs aktīvi trenējam rezerves karavīrus, un bataljonam pievienojas arvien jauni zemessargi, vidēji mēnesī tie ir trīs līdz pieci zemessargi. Tūlīt būs noslēgusies pirmās kājnieku rotas komplektācija, šī rota arī nākotnē “pārsēdīsies” uz gaidāmajām “Patria” 6x6 platformām. Līdz ar to esam izpildījuši NBS komandiera prasību par vismaz vienas rotas komplektāciju, kas nākotnē tiek motorizēta,” viņš saka.

Majors Ē. Keisters arī atzīst – lai izprastu valsts aizsardzības koncepciju, virsniekam ir jāienirst Zemessardzes un arī rezerves karavīru pasaulē. “Man kā profesionālā dienesta karavīram, kurš 17 gadus ir dienējis vienā brigādē, šī bija neatsverama pieredze, jo valsts aizsardzību veido visas šīs trīs komponentes kopā,” viņš norāda.

Vada bataljonu kā uzņēmumu

Šī bataljona komandiera amatā viņš reizēm pat sajuties kā uzņēmuma vadītājs, jo tika meklēti veidi, kā sasniegt konkrētu sabiedrības daļu un aicināt viņus iestāties Zemessardzē – bija jādomā par reklāmu, mārketingu, sabiedrisko attiecību aktivitātēm, par vienības tēla veidošanu. Tāpat bija jāuzrunā rezerves karavīri, lai viņi justu piederību bruņotajiem spēkiem un Mehanizētajai kājnieku brigādei un paši brīvprātīgi vēlētos pieteikties mācībām.

“Šajā procesā kopā ar visu bataljona komandu sēdējām un “prāta vētras” veidā domājām, kā sasniegt šos cilvēkus, kā zemessargus pārliecināt pievienoties tieši 3. kājnieku bataljonam. Tas man likās visinteresantākais, jo bija jādomā ārpus ierastajiem rāmjiem, gluži kā civilā uzņēmuma vadītājam,” viņš atklāj.

Paralēli dienestam bruņotajos spēkos 2020. gadā majors Ē. Keisters arī ieguvis maģistra grādu vadībzinātnē un atzīst, ka pienākumu izpildē palīdzējusi arī šī pieredze un izglītība. “Lekcijās pasniedzējiem uzdevu jautājumus, kas bija konkrēti attiecināmi uz 3. bataljonu – lūk, es vadu organizāciju, kuras mērķis ir veidot saikni ar iedzīvotājiem, panākt, ka viņi stājas Zemessardzē. Domājām, kādi mārketinga vai sabiedrisko attiecību paņēmieni vislabāk derētu šai situācijai. Tos arī pēc tam centāmies iedzīvināt 3. kājnieku bataljona ikdienā,” viņš stāsta.

Majors Ē. Keisters uzsver, ka Mehanizētā kājnieku brigāde ir Latvijas bruņoto spēku sirds, tāpēc 3. kājnieku bataljona zemessargiem tiek piedāvāta apmācība jau pavisam citā mērogā, sniedzot viņiem zināšanas un kompetences, ko uzkrājuši brigādes pieredzējušākie virsnieki un instruktori.

“Tās ir mācības, kurās zemessargiem ir iespēja sadarboties gan ar 1. un 2. mehanizēto kājnieku bataljonu, gan Artilērijas divizionu, gan starptautiskajiem partneriem. Tā ir daudz plašāka mēroga apmācība, kuras laikā zemessargi var integrēties dažādās vienībās un taktiskajos uzdevumos, tāpat arī, piemēram, iekāpt “Black Hawk” helikopterā”, viņš saka.

Ceļā uz nākamo dienesta pakāpi

Viņš atzīst, ka, atstājot šo amatu ir divejādas sajūtas – gan neliels cilvēcīgs nogurums no nemitīgajiem izaicinājumiem, gan mazliet žēl, ka laiks šī bataljona komandiera amatā ir beidzies.

“Vēl tik daudz, ko varēju pagūt izdarīt tagad, kad ir uzņemts ātrums. Labprāt paliktu vēl vismaz gadu, pusotru ilgāk, lai redzētu, kā attīstās “Patria” 6x6 projekts, kā saņemam un sākam apgūt šīs jaunās platformas, jo lielākais sagatavošanās darbs izdarīts tieši pēdējo divu gadu laikā,” viņš saka.

Taču majors arī apzinās, lai turpinātu profesionāli augt un iegūtu nākamo – jau pulkvežleitnanta pakāpi, ir jāmācās. Jau šīs vasaras beigās majors Ē. Keisters uzsāks mācības Tartu, Igaunijā esošajā Baltijas Aizsardzības koledžā (BALTDEFCOL).

“Pēc studijām kā mana nākamā dienesta vieta ir iezīmēta Nacionālā Aizsardzības akadēmija. Plānots, ka būšu Sauszemes spēku nodaļas priekšnieks un atbildēšu jau par visu Sauszemes spēku kadetu – topošo virsnieku sagatavošanu. 17 gadu laikā uzkrāto pieredzi man tagad ir iespēja nodot tālāk, līdz ar to tas viss “saliekas” diezgan loģiski,” viņš saka.

Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos majors Ēriks Keisters pavadījis 17 gadus. Bijis dažādos amatos – gan vada komandieris, gan bataljona komandiera vietnieks, visbeidzot “izaudzis” līdz pat bataljona komandiera amatam. Dienesta laikā arī piedalījies trīs starptautiskajās operācijās, kā arī regulāri pasniedzis kursus Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Instruktoru skolā Cēsīs.

“Kad atnācu uz Ādažiem, šī bija maza bāze ar diviem bataljoniem un 3. Reģionālo nodrošinājuma centru. Bāzei varēja apiet apkārt apmēram 20 minūtēs. Tagad šeit ir NATO standarta bāze ar atbilstošu infrastruktūru, kurā tiek domāts gan par karavīru labklājību, gan piemērotiem apmācības apstākļiem,” viņš vērtē.

Tāpat majors Ē. Keisters uzsver, ka bataljona sasniegumi un izaugsme ir atkarīga no visas komandas, jo aiz katra vienības sasnieguma stāv konkrētās vienības karavīri.

Nākamais 3. kājnieku bataljona komandieris būs majors Ivars Stivriņš, kurš arī daudzus gadus dienējis Mehanizētajā kājnieku brigādē, pārstāvot 2. mehanizēto kājnieku bataljonu.

“Domāju, viņš ir pareizā izvēle, jo ar savu līdzšinējo pieredzi turpinās strādāt tikpat mērķtiecīgi. 3. kājnieku bataljonā pieturamies pie Mehanizētās brigādes vērtībām, apmācības paņēmieniem, tāpēc bija svarīgi izvēlēties tādu kandidātu, kuram šīs vērtības nav svešas,” viņš saka, piebilstot, ka majors I. Stivriņš iepriekš dienējis arī Apvienotajā štābā un nu brigādē atgriežas jau ar plašāku redzesloku.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons Ādažu bāzē izveidots 2018. gadā, taču aktīva zemessargu rekrutēšana sākusies 2019. gada sākumā.

3. kājnieku bataljons sniedz iespēju Latvijas pilsoņiem no pamatdarba brīvajā laikā dienēt Zemessardzē, bet, atšķirībā no Zemessardzes brigādēm, darīt to profesionālā dienesta karavīru vadībā Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos.

Majors Ēriks Keisters: Aiz katra vienības sasnieguma stāv konkrētās vienības karavīri

Dalīties ar šīs lapas saturu!