Būt bataljona komandierim ir viens no interesantākajiem un izaicinošākajiem amatiem, ko virsnieks var pildīt. Man tas bija vēl izaicinošāk, jo 3. kājnieku bataljons, kura pamatsastāvu veido zemessargi, ir jauna un Mehanizētajai kājnieku brigādei netipiska vienība, tāpēc sava vieta bija jāizcīna un vienības spējas jāpierāda. Tā intervijā “Sargs.lv” saka 3. kājnieku bataljona komandieris majors Ēriks Keisters. Jau drīzumā viņš uzsāks mācības Baltijas Aizsardzības koledžā Tartu, Igaunijā, lai iegūtu pulkvežleitnanta pakāpi un NBS atgrieztos jau citā pozīcijā – Sauszemes spēku nodaļas priekšnieks Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
Jaunākais bataljons Mehanizētajā brigādē
Majors Ē. Keisters par 3. kājnieku bataljona komandieri kļuva 2018. gada 13. septembrī, neilgi pēc bataljona izveides. Pirmais un lielākais izaicinājums bijis apzināties, ka izveidotais bataljons ir pavisam jauns formējums Nacionālajos bruņotajos spēkos, kas nav Zemessardzes struktūrvienība klasiskajā izpratnē, taču tā pamatsastāvu veido zemessargi.
Viņš atceras, ka pēc bataljona izveides pirmais posms pagājis, pētot normatīvos aktus un risinot dažādus administratīvos jautājumus, lai profesionālā dienesta bataljons varētu sākt rekrutēt zemessargus, jo iepriekš šāds modelis bruņotajos spēkos nav bijis.
Sagatavo zemessargus un rezerves karavīrus
3. kājnieku bataljona galvenie uzdevumi ir sagatavot zemessargus un arī rezerves karavīrus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā. Kā norāda majors Ē. Keisters, rezerves karavīru ir ļoti daudz – visi, kuri reiz dienējuši bruņotajos spēkos, bet atvaļinājušies. Atrast veidu, kā viņus atkal iesaistīt bruņotajos spēkos, uzturēt viņu kompetences, lai viņi būtu gatavi mobilizācijas gadījumam ir viens no 3. kājnieku bataljona uzdevumiem.
Ja bataljona zemessargi tiek trenēti centralizēti kā apakšvienība, panākot, ka tie izpilda kolektīvo uzdevumu, tad rezerves karavīru gadījumā vairāk tiek trenētas mobilizācijas procedūras, mēģinot viņus mobilizēt, ekipēt un “sadalīt” starp dažādiem bataljoniem, lai aizpildītu vakantos amatus, kā tas notiktu arī īstas krīzes situācijā.
Nokomplektēta zemessargu kājnieku rota
Viņš atzīst, ka būt par bataljona komandieri ir viens no interesantākajiem un izaicinošākajiem amatiem, ko virsnieks var pildīt. Šajā gadījumā tas bijis vēl izaicinošāk, jo 3. kājnieku bataljons ir jauna, savā ziņā unikāla un Mehanizētajai kājnieku brigādei netipiska vienība.
Lai arī NBS komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa nodoms, veidojot šo vienību, bijis skaidrs, izaicinājumi majoru Ē. Keisteru sagaidījuši teju ik uz soļa. Tomēr viņš atzīst, ka tagad ir liels gandarījums par paveikto, un vienība ir pilntiesīga Mehanizētās brigādes sastāvdaļa, to apliecina arī bataljona karogs, ko komandieris no Valsts prezidenta Egila Levita rokām saņēma 2020. gada septembrī.
Majors Ē. Keisters arī atzīst – lai izprastu valsts aizsardzības koncepciju, virsniekam ir jāienirst Zemessardzes un arī rezerves karavīru pasaulē. “Man kā profesionālā dienesta karavīram, kurš 17 gadus ir dienējis vienā brigādē, šī bija neatsverama pieredze, jo valsts aizsardzību veido visas šīs trīs komponentes kopā,” viņš norāda.
Vada bataljonu kā uzņēmumu
Šī bataljona komandiera amatā viņš reizēm pat sajuties kā uzņēmuma vadītājs, jo tika meklēti veidi, kā sasniegt konkrētu sabiedrības daļu un aicināt viņus iestāties Zemessardzē – bija jādomā par reklāmu, mārketingu, sabiedrisko attiecību aktivitātēm, par vienības tēla veidošanu. Tāpat bija jāuzrunā rezerves karavīri, lai viņi justu piederību bruņotajiem spēkiem un Mehanizētajai kājnieku brigādei un paši brīvprātīgi vēlētos pieteikties mācībām.
Paralēli dienestam bruņotajos spēkos 2020. gadā majors Ē. Keisters arī ieguvis maģistra grādu vadībzinātnē un atzīst, ka pienākumu izpildē palīdzējusi arī šī pieredze un izglītība. “Lekcijās pasniedzējiem uzdevu jautājumus, kas bija konkrēti attiecināmi uz 3. bataljonu – lūk, es vadu organizāciju, kuras mērķis ir veidot saikni ar iedzīvotājiem, panākt, ka viņi stājas Zemessardzē. Domājām, kādi mārketinga vai sabiedrisko attiecību paņēmieni vislabāk derētu šai situācijai. Tos arī pēc tam centāmies iedzīvināt 3. kājnieku bataljona ikdienā,” viņš stāsta.
“Tās ir mācības, kurās zemessargiem ir iespēja sadarboties gan ar 1. un 2. mehanizēto kājnieku bataljonu, gan Artilērijas divizionu, gan starptautiskajiem partneriem. Tā ir daudz plašāka mēroga apmācība, kuras laikā zemessargi var integrēties dažādās vienībās un taktiskajos uzdevumos, tāpat arī, piemēram, iekāpt “Black Hawk” helikopterā”, viņš saka.
Ceļā uz nākamo dienesta pakāpi
Viņš atzīst, ka, atstājot šo amatu ir divejādas sajūtas – gan neliels cilvēcīgs nogurums no nemitīgajiem izaicinājumiem, gan mazliet žēl, ka laiks šī bataljona komandiera amatā ir beidzies.
Taču majors arī apzinās, lai turpinātu profesionāli augt un iegūtu nākamo – jau pulkvežleitnanta pakāpi, ir jāmācās. Jau šīs vasaras beigās majors Ē. Keisters uzsāks mācības Tartu, Igaunijā esošajā Baltijas Aizsardzības koledžā (BALTDEFCOL).
Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos majors Ēriks Keisters pavadījis 17 gadus. Bijis dažādos amatos – gan vada komandieris, gan bataljona komandiera vietnieks, visbeidzot “izaudzis” līdz pat bataljona komandiera amatam. Dienesta laikā arī piedalījies trīs starptautiskajās operācijās, kā arī regulāri pasniedzis kursus Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Instruktoru skolā Cēsīs.
“Kad atnācu uz Ādažiem, šī bija maza bāze ar diviem bataljoniem un 3. Reģionālo nodrošinājuma centru. Bāzei varēja apiet apkārt apmēram 20 minūtēs. Tagad šeit ir NATO standarta bāze ar atbilstošu infrastruktūru, kurā tiek domāts gan par karavīru labklājību, gan piemērotiem apmācības apstākļiem,” viņš vērtē.
Tāpat majors Ē. Keisters uzsver, ka bataljona sasniegumi un izaugsme ir atkarīga no visas komandas, jo aiz katra vienības sasnieguma stāv konkrētās vienības karavīri.
Nākamais 3. kājnieku bataljona komandieris būs majors Ivars Stivriņš, kurš arī daudzus gadus dienējis Mehanizētajā kājnieku brigādē, pārstāvot 2. mehanizēto kājnieku bataljonu.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons Ādažu bāzē izveidots 2018. gadā, taču aktīva zemessargu rekrutēšana sākusies 2019. gada sākumā.
3. kājnieku bataljons sniedz iespēju Latvijas pilsoņiem no pamatdarba brīvajā laikā dienēt Zemessardzē, bet, atšķirībā no Zemessardzes brigādēm, darīt to profesionālā dienesta karavīru vadībā Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos.
