Viņš piebilst, ka, protams, arī Zemessardzes brigādēs apmācība šobrīd ir augstā līmenī, tāpat notiek daudz kopīgu mācību, tai skaitā arī ar Mehanizētās kājnieku brigādes karavīriem, tomēr jāatzīst – zemessargiem, kuri izvēlējušies dienestu 3. kājnieku bataljonā, ir jāprot vēl vairāk.
“Zemessargu apmācība un dienesta gaita notiek Ādažu bāzē, jo te ir visa treniņiem nepieciešamā infrastruktūra – gan poligons, gan bruņojumā esošie ieroči, gan instruktori. Ja mums pašiem to trūkst, piesaistām no cita bataljona, piemēram, snaiperus apmāca snaiperi no Kaujas atbalsta bataljona,” saka majors Ē. Keisters.
Gaida vēl 100 zemessargus
Šobrīd jauno bataljonu par savu dienesta vietu izvēlējušies ap 40 zemessargu. Komandieris norāda, ka tas nav slikts rādītājs, ņemot vērā, ka bataljons ticis veidots no nulles. Lai varētu nokomplektēt pilnībā ekipētu 1. kājnieku rotu, ideālā variantā vajadzētu vēl vismaz 100 zemessargu.
“Mūsu bataljona zemessargu motivācija un pieredze ir ļoti dažāda. Ir tādi, kuri tikai nesen kļuvuši par zemessargiem un kā 1. dienesta vietu izvēlējušies 3. kājnieku bataljonu, ir tādi, kuri pie mums atnākuši no citām Zemessardzes vienībām. Tad ir vēl trešā grupa, kas gan ir mazākumā, – tie, kuri savulaik aizgājuši no dienesta Zemessardzē, bet, redzot jaunus izaicinājumus, atgriezušies,” zemessargus raksturo majors Ē. Keisters.
3. kājnieku bataljona zemessargi. Foto: bataljona arhīvs
Solveiga Vanaga, kura iepriekš strādājusi par vieglatlētikas tiesnesi, ir viena no sievietēm, kura izvelējusies dienestu 3. kājnieku bataljonā, un viņa nav vienīgā. Solveiga Zemessardzē iestājās pirms apmēram gada, jo izstādes “Skola 2019” laikā uzzinājusi par iespēju dienēt kopā ar karavīriem un sapratusi, ka grib savā dzīvē ko radikāli mainīt.
Kā stāsta viņas dienesta biedri, Solveiga ir viens no aktīvākajiem cilvēkiem un regulāri ierodas uz apmācībām. Mācību procesā viņai patīk viss, mežā un pārgājienos viņa mēdz uzmundrināt pārējos un grūtā brīdī mudina citus nepadoties.
