Pulkvedis Igors Kļaviņš: Brigādes štābs vienības komandierim nodrošina “ieskatīšanos kristāla bumbā”

Foto: Igors Kļaviņš saņem pulkveža pakāpi, 31.08.2020. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Par NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Štāba priekšnieku pulkvedis Igors Kļaviņš kļuva 2017. gadā. Tieši tad Latvijā un pārējās Baltijas valstīs un Polijā tika izvietotas arī NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Viņš “Sargs.lv” atzīst – kopā ar NBS un sabiedrotajiem brigādes štābs un vienības paveikuši milzīgu darbu, lai NATO kaujas grupa būtu pilnībā integrēta Mehanizētajā kājnieku brigādē. Viņš uzsver, cik svarīgi ir štāba priekšniekam spēt atlasīt svarīgāko informāciju, ļaujot vienības komandierim “ieskatīties kristāla bumbā” un paredzēt nākamo gājienu. Jau drīzumā pulkvedis I. Kļaviņš dosies uz Kanādu, kur šovasar sāks pildīt Latvijas militārā atašeja pienākumus.

Spēt iekāpt “komandiera kurpēs”

Kā stāsta pulkvedis I. Kļaviņš, komandierim kā vienības vadītājam un līderim ir jāpieņem kompetenti lēmumi, balstoties uz milzīgu informācijas apjomu. Vienības štābs kā organizatoriska struktūra atbild par šīs informācijas ievākšanu, pārbaudīšanu, analīzi, filtrēšanu un šķirošanu atbilstoši prioritātēm un tad, tēlaini izsakoties, noslīpēta dimanta veidā piedāvā komandierim (šajā gadījumā – Mehanizētās kājnieku brigādes komandierim pulkvedim Sandrim Gaugeram – red.piez.) lēmuma pieņemšanai, vienlaicīgi arī paredzot iespējamos riskus. Tas atvieglo komandiera darbu, jo pašam izfiltrēt lielo informācijas gūzmu, tai skaitā arī spamu, būtu neiespējami.

Savukārt štāba priekšnieks šo procesu vada, kā arī aizvieto brigādes komandieri viņa prombūtnes laikā, tieši tāpēc arī štāba priekšniekam ir jātur roka uz pulsa par visiem procesiem brigādē, lai jebkurā brīdi varētu “iekāpt komandiera kurpēs”.

NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes štāba priekšnieks

pulkvedis Igors Kļaviņš

“Komandieris ir gala lēmuma pieņēmējs, tomēr viņš ir arī reprezentatīva persona, daudz atrodas ārpus vienības, tāpēc viņam ir vajadzīga tā “kristāla bumba” jeb štābs, kurā ieskatīties, lai, ekonomējot laiku, gūtu maksimālu situācijas izpratni.”

NATO kaujas grupas ierašanās Latvijā nes līdzi strauju attīstību

Pulkvedis Igors Kļaviņš par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes štāba priekšnieku tika iecelts 2017. gadā – tieši tajā pašā gadā, kad Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs un Polijā, tika izvietotas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Ādažu bāzē šīs grupas svinīgā sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā, klātesot arī NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam.

Kā šo soli raksturo pulkvedis I. Kļaviņš – tas bija ļoti spēcīgs politiski stratēģisks lēmums, kas visai pasaulei sūtīja nepārprotamu ziņu par NATO vienotību un solidaritāti.

Par Ādažu bāzē izvietotās NATO kaujas grupas vadošo valsti kļuva Kanāda, un tāda tā ir līdz pat šai dienai. Turklāt Latvijā esošajā NATO kaujas grupā pārstāvētas visvairāk NATO dalībvalstis – kopumā desmit, neskaitot pašu Latviju – Albānija, Čehija, Itālija, Islande, Kanāda, Melnkalne, Polija, Slovākija, Slovēnija un Spānija.

Kā NATO kaujas grupas ienākšanas laiku atceras pulkvedis I. Kļaviņš – sākumā bijis jāapzin kaujas grupas struktūra, tās kaujas spējas, konkrēti dalībvalstu uzdevumi, visam tam pakārtotie nodrošinājuma un uzturēšanas nosacījumi. Liela nozīme šajā procesā bijusi gan NBS Apvienotajam štābam, gan Mehanizētās kājnieku brigādes štābam un vienībām, gan Kanādai kā vadošajai valstij, kā arī katrai kaujas grupā pārstāvētajai valstij, lai šo NATO vienību pilnībā integrētu brigādes sastāvā.

“Kopā ar Kanādu un dalībvalstīm mums bija jāizprot, kā šo militāri politiski stratēģisko resursu integrēt taktiskajā līmenī – kā sadarboties un, ja nepieciešams, karot kopā. Kaujas grupā ir daudz nāciju, tas vienmēr, pat pie noteiktām kopējām prasībām, procedūrām un standartiem, ir izaicinājums, jo tomēr detaļās “uz zemes” pastāv atšķirīgas interpretācijas, ekipējums, valodas barjera. Tie visi bija atklājumi un izaicinājumi, kas sākumā likās traucējoši, bet laika gaitā atrasts efektīvs sadarbības modelis, kas vēl turpina pilnveidoties,” saka pulkvedis I. Kļaviņš.

Pašlaik NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa kā manevra vienība ir pilnībā integrēta Mehanizētajā kājnieku brigādē, papildus brigādes štābā dien vairāki ārvalstu virsnieki, kuri darbojas Latvijas Sabiedroto atbalsta grupas ietvaros.

Jau ziņots, ka par NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu nepieciešamību Baltijas valstīs un Polijā tika nolemts 2016. gadā NATO samitā Varšavā ar mērķi – veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Spraigākie gadi dienestā

Atskatoties uz Mehanizētās kājnieku brigādes štāba priekšnieka amatā pavadīto laiku, pulkvedis I. Kļaviņš atzīst – tie bijuši līdz šim spraigākie gadi viņa 27 gadu ilgajā militārajā karjerā. Telefonu šajā laikā viņš nav noklusinājis ne reizi.

“Nesaku, ka esmu bijis lielā stresā, taču dinamika, spriedze un ātrums, ar kādu notikumi attīstījušies un mainījušies, atstājis spēcīgu iespaidu, veicinot manu personīgo un profesionāli izaugsmi. [..] NATO kaujas grupas ienākšana brigādē stimulēja daudzus procesus, arī jau iepriekš ieplānotus, piemēram, mehanizāciju un artilērijas attīstību, sniedza vērā ņemamu paātrinājumu,” viņš saka.

Tāpat pēdējo dažu gadu laikā Ādažu bāzes un poligona infrastruktūras attīstība notikusi ļoti strauji. Kā saka pulkvedis – fiziskās dimensijās tas noticis gandrīz līdz nepazīšanai, sākot jau ar bāzes ārējo perimetru – ļoti modernu žogu un kontrolcaurlaides punktiem ar atbilstošām apsardzes sistēmām. Tāpat uzceltas mūsdienīgas kazarmas, noliktavas, mācību klases, tehnikas novietnes un apkopes remontdarbnīcas un daudzi citi ikdienai svarīgi palīgobjekti. Paldies bāzes saimniekiem – 3. Reģionālajam nodrošinājuma centram, kas veiskmīgi tiek galā ar Latvijas mazpilsētas izmēra saimniecību.

“Kā viena no pēdējām odziņām uz tortes ir jaunais spora centrs – ļoti kvalitatīvs un moderns. Kā jokoju ar sava gada gājuma karavīriem – mēs esam iestājušies armijā 20 – 30 gadus par agru. Ja mums būtu bijusi šāda sporta bāze, tas neizsakāmi atvieglotu ikdienu un sniegtu ideālas iespējas trenēties un relaksēties,” viņš saka.

Arī pats ikdienā cenšas būt fiziski aktīvs, jo kā saka – tvaika ventilis nepieciešams ikvienam, lai nerastos pārslodze. “Smejos, ka esmu profesionāls sporta amatieris, interešu līmenī nodarbojos ar vairākiem sporta veidiem, tomēr sirdslieta man ir hokejs. Diemžēl kopš pagājušā rudens Covid dēļ ledus halles ir slēgtas,” viņš saka.

No maziem soļiem veidojas kompetence

Raksturojot brigādes spēju attīstību, pulkvedis I. Kļaviņš min Sauszemes spēku mehanizācijas projektu, kas vienlaikus ir gan dārgs, gan sarežģīts, pašlaik ar kāpurķēžu bruņutehniku ir nodrošināti divi mehanizētie kājnieku bataljoni. Taču Latvijas bruņotie spēki šobrīd ir uzsākuši kopīgu 6x6 bruņutransportiera prototipa izstrādi sadarbībā ar Somiju, arī šajā projektā brigādei ir nozīmīga artava.

Patria 6x6 — "Patria" 6x6 bruņumašīnas prototipa prezentācija Ādažu bāzē 26.05.2021. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Taču tāpat jāmin arī citas spējas – netiešās uguns atbalsts, inženiernodrošinājums, loģistika un pāri visam – komandvadība. Ļoti nozīmīga ir arī izlūkošanas spējas attīstība, paverot sauszemes spēkiem līdz šim nebijušu gaisa dimensiju, integrējot savā struktūrā bezpilota lidaparātu sistēmas.

“Piemēram, gaisa atbalsta kontrolieri jeb JTAC bruņotajos spēkos pastāv jau labu laiku un savā attīstībā ir sasnieguši augstu apmācību līmeni, taču iepriekš mums trūka citu spēju, lai visas kaujas lauka dimensijas pati Mehanizētā brigāde mācētu integrēt un vadīt kopējā operācijā. Tagad pašiem ir ievērojami resursi, ir pastāvīga sabiedroto klātbūtne, tas attīsta gan konkrētas militārās specialitātes, gan pilnveido brigādi kā militāru spēju kopumu,” saka pulkvedis I. Kļaviņš.

Viņš piebilst – visi šie projekti savijušies tādā vienotā spēju virtenē un kopā ar ārzemju partneru klātbūtni sniedz mums patiesi stipru platformu aizsardzībai. Taču pats galvenais – līdz ar spēju attīstību jāmaina arī domāšana.

CVRT — Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

“Ja pirms vairākiem gadiem mēs bijām tikai vieglie kājnieki, tad nācās strauji adaptēties, bija jāmācās un jāmainās mentāli, jāsaprot, kā darbojas un integrējas smagākas tehnikas un ieroču sistēmas, pavisam jaunas tehnoloģijas, tā visa ietekme uz loģistiku. No šādiem maziem soļiem arī veidojas kompetence,” stāsta pulkvedis.

Ikvienās militārajās mācībās scenāriji tiek plānoti maksimāli tuvu prognozējamajai reālajai situācijai, tiek sekots līdzi notikumiem pasaules karstajos punktos, atsevišķas situācijas mēģinot integrēt apmācību procesā.

Militārais atašejs Kanādā

Pirms Mehanizētās kājnieku brigādes štāba priekšnieka amata no 2014. līdz 2017. gadam pulkvedis I. Kļaviņš pienākumus pildīja NATO Ātrās reaģēšanas korpusā (Allied Rapid Reaction Corps) Lielbritānijā. Tas atbild par NATO reaģēšanas (NATO Response Force – NRF) un sevišķi ātrās reaģēšanas (Very High Readiness Joint Task Force – VJTF) spēku koordinēšanu. Šie spēki sastāv no sauszemes, gaisa, jūras un speciālo operāciju komponentēm, un to sastāvā ir ap 40 000 NATO valstu karavīri, tai skaitā arī no Latvijas, kuri gatavi nekavējoties reaģēt uz izmaiņām drošības vidē un tikt izvietoti nepieciešamā operāciju rajonā.

Savukārt no 2011. līdz 2014. gadam pulkvedis I. Kļaviņš bijis NBS Štāba bataljona komandieris, bet vēl pirms tam Štāba bataljona štāba priekšnieks un NBS Apvienotā štāba militāro mācību plānošanas daļas virsnieks.

Taču savas gaitas profesionālajā militārajā dienestā pulkvedis I. Kļaviņš sācis tieši Sauszemes spēkos, sākotnēji dienot Baltijas bataljona jeb BALTBAT Latvijas kājnieku rotā, vēlāk 1. kājnieku bataljonā. (LATBAT). Kā pats saka – šajā laikā ir izgājis komandējošo amatu hierarhiju, sākot no kājnieku nodaļas komandiera vietnieka, līdz pat brigādes štāba priekšniekam.

LATBAT — Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

BALTBAT bija pirmais no Baltijas valstu kopīgās militārās sadarbības projektiem, kas ir lielisks starptautiskās sadarbības piemērs, palīdzējis daudziem Baltijas valstu virsniekiem, instruktoriem un karavīriem gūt neatsveramu pieredzi, strādājot daudznacionālā vidē un piedaloties miera uzturēšanas misijās.

“Saskaitot kopā laiku, Ādažu garnizonā esmu pavadījis vairāk nekā 12 gadus! Tāpēc izveidojusies cieša saikne ar šo vidi un, protams, ir arī neliels sentiments,” viņš atzīst.

Jau drīzumā pulkvedis I. Kļaviņš dosies uz Kanādu, kur sāks pildīt Latvijas militārā atašeja pienākumus. Jaunos pienākumus viņš gaida ar patīkamu satraukumu, jo dienets brigādē ir satuvinājis ar Kanādas bruņoto spēku pārstāvjiem un radījis skaidru priekšstatu par Kanādas bruņoto spēku struktūru.

“Citēšu admirāli Zeibotu. Reiz, pirms daudziem gadiem, viņš, mūs uzrunājot, uzsvēra, ka jādzīvo “ar Latviju sirdī”. Tas man ir spilgti iespiedies atmiņā. Es būšu savas valsts sūtnis un pārstāvis jebkurā līmenī.”

Jau iepriekš, pildot dienesta pienākumus Lielbritānijā un arī citviet ārvalstīs, bieži esmu saskāries ar dažādu cilvēku un grupu pieticīgām zināšanām par mūsu zemi. Tāpat, runājot ar ārvalstu kolēģiem, kur un kā vien iespējams, viņš ir stāstījis, skaidrojis, zīmejis uz tāfeles vēsturiskos laika nogriežņus, vairojot auditorijas zināšanas par Latvijas valsts esamību, tās likteni, neatkarības iegūšanas ērkšķainajiem ceļiem.

Kanādas armija — Foto: Aizsardzības ministrija

“Jau tagad man galvā ir sava veida darba kārtība – kam jāpievērš vairāk uzmanības un kuros brīžos man jābūt skaļākam ruporam, zinu, kuri fakti un lietas ir jāuzsver, lai stāstītais spilgtāk paliek atmiņā,” viņš saka.

Pulkveža I. Kļaviņa pēctecis Mehanizētās brigādes Štāba priekšnieka amatā būs pulkvežleitnants Igors Harlapenkovs, kurš pirms tam bija štāba priekšnieks Zemessardzes 1. Rīgas brigādē.

“Viņš ir ļoti spējīgs un pieredzējis virsnieks. Mehanizētās kājnieku brigādes devīze skan – Vienotībā spēks. Bez brigādes vienotas funkcionēšanas attīstība nav iespējama. Štābam ir jābūt procesu gravitācijas centram, jāģenerē izpratne un risku analīze, jābūt šai “kristāla bumbai”, kurā komandierim ielūkoties. Un visu šo summējot– arī viņam nākamie gadi būs jāsadzīvo ar neizslēgtu telefonu,” smaidot saka pulkvedis I. Kļaviņš.

Pulkvedis Igors Kļaviņš: Brigādes štābs vienības komandierim nodrošina “ieskatīšanos kristāla bumbā”

Dalīties ar šīs lapas saturu!