LATBAT komandieris: gaidām jaunus karavīrus pieredzējušākajā NBS manevra vienībā

Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Šogad aprit gads, kopš Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizēto kājnieku bataljonu jeb LATBAT vada majors Guntis Tauriņš. Sarunā ar “Sargs.lv” viņš atzīst – viegli nav, taču ļoti interesanti, jo bataljons ir celmlauzis NBS Sauszemes spēku mehanizācijas projekta ieviešanā, un tajā dienošie karavīri ir pilna spektra sauszemes operāciju un arī NBS bruņutehnikas remontu eksperti. Turklāt bataljons šogad svin 28. gadadienu, tādējādi kļūstot par pieredzējušāko NBS manevra vienību.

Vērtējot pirmo gadu bataljona komandiera amatā, majors Tauriņš saka – pienākumu izpildē palīdz tas, ka vienmēr ir jākoncentrējas uz jaunu uzdevumu izpildi, līdz ar to rutīna nekad neiestājas. Būt par piemēru un līderi vairākiem simtiem bataljona karavīru palīdz arī atziņas, ko viņš pats guvis no saviem iepriekšējiem komandieriem.

1. mehanizētā kājnieku bataljona (LATBAT) komandieris

majors Guntis Tauriņš

“Sapratu, ka augsti uzstādīta latiņa ir ļoti svarīga, jo tad vienmēr ir, uz ko tiekties. Jābūt ambīcijām. Ja to nav, tad vienībai nav attīstības. Nereti karavīri pirms mācībām par kaut ko saka: “Mēs to nevaram izdarīt!" Taču pēc tam jau ar lepnumu – mēs to izdarījām! Tad arī nāk gandarījums.”

Mehanizācijas projekta celmlauži

Kā stāsta komandieris, bataljons šobrīd ir faktiski pilnībā mehanizēts, izņemot vienu rotu, kas vēl nav saņēmusi gaidītās platformas. Paralēli tam vienas rotas karavīri tiek gatavoti nākamgad gaidāmajai miera uzturēšanas operācijai Kosovā (KFOR). “Sargs.lv” jau ziņoja, ka pēc aptuveni 11 gadu pārtraukuma Latvija plāno atgriezties starptautiskajā operācijā Kosovā, līdz ar to šī varētu būt patlaban skaitliski lielākā Nacionālo bruņoto spēku starptautiskā operācija. Plānots, ka rotai līdzi kā atbalsta un nodrošinājuma elements dosies arī citu bataljona rotu karavīri.

KFOR galvenie uzdevumi ir drošas vides izveide un uzturēšana, kas garantē pārvietošanās brīvību visā Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Tāpat operācijas uzdevums ir atbalstīt un koordinēt starptautiskās humānās palīdzības centienus, atbalstīt un koordinēt Kosovas drošības spēku pilnveidi, kā arī atbalstīt miermīlīgas, stabilas, demokrātiskas un daudz etniskas Kosovas attīstību.

Pieredzējušākais manevra bataljons

Šogad 1. bataljons kā NBS vecākā manevra vienība svin 28. gadadienu. Komandieris atzīst, ka karavīru vidū tā vienmēr bijusi svētku diena, kuras laikā tiek rīkoti arī saliedēšanas pasākumi, piemēram, bataljona sporta spēles.

Atšķirībā no citiem gadiem, šogad karavīri vēlējās arī sarīkot īpašo viesu un tuvinieku dienu. Lai ievērotu visus ar Covid-19 noteiktos piesardzības pasākumus, tā notika plašā poligona teritorijā.

“Ir tā, ka mēs daudz stāstām un rādām, kas mēs esam un ar ko ikdienā nodarbojamies – gan izstādēs, gan displejos dažādos pasākumos, bet es tā padomāju – pats NBS esmu jau gandrīz 20 gadus, bet mans tētis ne reizi nav redzējis manu dienesta vietu. Tāpēc atvēlējām vienu dienu tikai karavīru tuviniekiem un draugiem, parādot, ar kādu transportu pārvietojamies, kādu tehniku izmantojam, ļaujot arī viņiem izmēģināt roku, piemēram, šaušanā, protams, zinošu instruktoru pavadībā,” stāsta majors Tauriņš

Dienests nav viegls, bet ļoti interesants

Kā Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes būtību raksturo majors Tauriņš, viņaprāt, tā ir kā NBS sirds. Daži to sauc arī par bruņoto spēku dūri, jo tieši tajā koncentrējas pilna spektra sauszemes spēku operāciju veikšanas ekspertīze un spēks.

“Mūsu karavīri tiek trenēti tam, lai nepieciešamības gadījumā tiktu sūtīti uz viskarstākajiem kaujas punktiem. Tikai Mehanizētajā kājnieku brigādē iespējams apgūt pilna spektra sauszemes operācijas, taču daudz arī citu iespēju – gan kā kājniekam, gan kā mehanizētajam kājniekam, gan kaujas atbalsta un nodrošinājuma funkciju veicējam,” pauž majors Tauriņš.

Unikāla pieredze karavīriem ir arī dienests kopā ar NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, kas pastāvīgi rotācijas kārtībā uzturas Ādažu bāzē un ir pilnībā integrēta brigādes apmācību procesā. Tā ir nemitīga starptautiskās pieredzes apmaiņa, jo kaujas grupā ietilpst vairāk nekā tūkstoš karavīru no deviņām dažādam valstīm.

Kā vēl vienu ieguvumu jauno karavīru profesionālajā izaugsmē majors Tauriņš min arī iespēju doties uz starptautiskajām operācijām. Esot ļoti jūtams, ka pēc katras starptautiskas operācijas karavīri atbrauc nobriedušāki un pārliecinātāki par sevi un savām spējām.

“Ja kādam ir vēlme iepazīties ar karavīra uzdevumiem, tad Mehanizētā brigāde ir vislabākā vieta, kur to izdarīt. Šeit dinamika ir visaugstākajā līmenī. Reizēm topošais karavīrs šaubās par iepriekšējo pieredzi. Par to vispār nav jāuztraucas, galvenais – lai ir laba veselība un vēlme kļūt par karavīru, pārējo iemācīsim,” saka 1. mehanizētā kājnieku bataljona komandieris.

Viņš arī piebilst – nevajag satraukties arī tad, ja kādam varbūt nav tik stipru fizisko dotību, lai būtu kājnieks manevra vienībā. Ir arī citas svarīgas funkcijas, piemēram, kaujas atbalsta un nodrošinājuma, kuru īstenojošajās vienībās vajadzīgi profesionāli karavīri.

Jaunāko virsnieku papildspēki

LATBAT komandieris gandarīts par vairāku jauno virsnieku papildinājumu bataljonā, kuri stiprinās dažādas atbalsta un nodrošinājuma rotas, kļūstot, par, piemēram, Mīnmetēju vada, Štāba sakaru vada un Remontvada komandieriem. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka šī gada jūnijā Nacionālo aizsardzības akadēmiju absolvēja 50 jaunie virsnieki, pabeidzot studiju programmu „Komandējošā sastāva virsnieks”. Lai akadēmijā gūtajām teorētiskajām zināšanā pievienotu arī praktiskās, viņiem visiem jau tuvākajā laikā gaidāma intensīva un specializēta apmācība.

Kā stāsta majors Tauriņš, viņa vadītajam bataljonam brigādē ir ekspertīze tieši CVR(T) un citas mehanizētās tehnikas remontdarbos. Šobrīd uz vietas Ādažu bāzē tiek nodrošināti tehnikas remonta pirmie divi līmeņi – apkope un detaļu nomaiņa.

Savukārt remonta trešais līmeni, piemēram, bojāta dzinēja remonts, Latvijā šobrīd netiek veikts, bet bojātā iekārta sūtīta uz Lielbritāniju.

Šī situācija gan varētu mainīties jau tuvāko gadu laikā. Kā iepriekš rakstīja “Sargs.lv”, nākotnē plānots arī šo remonta posmu veikt Latvijā, un pie tā šobrīd strādā uzņēmums SIA “Zemgales remonta centrs”. Tas saņēmis Aizsardzības ministrijas grantu teju 180 tūkstošu eiro apmērā un izstrādā sertificēta kaujas transporta kapitālā remonta metodoloģiju.

CVRT — Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Uz “Sargs.lv” jautājumu, ko bataljona karavīri varētu mācīties no paša komandiera, viņš atbild – pirmkārt, tendenci uz mērķa sasniegšanu un uzdevuma izpildi. Otrkārt, godīgumu pret jebkuru karavīru. “Pat, ja kāds nav bijis lojāls vienībai, mēs atsveicināmies kā paziņas. Vienmēr pasniedzu roku un pasakos par dienestu arī tad, ja karavīrs tiek atvaļināts par kādu pārkāpumu. Viņš tik un tā ir veltījis daļu savas dzīves šai vienībai, un ir to pelnījis,” saka majors Tauriņš.

LATBAT komandieris: gaidām jaunus karavīrus pieredzējušākajā NBS manevra vienībā

Dalīties ar šīs lapas saturu!