Pabriks intervijā “Latgales Radio” uzsver valsts aizsardzības mācības lomu dažādu krīžu pārvarēšanā

Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Tieši pirms 101 gada 21. janvārī notika viena no nozīmīgākajām Latgales atbrīvošanas operācijas epizodēm – kauja par Rēzekni, kas bija Latvijas Neatkarības kara noslēdzošais posms. Rēzeknes atbrīvošana lielā mērā iezīmēja Latvijas teritorijas apvienošanu kopīgā politiskā, valstiskā telpā, ļaujot Latvijai iegūt arī starptautisku atzīšanu, tā šodien intervijā “Latgales Radio” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tāpat viņš skaidroja, kāpēc īpaši pierobežas iedzīvotājiem vērts pievērst uzmanību dažādu ziņu autentiskumam un apliecināja, ka valsts aizsardzības mācība skolās jauniešiem spēs sniegt nepieciešamās iemaņas, lai neapjuktu ārkārtas situācijās.

21. janvāris – Rēzeknes atbrīvošana

Latvijas Neatkarības kara noslēdzošais posms - Latgales atbrīvošanas operācija – sākās jau 1920. gada 3. janvārī. Turklāt Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem nozīmīga loma bija mūsu bruņoto spēku sadarbībai ar Polijas karaspēku, kas arī piedalījās kaujās pie Daugavpils, sekmējot mūsu valsts ienaidnieku patriekšanu no Latvijas teritorijas.

Šodien, uzrunājot Latgales iedzīvotājus, intervijā “Latgales Radio” aizsardzības ministrs Artis Pabriks norādīja, ka viena lieta ir valsts neatkarība de facto, bet otra – de iure, kas apliecināja Latvijas starptautisku atzīšanu un palikšanu citu pasaules valstu vidū.

“To varēja iematot tikai ar cieņu, savukārt šo cieņu dažu brīdi var iegūt tikai ar bruņoto spēku palīdzību. Mēs to toreiz, pirms 101 gada, izdarījām. Apsveicu visus latgaliešus, visus latviešus un Latvijas iedzīvotājus ar šo brīnišķīgo uzvaru!” saka ministrs.

Rēzekne — Latgales atbrīvošanas simtgadei veltītais pasākums Rēzeknē 2020. gada janvārī. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Viņš arī atgādina – par savulaik izcīnīto drošību un brīvību nepārtraukti jārūpējas, līdzīgi kā cilvēki apdrošina savus īpašumus. Drošības kontekstā Latvijas armija šobrīd ir kā apdrošināšanas polise Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.

Par drošību un aizsardzību jārūpējas regulāri

Arī barikāžu dalībniekiem pirms 30 gadiem prātā bija divu veidu brīvība – gan valsts jeb nacionālā brīvība, gan individuālā brīvība. Tie bija grūti laiki, kad daudz ko nevarēja nopirkt, nevarēja tik vienkārši izbraukt no valsts, kā to var darīt tagad. Ministrs norāda – šodien Covid-19 apstākļos mums šķiet, ka dzīvojam krīzes situācijā, bet, ja jauniešus ieliktu tajos apstākļos, kas bija pirms 30 – 35 gadiem, viņi būtu šokā, iespējams, pat depresijā.

“Mūsu uzdevums gan Latgalē, gan citviet Latvijā – ne tikai atgādināt jaunajai paaudzei vēstures notikumus, bet arī aicināt saprast, ka joprojām ir lietas, ko uzlabot, kas jāmaina, ka ir jāmācās, jāstrādā, veidojot savu ekonomisko labklājību. Jo, ja mēs zaudētu to brīvību, kas mums šobrīd ir, būtu daudz sliktāk,” saka A. Pabriks.

Visaptverošā valsts aizsardzībā katram sava loma

Aizsardzības sektors pēdējo gadu laikā spēris lielu soli uz priekšu, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Tās ietvaros pērn pie sabiedrības nonāca informatīvs buklets trīs valodās par rīcību jebkuras krīzes apstākļos pirmajās 72 stundās. Tas joprojām pieejams un lejuplādējams aizsardzības nozares ziņu portālā “Sargs.lv”, kurā ir ļoti daudz informācijas arī par citiem svarīgiem ar aizsardzības un drošības politiku saistītiem tematiem.

Ministrs uzsver – katram Latvijas iedzīvotājam ir jāatrod sava vieta un jābūt pārliecinātam par sevi brīdī, kad notiek kāda krīze – vai tā būtu civilā krīze vai arī militārs konflikts. Tāpat visaptverošas aizsardzības kontekstā Saeima pieņēmusi lēmumu, ka no 2024. gada visās Latvijas vidusskolu 10. un 11. klasē kā obligāts mācību priekšmets būs valsts aizsardzības mācība.

“Tās mērķis ir sagatavot jauniešus dažādām krīzēm, panākot, ka viņi ir veselīgāki un sportiskāki. Redzam, ka no mums jau sāk mācīties virkne citu valstu, tai skaitā arī Lietuva,” saka A. Pabriks.

Tāpat viņš, uzrunājot Latgales iedzīvotājus, kuri dzīvo pierobežā ar Krieviju un Baltkrieviju, aicināja viņus izmantot tikai pārbaudītu informāciju no uzticamiem avotiem. Vērts atcerēties, ka šo valstu mediji bieži vien ir to politiskā kontrolē, un tas var ietekmēt informācijas saturu. Lai jaunieši spētu atšķirt viltus ziņas no patiesām, plānots arī valsts aizsardzības mācības ietvaros pievērsties medijpratības jautājumiem.

Tāpat aizsardzības mācība jauno paaudzi sagatavos dažādām nestandarta situācijām, kas ļaus viņiem neapjukt un nekrist panikā, bet gan atbilstoši rīkoties.

Jau šobrīd ir teju 70 Latvijas izglītības iestādes, kuras brīvprātīgi piedalās šajā projektā un stundu sarakstā iekļāvušas valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu. Līdz šim dzirdētas tikai pozitīvas atsauksmes, jo arī skolotāji un direktori atzīst – jaunieši kļūst kārtīgāki, disciplinētāki arī citās stundās.

Noslēgumā ministrs norādīja, ka Nacionālie bruņotie spēki pēdējā laikā daudz iegulda tieši Latgalē esošās militārās infrastruktūras pilnveidē, un tas sniedz ekonomisku pienesumu visam reģionam kopumā.

“Piemēram, attīstot reģionālo poligonu “Meža Mackeviči”, tiek radīti labvēlīgi apstākļi tiem Latgales iedzīvotājiem, kuri izvēlas dienestu profesionālajā dienestā vai Zemessardzē, jo viņu dienesta vietas būs tuvu mājām. Tāpat tiek labiekārtota infrastruktūra, ceļi, tilti, no kā iegūst arī vietējie iedzīvotāji. Turklāt tiek radītas arī jaunas darba vietas, jo pilnveidotajā infrastruktūrā būs nepieciešami papildu civilie darbinieki,” rezumē A. Pabriks.

Pabriks intervijā “Latgales Radio” uzsver valsts aizsardzības mācības lomu dažādu krīžu pārvarēšanā

Dalīties ar šīs lapas saturu!