“Politico”: NATO ir jāstiprina Eiropas austrumu flangu, taču vai tam pietiks finanšu un ieroču?

Tā kā valstis jau tagad ir nobažījušās par saviem munīcijas krājumiem un Ukrainai ir akūti nepieciešams vēl vairāk munīcijas un ieroču, pastāv risks, ka ne visas NATO sabiedrotās valstis pildīs savus solījumus sniegt ieguldījumu alianses jaunajos plānos.

Tas ir izaicinājums, ar ko NATO ir saskārusies jau agrāk, un eksperti baidās, ka tas varētu kļūt par pastāvīgu problēmu Rietumu aliansei. Lai gan ASV un ES izstrādā plānus, kā ātri sagādāt vairāk ieroču, krājumu atjaunošanas process neizbēgami prasīs laiku.

Tas varētu kaitēt NATO centieniem. Alianses bruņoto spēku vadība jau šajā pavasarī iesniegs atjauninātus reģionālās aizsardzības plānus, kas paredzēti, lai palīdzētu no jauna noteikt, kā alianse aizsargās savu vienu miljardu iedzīvotāju. Amatpersonas izsaka ideju, ka jaunā modeļa īstenošanai būs nepieciešami līdz 300 000 NATO karavīri.

"Es domāju, ka jums ir vajadzīgi vēl spēki, lai stātos pretī šī brīža Krievijai," sacīja kāda augsta ranga NATO militārā amatpersona, uzsverot, ka ir nepieciešams ievērojami "vairāk karavīru" un jo īpaši vairāk spēku "gatavībā".

Pastāv vairāki "gatavības" līmeņi. Pirmo līmeni, kas varētu sastāvēt no aptuveni 100 000 karavīru, kuri būtu gatavi iesaistīties 10 dienu laikā, varētu piesaistīt no Polijas, Norvēģijas un Baltijas valstīm (Igaunijas, Latvijas un Lietuvas), sacīja bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs aizsardzības politikas un spēku plānošanas jautājumos Heinrihs Brauss. Tajā varētu tikt iekļautas arī daudznacionālās kaujas grupas, ko alianse jau ir izveidojusi.

Otrais gatavības līmenis atbalstītu šos karavīrus, kuri būtu gatavi izvietošanai no tādām valstīm kā Vācija 10 līdz 30 dienu laikā. Taču process varētu būt sarežģīts. Kāpēc? Jo pārvietošanai ir nepieciešams daudz cilvēku, ekipējuma, apmācības un naudas.

Dažām militārajām struktūrām būs jāpastiprina savi rekrutēšanas centieni. Daudziem sabiedrotajiem būs jāpalielina aizsardzības izdevumi. Un visiem būs jāpērk vairāk ieroču, munīcijas un ekipējuma.

Bijušais ASV armijas Eiropā komandieris atvaļinātais ģenerālleitnants  Bens Hodžess skaidro, ka "gatavība" būtībā nozīmē, "vai jums ir viss, kas jums nepieciešams, lai nodrošinātu vienības veikt savus uzdevumus. Piemēram, artilērijas bataljonam ir jāizšauj X šāvienu gadā, lai uzturētu savu kvalifikācijas līmeni," viņš sacīja.

Tāpat valstīm ir jāspēj atrast uzņēmumus, kas spētu ātri un kvalitatīvi ražot pietiekamu daudzumu artilērijas šāviņu un munīcijas.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vairākkārt ir uzsvēris, ka NATO pēdējos mēnešos ir pastiprinājuši darbu pie ražošanas un alianse strādā pie jaunām prasībām attiecībā uz munīciju krājumiem. "Pašreizējais patēriņa līmenis, salīdzinot ar pašreizējo ražošanas jaudu, ir ļoti augsts."

NATO pārbaudījums notiks šovasar, kad alianses 30 dalībvalstu vadītāji tiksies Lietuvā. Daži sabiedrotie jau ir atzinuši, ka NATO vajadzību apmierināšanai būs vajadzīgi daudz lielāki ieguldījumi.

"Nepieciešams lielāks ātrums gan materiālu, gan personāla, gan infrastruktūras ziņā," laikrakstam "Bild am Sonntag" sacīja neatkarīgās Bruņoto spēku asociācijas vadītājs vācu pulkvedis Andrē Vistners.

Viņš sacīja, ka, piemēram, Vācijas bruņotie spēki pilda tiem uzticētos uzdevumus, "taču tas nav nekas salīdzinājumā ar to, kas mums būs jādod NATO nākotnē".

NATO līderi 2014. gadā apņēmās desmit gadu laikā tērēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta. Jūlijā Viļņas samitā līderiem būs jālemj par jaunu mērķi.

"Divi procenti kā minimums", šķiet, šobrīd ir debašu "smaguma centrs", sacīja kāda augsta ranga NATO amatpersona, vienlaikus brīdinot, ka "divi procenti nebūtu pietiekami".

Otrs jautājums ir par iemaksu līdzsvaru. Amatpersonas un eksperti sagaida, ka lielāko daļu augstas gatavības karavīru nodrošinās Eiropas sabiedrotie. Taču tas nozīmē, ka Eiropas valstu valdībām būs jāpalielina centieni rekrutēšanā un apmācībā, kamēr Vašingtona risinās Ķīnas radītos izaicinājumus.